Vēršanās pret Vienotības ziedotāju sašūpojusi Reinika krēslu

Iesaki rakstu:

Mežrūpniecības uzņēmuma Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu (attēlā) no Valsts prezidentu pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītei Maskavā 2010. gada decembrī svītrojusi Drošības policija. Iemesls – Mierkalna uzvārds parādījies tiesībsargājošo iestāžu datubāzēs starp personām, kam stājies spēkā notiesājošs spriedums par koruptīviem noziegumiem.

Pāris stundu laikā pēc tam, kad šis lēmums tapis zināms, Vienotības vadošie politiķi sacēluši vētru, un, kā norāda avoti, ekonomikas ministrs Artis Kampars paguvis piezvanīt „pusei Valsts prezidenta kancelejas darbinieku”. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, problēmas sakārtošanā aktīvi iesaistījies arī par finanšu piesaisti Vienotībā atbildīgais Edgars Jaunups.

Avoti drošības dienestos Pietiek neoficiāli apstiprina, ka Kampars, lai panāktu miljonāra iekļaušanu atpakaļ delegācijā, nākamās dienas rītā jau pirms oficiālā darba laika sākuma dežurējis pie Drošības policijas vārtiem, gaidot iestādes priekšnieku Jāni Reiniku.

Rezultātā Drošības policijas priekšnieka krēsls pērnajā decembrī nopietni saļodzījies. Galu galā Mierkalns delegācijas sarakstā atjaunots, jo Rīgas pilī ņemts vērā Kampara arguments, ka šis uzņēmējs iepriekš ir iekļauts citās prezidenta delegācijās.

2008. gada 14. novembrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kukuļdošanā apsūdzētajam Uldim Mierkalnam piesprieda pusgadu nosacītu cietumsodu, tikpat ilgu pārbaudes laiku un 800 latu naudas sodu. Spriedums tika nolasīts lietā pret bijušo Rīgas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieku Guntaru Veisu, kurš bija apsūdzēts kukuļņemšanā. Viņam tiesa piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju, Veiss 2006. gada decembrī savā kabinetā pieņēmis kukuli par to, lai izbeigtu lietvedību kādā administratīvā lietā saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kurai ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Reiniku, Pietiek apstiprināja, ka viņai 2010. gada decembrī zvanījis kāds no partijas vadības, uzdodot jautājumus par Drošības policijas argumentāciju Mierkalna izslēgšanai no delegācijas, bet viņa vairs neatceras, kurš bijis zvanītājs. Eksministrei negriboties ticēt, ka kāds pa aplinkus kanāliem izdarījis spiedienu uz Reiniku.

Tikmēr Kampars un Jaunups Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu kādam zvanījuši vai tikušies šajā jautājumā. Kampars informāciju par savu viesošanos Drošības policijā nodēvēja par „meliem un muļķībām”. Par to, ka Mierkalns izslēgts no delegācijas, ekonomikas ministram pateicis kāds no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, kas veido uzņēmēju sarakstu oficiālajām delegācijām, un Kamparam šķitis „pilnīgs absurds”, ka Mierkalnam vieta delegācijā tiek liegta, kamēr „tādiem kā Juris Savickis” – ne.

Savukārt Jaunups Pietiek noliedza, ka būtu centies caur iekšlietu struktūrām panākt Mierkalna iekļaušanu atpakaļ sarakstā. „Ar šāda veida lūgumiem nekad neesmu vērsies ne pie viena cilvēka. Uldis Mierkalns man ir loti labi zināms cilvēks. Varu teikt tikai to labāko gan kā par cilvēku, gan uzņēmēju,” apgalvoja Jaunups. Viņš tāpat kā no Jaunā laika savulaik izslēgtais Dans Titavs ir biežs viesis Mierkalnam piederošajā ložā Arēnā Rīga, kad tur notiek Rīgas Dinamo mači. Zinātāji norāda, ka hokejs esot tikai fons un patiesais šo tikšanos mērķis ir „lietu pārrunāšana”.  

2010. gada vasarā, kad opozīcija 9. Saeimā rosināja Kampara demisiju, Mierkalns bija starp tiem uzņēmējiem, kas valsts augstākajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli ekonomikas ministra aizstāvībai. Mierkalns kopš 2005. gada Jaunajam laikam ziedojis kopumā 30 000 latu, bet Pata AB 2002. gadā, kad vēl bija atļauti juridisko personu ziedojumi partijām, - vēl 5 000 latu.

