Vēlos padalīties ar sāpīgu pieredzi ar LAD, varbūt noderēs, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa

Vilmārs Grabovskis
14.10.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Domāts - darīts, pat saņēmu atbalstu vairākos maksājumos kopā virs 300€. Nākošā gada pavasarī atbrauca LAD pārbaude un konstatēja ka iepriekšējā gadā netika izpļautas rindstarpas.Kaut esmu pļāvis vairākas reizes, jo pretējā gadījumā zāle pārmāks stādiņus, respektīvi mana krātā nauda vējā jo stādi nobeigsies.(Guvu mācību ka jāfotagrafē lai varētu pierādīt ka bija izpļauts, jo zāle aug ātri.)

Pēc saņemtās vēstules tad arī sākās jautrība, centos apstrīdēt, uz ko LAD manus argumentus pat neņēma vērā. Nodomāju, ka nav ko tālāk strīdēties, aizmirsīšu kā sliktu sapni. Bet nesanāk, jo man pieprasa atdot naudu, ko izmaksāja.

Naudas liekas nav un saņemtā tika iztērēta, ieteica man vēlreiz pieteikties atbalstam, lai nākošais atbalsta maksājums nosedz parādu. Vēlreiz piesakoties atbalstam, man atteica! Izrādās, esmu savus smiltsērkšķus iestādījis BDUZ (bioloģisko augu daudzveidība), un es nedrīkstēju tur veikt lauksaimniecisko darbību.

Pagājušajā gadā man izmaksāja un viss bija ok, tagad vairs nav. Nolēmu noskaidrot, kā var situāciju labot, LAD paziņoja, ka BDUZ nosaka Dabas aizsardzības pārvalde. Vērsos pie Dabas aizsardzības pārvaldes, kur man atbildēja: ja nav saņemts BDUZ maksājums, tad varot izņemt BDUZ no LAD kartes, nepieciešams tikai kadastra numurs.

Uz īsu brīdi nodomāju ka nu tik atrisināsies viss šis riņķa dancis, bet nekā.
"Dabas draugi" atbildēja ka nevarot man izņemt BDUZ, jo esmu LAD reģistrējies. Kā arī pieprasa, lai es atjaunoju BDUZ – tātad iznīcināt manis stādītos smiltsērkšķus. Atbalstu no LAD saņemt nevaru jo ir BDUZ, bet BDUZ izņemt nevar, jo esmu LAD reģistrēts.

Pa to laiku LAD man jau piedraud ar tiesu izpildītājiem, un esmu vienojies ar viņiem par maksājumu grafiku. Izklausās pēc risinājuma, bet nekā!
Dažas nedēļas vēlāk pienāk jauna vēstule, ka man tiek ieskaitīts, jeb ieturēta summa gandrīz 300 eiro + mans maksājums 25 eiro: nu tik vajadzētu pietikt parāda dzēšanai, naivi nodomāju.

Zvanīju uz norādīto numuru vēstulē par maksājumiem, gribējās noskaidrot, vai tagad esmu norēķinājies. Zvanu centrā man nespēja palīdzēt, jo neredzot manu maksājuma grafiku, un iedeva tālruņa numuru, uz kuru zvanīt. Sazvanīju to numuru, kur man skaidrāks nekļuva, jo teksts bija - maksājiet pēc grafika, ja būs pārmaksa, mēs jums atgriezīsim, ja kas nepatīk, vērsieties tiesā. Super - man nav, kur naudu ieguldīt, kā tikai uz LAD konta to likt, - jauns uzkrājuma konts. Kā arī mudinājums tiesāties man radīja „patīkamu” sajūtu.

Sāku aizdomāties, ka vajadzētu tiesāties, lai pieprasītu kompensāciju no amatpersonas, kas man piedāvā tiesāties, lai varētu šķiest nodokļu maksātāju naudu. Ja cilvēkam nav konstruktīvu risinājumu vai pārliecināšanas spējas vājas, tad piedāvā tiesāties, jo tur viņa tiešām nebūs advokāte, - vismaz nebūs jāstrādā. Vai šādiem darbiniekiem ir nākotne klientu apkalpošanā? Būdams tipisks Latvietis, noriju šo aizvainojuma krupi un, apzinoties, ka ne naudas advokātam, ne brīva laika, lai tiesātos, man nav, atstāju visu, kā ir. 

