Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau nākamajā dienā pēc slēgtā semināra “par ostu pārvaldības reformām”, ko Ventspils brīvosta kopā ar satiksmes ministru slepeni noturēja kādā kafejnīcā, ostas darbinieku mērs bijis pilns — brīvostas pārvaldē strādājošie vienkāršie ventspilnieki draudējuši nobalsot par neuzticību ostas pārvaldniekam Andrim Purmalim.

Ostas kapteinis un viņam pakļauto dienestu darbinieki pagājušo trešdien izvirzījuši pretenzijas brīvostas pārvaldniekam Andrim Purmalim “par neprofesionālo, valdonīgo, nedemokrātisko, reizēm aizvainojošo vadīšanas stilu”, ziņo Ventas Balss.

Tāds notikumu pavērsiens Ventspils brīvostas pārvaldes vēsturē notiek pirmo reizi, norādīja ostinieku arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājs Olivers Kronbergs. Ostas kapteinis Gunārs Trukšāns un aptuveni 20 viņa padotie 8. jūlijā organizēja sapulci, kurā četras stundas apsprieda Ventspils brīvostas pārvaldnieka Andra Purmaļa vadības stilu un viņa darba rezultātus aizvadīto septiņu mēnešu laikā. Pats Ventspils brīvostas pārvaldnieks arī bija klāt sapulcē, bet attālinātā režīmā tajā piedalījās brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

A. Purmalis šajā amatā tika iecelts 2019. gada decembrī pēc Jaunās konservatīvās partijas politiķu ierosinātajām ASV sankcijām pret Ministru kabineta pārraudzībā esošo Ventspils brīvostas pārvaldi, kā rezultātā no amata tika padzīts ilggadējais pārvaldnieks Imants Sarmulis. Rezultāts — apstājusies industrializācijas programma, problēmas ar veco kredītu atmaksu un jaunu saņemšanu, bet kravu apjoms (salīdzinot ar pagājušo gadu) krities par 41% un turpina iet uz leju vēl.

Ostas kapteinis G. Trukšāns atgādināja, ka A. Purmalis tika iecelts šajā amatā tikai uz diviem trim mēnešiem — uz pārejas posmu, kura laikā valsts Satiksmes ministrijas personā vajadzēja nodot ostas funkcijas jaunveidojamajai VAS Ventas Osta. “Pirmais iespaids bija labs, un uz īsu laiku tik enerģisks pārvaldnieks, iespējams, arī derēja, taču pagājis jau krietni lielāks laika posms nekā divi trīs mēneši, un mēs gaidām pārmaiņas,” sapulcē sacīja Trukšāns.

A. Purmalis pēc izglītības ir sociālo zinātņu speciālists un psihologs personāla jautājumos, kopš 2004. gada viņš vadījis Rīgas brīvostas Iekšējās drošības dienestu, pirms tam vadīja apsardzes firmu utt. Kā pārliecinājušies daudzi Ventspils brīvostas pārvaldes darbinieki, ar minētajām iemaņām ir krietni par maz tik sarežģīta un specifiska mehānisma, kāds ir brīvosta, vadīšanā. Kapteiņdienesta darbiniekus neapmierina A. Purmaļa vadības stils — tas esot nedemokrātisks, valdonīgs, aizvainojošs.

Brīvostas teritorijā apturēta jaunu darba vietu izveide, nolemts palaist garām pusotru miljonu Eiropas naudas, kas bija jau faktiski iegūta astotās rūpniecības ēkas būvei. Nākamais solis — jau esošo darbavietu likvidēšana. Vēl pirms ostas funkcionālā audita sākuma samazināti vai pilnībā likvidēti atsevišķi Ventspils brīvostas pārvaldes dienesti.

Piemēram, atlaisti ūdenslīdēji no speciālā kuģa Neptūns komandas — pavisam atlaisti septiņi no deviņiem ūdenslīdēju kuģa komandas locekļiem, bet divi turpina darbu, veicot citus pienākumus. Turpmāk pirkšot ūdenslīdēju ārpakalpojumus. No hidrogrāfijas kuģa Kapteinis Orle komandas atlaisti seši jūrnieki (divi bija pensijas vecuma), divi turpina pildīt citus pienākumus — kopš A. Purmaļa un I. Strautmanes vadības sākuma Kapteinis Orle vairs neesot izgājis jūrā. Hidrogrāfijas kuģa pakalpojumus tāpat turpmāk iegādāsies kā ārpakalpojumu.

