Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Radītais nodevas projekts tikai rada maldīgu priekšstatu par problēmas risinājumu, bet ietver sevī riskus par tās nespēju administrēt, kā arī joprojām nemazina potenciālos zaudējums, kas radīsies vietējo un starptautisko tiesvedību rezultātā.

Kas būs ieguvēji?

Virzītais atbalsts kredītņēmējiem līdz 250 000 eiro ne tuvu nozīmē atbalstu tai sabiedrības grupai, kam tas ir nepieciešams, bet lielā daļā tā ir atbalsta sniegšana tieši turīgajai sabiedrības daļai. Ilustratīvi, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei Rīgā 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajiem ienākumiem jābūt vismaz 3800 eiro mēnesī, un maz ticams, ka ar šādu ienākumu līmeni atbalsts ir kritiski nepieciešams. Savukārt, lai iegādātos mājokli ar hipotekāro kredītu 100 000 vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1500 līdz 1900 eiro atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Tātad šobrīd noteiktie atbalsta griesti būtībā paredz palīdzību tiem, kam tā visticamāk nav izšķiroši nepieciešama.

Jo sevišķi, ja ņemam vērā, ka daļa kredītu ir paņemti senāk un atlikums 250 000 var nozīmēt arī to, ka paņemtā kredīta summa ir bijusi vēl lielāka. To pierāda arī asociācijas apkopotie dati – šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis apjoms būtiski nepārsniegs 1%. Pēc asociācijas datiem arī redzam, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas tikai 26 gadījumos.

Lai palīdzētu tiem, kuriem ir patiesas grūtības vai kas tajās varētu nonākt, valsts no savas puses var izmantot daudz efektīvākus risinājumus, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta fondu, nevis nosakot “atlaidi” visiem un bezmērķīgi.

Palīdzot daļai sabiedrības, cietīs visa ekonomika

Politiķiem iejaucoties cenu regulēšanā, vājināsies kreditēšana, vairums kredītņēmēju visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā, kas negatīvi ietekmēs viņu spēju aizņemties nākotnē.

Turklāt, samazinoties banku ienākumiem, var izrādīties, ka zaudētāji būs simtiem tūkstošu cilvēki, kas tagad saņem procentus par noguldījumiem, jo maz ticams, ka depozītnoguldījumu un kontu atlikumu likmes, kas Latvijā šobrīd ir vienas no lielākajām Eiropā, paliks līdzšinējā līmenī.

Ko tas faktiski nozīmē?

Iedzīvotājiem, kuri vēlēsies iegādāties mājokli kredītā, tas būs dārgāk, jo nemērķēts, galvenokārt uz turīgām mājsaimniecībām, kas ir spējīgas pildīt uzņemtās saistības, vērsts atbalsts, var veicināt inflāciju – cenu kāpumu. Savukārt noguldītāju ienākumi no naudas glabāšanas samazināsies.

Nodevas, it īpaši tās administrēšanas uzlikšana bankām – vēl viens administratīvais slogs

Nozare uzskata, ka jaunā nodeva būtībā apslēpj cenu regulāciju, uz ko ir vērsta arī 50% atlaide, priekšlikums paredz arī bankām administrēt valsts nodevu, kas ir tiešs valsts (pašvaldības) iestāžu pienākums un kam valstī ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas nav pieejama bankās. Valsts ir tik ļoti pieradusi, ka bankas dara valsts iestāžu darbu, kas jau tagad visiem veido pārmērīgu slogu, ka jau gatava bankām uzticēt nodokļu administrēšanu. Uzliekot to darīt bankām, tiek vēl vairāk audzētas banku fiksētās darbības izmaksas, kas atstās iespaidu gan uz banku konkurences tālāku veicināšanu, gan jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, gan uz finanšu pakalpojumu, arī kredītu izmaksām un pieejamību.

Saeimā apspriestā hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva pēc būtības nav nodoklis vai nodeva, bet tas pats pirmā lasījuma likumprojekts, kas paredz cenu regulēšanu, tikai uzlabotā vārdojumā, nemainot tā būtību, bet mēģinot apslēpti pamatot, ka valstij ir lielāka rīcības brīvība, jo tā nav cenu regulēšana līguma darbības laikā, bet gan nodoklim līdzīgs pasākums, kurus ir vienkāršāk ieviest līguma darbības laikā, kāda tā patiesībā nav.

Nozare jau ir norādījusi, ka valstij minētie jautājumi jārisina ar nodokļu palīdzību, ievērojot to, kādu iespaidu nodokļu ieviešana, piemēram, UIN ieviešana atstāj uz Latvijas finanšu sektora konkurētspēju, Latvijas pievilcību ieguldītājiem finanšu sektorā, konkurenci, kapitāla tirgus attīstību un arī mazāk nozīmīgo Latvijas banku kapitāla stiprināšanu un aktīvāku iesaistīšanos konkurencē, kas ļauj iekasēto nodokļu veidā tālāk virzīt valsts vajadzību finansēšanai, izaugsmei un, ja tas ir pamatoti un nepieciešams, arī atbalsta sniegšanai tām mājsaimniecībām, kurām tas būtu patiesi nepieciešams.

Ieviešanas termiņš

Likumprojektā paredzētā risinājuma izpilde bez pietiekama pārejas perioda nav iespējama. Tam būs vajadzīgas IT izstrādes, kā arī katra iesnieguma izskatīšana un individuāla izvērtēšana prasīs laiku, kas kopā aizņems kredītiestāžu resursus vismaz četru mēnešu garumā kopumā, un tā rezultātā šajā laikā jaunu kredītu izsniegšana ir grūti iedomājama nekavējoši pieejamu resursu trūkuma dēļ. Bez IT sistēmu pilnveides nav iespējama nekādu risinājumu ieviešana, ņemot vērā lielo klientu skaitu, tomēr šo speciālistu pieejamība Latvijā ir ierobežota (projekti tiek plānoti pat gadiem uz priekšu).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...