Kārtējā pārsteiguma vēstule ienāk manā pastkastē dažas nedēļas vēlāk ar jaunu paziņojumu, ka man pienākoties maksājums apmēram 50 eiro apjomā par plūdu kompensāciju. Atkal radās jautājums, kur tā nauda aizies, jo maksājuma grafiku neviens nav atcēlis, kā arī zvanīt neredzu jēgu, kā arī naudas plūsma pēc vēstulēm man ir lielāka nekā parāda, - nolēmu uzrakstīt rakstiskā veidā, lai saņemtu atbildi par manu finansiālo stāvokli LADā jeb par savu uzkrājumu kontu, kurā maksāju un maksājumi nāk, bet parādā esmu joprojām.

Atbildi saņēmu, - tās ir informatīvas vēstules, jo man ir trīs gadu sankcijas, kad es nesaņemot neko, bet vēstules - lai zinātu, kā būtu, ja būtu.

Tagad pats svarīgākais ko sapratu. Lauku atbalsta dienestam nav atbalsta funkcijas, bet ir tikai uzraudzības, - varbūt to pārsaukt par Lauku uzraudzības dienestu? 
Tie darbinieki, kas tur strādā, nav visi vainīgi, daži pat jauki bija pret mani un centās palīdzēt, bet dažiem nospļauties par mani, pats esmu vainīgs, neesmu, redziet, izpētījis visas nianses. (Paši LAD darbinieki laikam visu zina.)

Dabas aizsardzības pārvaldei neuztrauc, kā izskatās BDUZ, ka tik pa papīriem lai ir viss ok. Jo, ja es aparis būtu, ko tur var atjaunot? Kaut reāli dzīvē smiltsērkšķi aug pļavā, kura tiek regulāri pļauta, lai zāle nenomāc kociņus un neaugtu rindstarpās atvases. Dabai kaitējuma nav, un pļava neizaug ar kārkliem, zem kuriem nekādas bioloģiskā daudzveidības nav.

Skumjākais, ka šāda attieksme man liek vairākas reizes padomāt, vai uzsākt uzņēmējdarbību, jo par visu maksāju no savas kabatas, tāpēc arī realizēt varēšu tāpat vien. Protams, plānos bija dibināt SIA, kandidēt uz projektiem utt…

Liela vilšanās visā sistēmā un par cilvēku attieksmi. Nepaldies cilvēkiem birokrātiem, kuri mani pat par cilvēku neuzskata, tikai par klienta numuru, kurš dzīvo uz kadastra numura un iestāda attiecīgās kultūras kodu.

Ieteikums visiem kas vēlas sākt ko jaunu, - pakonsultējieties ar līdzīgā sfērā strādājošiem, jo LAD tiešām nebūs palīgs. Jo LAD var sēdēt cilvēks, kurš pat nezina, kā izskatās jūsu stādāmā vai audzējamā kultūra, bet tikai mēģinās izvairīties no konkrētām atbildēm, lai jums vēlāk nebūtu, uz ko atsaukties, kad cits LAD darbinieks uzrakstīs neatbilstību. 

Ierosinājums! Kāpēc lai LAD pārstāvis, redzot pārkāpumu, nevar paziņot, kā pareizi jārīkojas. Jo bieži vien jauniem uzņēmējiem pašiem nav viss pilnīgi skaidrs. Ja redzi, ka cilvēks uzsāk ko jaunu, kāpēc to uzreiz gremdēt? Saprastu, ja vecs zemnieks, kas LAD subsīdijas saņem 10 gadus, kļūdās, - tad ir citādi.

Pats esmu redzējis, kā uz lauka iestāda dažus desmitus koku un prasa atbalstu vai nekvalitatīvi apstrādā, un viņi saņem atbalstu, un neviens neko nesaka. 
Ja tiešām kāds gribēs palīdzēt vai netic šai situācijai, varu iedot arī savus datus, - uzrakstiet Facebook man, Vilmāram Grabovskim, varēšu parādīt bildes, vēstules utt. Lai neizklausītos pēc liekas muldēšanas.

Attēlā - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Pārpublicēts no Facebook

Seko mums