Iesaki rakstu: 
Naktī no piektdienas uz sestdienu Marinetraffic.com fiksējusi skumju antirekordu Ventspils brīvostā - atklātā jūrā izejot un uz Bornholmas pusi pagriežoties mazam sauskravu kuģītim Reeperbahn, ostā vairs neatradās neviens pats kravas kuģis.
Jau kādā piektdienā janvāra beigās ostā nevarēja redzēt vai nofotografēt nevienu kravas kuģi. Tomēr toreiz Ventspils Brīvostas pārvalde nikni iebilda, ka tas tā tomēr neesot bijis un tikai tā esot izskatījies, norādot uz Marinetraffic.com servisu, kurā reālajā laikā var sekot līdzi visu kuģu kustībai visos pasaules ūdensceļos.
Ekrānšāviņš tieši no šī portāla tagad apliecina: kravas kuģi Ventspili naktī uz sestdienu pilnībā pametuši - ekrānšāviņa izdarīšanas brīdī ostā nav atradies neviens kravas kuģis vai prāmis, vienīgi dažādi sīki zvejnieku un Krasta apsardzes kuģīši, kā arī Ventspils ostā pastāvīgi dežūrējošie velkoņi.
Atšķirībā no iepriekšējā “antirekorda” tagad tiešsaistes kartē nav redzami kravas kuģi, kas stāvētu reidā un gaidītu ienākšanu ostā uz to brīdi, kad viņiem būs sagatavota krava. Tikai vietējais zemessmēlējs Dzelme vientulīgi dara savu darbu - turpina tīrīt kuģu ceļus, kaut arī nav skaidrs, vai nākammēnes vispār ieradīsies kravas kuģi, kam izbagarētos ceļus izmantot.
Arī līdz sestdienas pēcpusdienai ostā bija ieradies tikai 4200 tonnu kravnesības kuģītis Longvann zem Nīderlandes karoga, kurš piestājis uzņemt Latvijas kokmateriālu kravu pie SIA Ventplac termināla.
Taču tukšas bija visas pārējās piestātnes — gan pie Rūdolfa Meroni grupējuma kontrolētajiem ostas uzņēmumiem, gan visiem citiem, kuri nepiedalās dažādās tranzītbiznesa pārdalēs un politiskās batālijās.
Kopš sankciju uzlikšanas nav ticis fiksēts neviens gadījums, kad kuģis būtu uzņēmis kravu no R. Meroni privātkabatā pārliktā jaunā ogļu termināla, un arī pie AS Ventbunkers un AS Kālija Parks piestātnēm tikuši novēroti vien daži kuģi.
Turpretī kuģi tikuši ievēroti piestājam pie AS Ventspils Grain Terminal — graudu termināls, kopš tā vadītājs Vladislavs Šafranskis atbrīvojies no saistības vispirms ar Oļega Stepanova grupējumu, bet pēc tam arī no saiknēm ar Rūdolfu Meroni, sācis strādāt arvien labāk, turklāt spējis paplašināties un uzbūvēt otro kārtu.
Jau iepriekš ziņots, ka janvārī kravu apgrozījums Ventspils ostā sarucis par 42%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Vislielākais kritums notika beramkravu pārkraušanas jomā — mēneša laikā pārkrauti vienīgi 169 tūkstoši tonnu, kas ir 6,7 reizes mazāk nekā pirms gada. Februāra dati uzrāda nelielu uzlabojumu, taču ne tuvu atgriešanos pie normālā kravu apjoma.
Par to, ka pieciem Ventspils ostā strādājošiem uzņēmumiem pēc Jura Juraša un Jāņa Bordāna izlobēto sankciju uzlikšanas tikušas apturētas operācijas ar banku kontiem, vēl janvāra sākuma informēja Ventspils brīvostas valdes tagadējā valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane. Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi iepriekšējos gados kopsummā nodrošinājuši 52% no ostas kravu tonnāžas.
Tāpat arī rakstīts, ka “arestētās mantas glabātāja” R. Meroni un viņa sabiedroto personu kontrolētās ostas uzņēmējsabiedrības Ventspils tirdzniecības osta, Kālija Parks un Ventspils Port Services februārī kavēja algu izmaksu darbiniekiem un nodokļu nomaksu valstij, taču tagad problēmas esot atrisinātas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