Mierkalns ir viens no tiem ar jaunajām, ne vecajām varas partijām saistītajiem uzņēmējiem, kuru virzienā norāda zinātāji, kad runa ir par tā dēvēto jauno oligarhu paaudzi, kas tikai veidojas. Mierkalns, kuru Baltic Screen 2008. gada pētījumā ierindoja starp gados jaunākajiem Latvijas miljonāriem līdzās Aizkraukles bankas īpašniekiem Oļegam Fiļam un Ernestam Bernim, pie bagātības ir ticis ar cirsmu uzpirkšanu un mežistrādi. Tagad Mierkalna Pata AB ir nozares līderis, 2010. gadu, kā rāda Lursoft dati, uzņēmums beidza ar 4,98 miljonu latu peļņu. Pata AB pieder vairāki meitas uzņēmumi Krievijā, tā realizē daudzmiljonu vērtu apaļkoku pārstrādes rūpnīcas projektu Pleskavas apgabalā.  

Arī Zatlera reformu partiju (ZRP) oktobrī sašķēlušais Klāvs Olšteins, kurš vēl nesen bija Vienotības valdes loceklis no Jaunā laika, strādājis Pata AB par juristu, tostarp atbildot par tās dibināto ofšorkompāniju apkalpošanu. Pietiek nesen publiskotā Olšteina sarakste no firmas e-pasta rāda, ka viņš ar šo pakalpojumu sniegšanu faktiski turpinājis nodarboties arī 2009. gada vasarā, jau būdams ekonomikas ministra Kampara juridiskais padomnieks. Olšteina ienākumu deklarācijā ienākumi no Pata AB par šo laiku vairs nav norādīti, un viņš apgalvo, ka nedeklarētus ieņēmumus no Mierkalna neesot saņēmis. Mierkalns ir viens no tiem dažiem uzņēmējiem, kuru virzienā norāda zinātāji, meklējot ārējus spēkus, kas stāvēja aiz ZRP sašķelšanas.  

Arī par Jaunā laika pelēko kardinālu savulaik dēvētais Dans Titavs pēc izslēgšanas no partijas ir radis patvērumu ar Pata AB saistītās struktūrās. Kopš 2009. gada viņš darbojas Mierkalna, baņķiera Valērija Belokoņa un bioetanola ražotāja Donāta Vaitaiša izveidotā Latvijas eksportētāju un investoru kluba valdē. Titavs 2010. gada jūnijā intervijā žurnālam Rīgas laiks par Eksportētāju un investoru klubu izteicies, ka „tas ir interesants projekts, tur ir apvienojušies trīs Latvijas uzņēmēji, ļoti ietekmīgi. Mierkalns, Belokoņs un Donāts Vaitaitis. Viņi apvieno spēkus, veido vidi”.

Arī Vaitaitis tiek pieskaitīts ekonomiskā grupējuma līderiem, kuru ietekme saskatāma uz atsevišķiem Vienotības politiķiem. Vaitaitis 2010. gada septembrī pirms 10. Saeimas vēlēšanām divām Vienotību veidojošajām partijām Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība ziedoja katrai pa 18 000 latu. Tiesa, tik pat daudz viņš noziedoja arī Aināra Šlesera un Andra Šķēles apvienībai Par labu Latviju un Aivara Lemberga kontrolētajai Zaļo un zemnieku savienībai.

Mierkalna Pata AB tāpat kā Vaitaitim piederošais uzņēmums SIA Jaunpagasts plus saņēmuši apgrozāmo līdzekļu garantijas no Kampara vadītās EM pārraudzībā esošās Latvijas Garantiju aģentūras. Pata AB izsniegtas garantijas 2,1 miljona apmērā, bet Jaunpagasts plus izsniegtas garantijas kopumā par 3,1 miljonu. Cits Vaitaiša uzņēmums – JP termināls, 2011. gada budžetā saņēma arī 24,4 miljonu latu valsts galvojumu kredītam bioetanola ražotnes projektam un šis valdības lēmums tika saistīts ar atsevišķu Vienotības ministru lobiju. 

Seko mums