Uz pusi samazināts darbinieku skaits negadījumos noplūdušās naftas savācējkuģu grupā — 16 cilvēku vietā atstāti 8; visi atlaistie bija pensijas vecumā. Šogad tāpat ir atbrīvotas divas loču vakances, un nolemts jaunus darbiniekus šajā postenī nepieņemt. Vietējās ostinieku arodbiedrības līderis Olivers Kronbergs norāda — samazinot darbinieku skaitu, arodbiedrības organizācija zaudējusi aptuveni trešdaļu savu biedru. Patlaban Ventspils brīvostas pārvaldē vēl strādā 210 cilvēki.

Darbinieku samazinājums notiek ne tikai Ventspils brīvostas pārvaldē, bet arī Rūdolfa Meroni kontrolētajos Ventspils Tirdzniecības ostas grupas terminālos, tā zinājis teikt O. Kronbergs. Pēc viņa informācijas, VTO no 150 arodbiedrības biedriem palikuši mazāk par pusi. “Katru dienu kāds zaudē darbu un izstājas no arodbiedrības organizācijas,” sacījis O. Kronbergs.

Jau iepriekš tika informēts, ka Ventspils brīvostas pārvaldei trūkst finanšu līdzekļu uzņemto saistību izpildei, līdzfinansējot ostas infrastruktūras attīstības projektus, kuriem piešķirts ES fondu finansējums. Jūnijā iestājās atmaksas termiņš Ventspils brīvostas pārvaldes četriem kredītiem 8,3 miljonu eiro kopsummā. Kredīti tika ņemti to objektu būvniecībai, kas jau iepriekšējos gados nodoti ekspluatācijā. Papildu 8,3 miljoniem eiro vajadzēja vēl 7 miljonus, lai turpinātu uzsāktos pievedceļu, rūpniecisko ēku būvniecības projektus, atjaunotu hidrotehniskās būves ostā.

Galvenā problēma, pēc ostas kapteiņa domām, ir akūts naudas trūkums. Nepieciešams atjaunot kuģu kustības dienesta aprīkojumu, steidzami jārisina jautājums ar zemessmēlēju — specializētajam kuģim Dzelme vajadzīgs remonts, vai arī tas jāmaina pret jaunāku, bet zemes sanesumi ostas akvatorijā dziļumu uzturēšanai ir jāsmeļ praktiski katru dienu.

Pēc ostas kapteiņa domām, šajā situācijā ostas pārvaldniekam burtiski jāsēd pie valdības durvīm, lai meklētu izeju un problēmu risinājumus. “Kāpēc airBaltic saņēma 280 miljonus eiro krīzes seku pārvarēšanai, bet Ventspils osta nesaņēma?” retoriski vaicā G. Trukšāns.

Uzklausījis pretenzijas, pārvaldnieks A. Purmalis informēja par situāciju ostā. Teju visās Ventspils ostas problēmās viņš vaino kādus citus, nevis savu iestādi — iepriekšējo vadību, privātos terminālus u.c. Pārvaldnieks norādīja uz zemu Ostas kapteiņa dienesta tehnisko aprīkojumu un sliktu ostas flotes kuģu tehnisko stāvokli. Viņš jau iepriekš brīdinājis, ka tiek plānots atteikties gan no ostas teritorijā esošo ielu remontiem, gan no industriālajiem parkiem.

Savukārt termināļiem Ventspils brīvostas pārvalde turpmāk piešķiršot atlaides vien tādos gadījumos, ja tie nodrošinās kravu apgrozījumu. Termināļu darbība rada galvenos ienākumus Ventspils brīvostas pārvaldes budžetā, atgādināja A. Purmalis.

Četras stundas ilgušo debašu iznākumā tvaiks bija nolaists, un vismaz uz dažiem jautājumiem ostas darbinieki saņēmuši atbildes. Tāpēc līdz darbinieku balsojumam par ostas pārvaldnieka darba novērtējumu lieta nenonāca.

“Svarīgi, ka mēs likām pārvaldniekam saprast, ka nepiekrītam viņa darba stilam un negrasāmies klusēt,” apkopoja G. Trukšāns. “Ventspils brīvostas pārvaldē bija ļoti daudz neapmierināto ar pārvaldnieka darba stilu. Pēc sapulces tika panākta vienošanās, ka biežāk ir jātiekas un vairāk jārunā,” piebilda arodbiedrības līderis O. Kronbergs.

Pietiek jau aprakstīja, kā dienu iepriekš negaidīti atklājās, ka Ventspils brīvostas pārvaldē tiek noturēts slepens seminārs “par ostu pārvaldības reformām” un to pastiprināšanu, neraugoties uz to, ka līdzšinējās JKP ministra Tāļa Linkaita “reformas” ir samazinājušas tranzītkravu pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā gandrīz uz pusi, bet ostās kravu kritums sastāda no 13% Liepājā līdz 41% Ventspilī:

https://www.pietiek.com/raksti/ventspils_brivostas_parvalde_musu_slepenais_seminars_bija_nevis_slepens,_bet_gan_slegts

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...