Ventspilnieki: “”Ventbunkers” smird!” Valsts vides dienests: “Nē, smirdoņa nāca no ziedošajiem ceriņiem...”
Imants Liepiņš13.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vides dienests atradis īstos, kas esot vainojami regulārā smakošanā Ventspilī: izrādās, vislielākās smakas radījuši nevis naftu, ogles un ķīmiju pārkraujošie ostas uzņēmumi, bet... vasarā ziedējušie ceriņi.
Vēl šī gada 1. septembrī Valsts vides dienests informēja: “Par naftas produktu smakām Ventspilī šā gada pirmajos septiņos mēnešos Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde saņēmusi 104 sūdzības, no kurām pamatotas izrādījušās 13 sūdzības. [...] Vides inspektori noformējuši 57 protokolus. Ja nelielā laika posmā par smakām vienā rajonā tiek saņemtas vairākas sūdzības, tās tiek izskatītas kopā un tiek noformēts kopējs protokols.”
Taču tālāk Vides dienests pilnā nopietnībā turpināja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” līdz augusta beigām bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”
Savos publiskajos paziņojumos VVD speciālisti līdz šim nav paskaidrojuši, kā, viņuprāt, ziedoši ceriņi var smirdēt pēc naftas un mazuta tvaikiem un vai šie paši ceriņi gadījumā nav vainojami arī pie ogļu putekļiem jau nez kuro gadu pēc kārtas.
Savukārt Ventspils mērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, preses konferencē konfrontēts ar šiem faktiem, bija spiests atzīt: “Tā kā VVD ir valsts institūcija, nevis pašvaldības struktūrvienība, mums kā pilsētas domei likums nedod itin nekādas iespējas ietekmēt VVD darbus vai publiskos izteikumus. Mēs ne pirmo gadu aicinām iedzīvotājus ziņot par visām vides problēmām VVD, dome pirms daudziem gadiem pat mēģināja iesūdzēt VVD tiesā un mēģināt viņus piespiest izpildīt savas funkcijas, taču tiesa nepieņēma lietu izskatīšanai — tā kā VVD un pašvaldība ir atsevišķas valsts varas struktūras, tad valsts nevarot tiesāties pati pret sevi, tas būtu līdzīgi tam, kā viena un tā paša ķermeņa labā roka gribētu iesūdzēt kreiso roku par bezdarbību.”
Uz papildjautājumu par to, vai iepriekš bijušas aizdomas, ka pie regulāra smaku līmeņa pārsniegšanas Ventspils ostā varētu būt vainojami ziedoši ceriņi, A. Lembergs atteica: “Kad jau šķiet, ka pa šiem gadiem redzēti un dzirdēti pilnīgi visi iespējamie brīnumi, arvien uzrodas kāds rekordstulbums. Naftas produktu vietā smirdoņu izraisījuši ziedoši ceriņi — tas izklausās pēc jauna līmeņa absurda.”
Mediji jau ne reizi vien aprakstījuši aizdomas, ka VVD reģionālās pārvaldes gadu gaitā “saaugušas” ar pārraugāmajiem piesārņotājiem. Likums paredz: visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. Piesārņotāji nolīgst specializētas vides konsultantu firmas, kas sagatavo pieteikumus un iesniedz tos VVD. Pirms desmit gadiem uzmanību sāka piesaistīt tādas konsultantu firmas, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais VVD Ventspils pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!
Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko vides uzraugi Ventspilī izsnieguši Rūdolfa Meroni kontrolēto piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas Ventspilī izsniegtās atļaujas. VVD pārvaldes vadītāja tolaik apgalvoja, ka ''notikusi piekasīšanās nebūtiskiem sīkumiem". Taču dokumenti parādīja pilnīgi pretēju ainu: augstākas institūcijas izdotā atcelšanas lēmumā rakstīts: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."
Par šiem notikumiem mediji rakstījuši jau kopš 2010. gada, bet situācija, kā redzams, pasliktinās ar katru gadu — vainot ziedošus ceriņus naftas produktu smirdoņā līdz šim vēl nevinam nebija ienācis prātā. Attiecīgi nav prognozējams, vai pie akmeņogļu putekļiem turpmāk netiks vainoti ziedoši puķuzirņi, bet pie dīzeļdegvielas noplūdēm no naftas vada — nevis tā apzadzēji, bet gan tuvumā augošas pujenes un rododendri.
Video no preses konferences par smirdoņu:
https://www.ventasbalss.lv/video/preses-konferences/3379
No arhīva: Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs (2018.)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.