Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Septembrī Veselības ministrijai (VM) rakstiski uzdevu vienkāršus jautājumus: 1. Cik C19 pozitīvo testu ir pieļaujamā kļūda? 2. Cik C19 negatīvo testu ir pieļaujamā kļūda?

Es gaidīju ka atbildes saturēs vien divus skaitļus, bet atsūtīja vērienīgu aprakstu, kur man nepieciešama kāda zinošāka speciālista atbilde - vai VM uz maniem diviem jautājumiem ir atbildējusi pēc būtības un, ja atbildējusi, tad ko tieši?

VM atbilde: "Veselības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu e-pasta vēstuli par Covid-19 testiem un sniedz Jums šādu viedokli.

Lai iegūtu izpratni par Covid-19 testēšanas precizitāti, ir jāiepazīstas ar SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanas principiem, kas tiek izmantoti šajos testos. Ir zināms, ka SARS-CoV-2 vīruss visbiežāk inficē (iekļūst) cilvēka elpceļus izklājošās šūnās un tur vairojoties izraisa Covid-19 raksturīgos simptomus.

Šobrīd visā pasaulē Covid-19 izraisītāja SARS-CoV-2 vīrusa noteikšanai izmanto molekulārās bioloģijas principu – vīrusa ģenētiskā materiāla klātbūtnes noteikšana no cilvēka paņemtajā materiālā (visbiežāk aizdegunes gļotādas šūnās, kā arī citos cilvēka elpceļu šūnas saturošos materiālos).

Katram vīrusa veidam ir tikai tam raksturīgais ģenētiskais materiāls – nukleīnskābes (RNS) elementu – nukleotīdu unikāla secība. Attiecīgi testa princips ir šīs, tikai SARS-CoV-2 vīrusam raksturīgas, secības atrašana. Zinot šo secību ir iespējams izveidot mākslīgus ģenētiskos elementus, kas spēj piesaistīties vīrusa ģenētiskajam materiālam un to iezīmēt. Tas tiek veikts noteiktos apstākļos, kas spēj nodrošināt SARS-CoV-2 vīrusa ģenētiskā materiāla fragmenta iezīmēšanu un pavairošanu.

Ja mākslīgais ģenētiskais elements sasaistās ar vīrusa fragmentu, tiek radīts fluorescences signāls, ko uztver iekārtas foto detektors un kura stiprums palielinās fragmentam pavairojoties reakcijas laikā. Pēc šī fluorescentā signāla parādīšanās arī nosaka – ir konstatēta vīrusa klātbūtne vai vīruss paraugā nav atklāts. Tā kā testēšanas atbilde ir kvalitatīva (tas ir – "ir atrasts – pozitīvs" vai "nav atrasts – negatīvs"), nav piemērojama kvantitatīviem (skaitliskiem) rezultātiem piemērojamā novirzes kļūda.

Šādu molekulārās bioloģijas principos balstītu testu precizitāti nosaka divi testu parametri – klīniskais jutīgums un specifiskums. Jutīgums ir testa spēja atrast vīrusu klātbūtni paraugā no cilvēka, kuram ir pierādīta Covid-19 infekcija, izmantojot citu metodi, ja pārbaudāmais tests spēj atrast vīrusu paraugos no 100 apstiprinātiem Covid-19 gadījumiem, tad tā jutīgums ir 100 %.

Savukārt specifiskumu nosaka veicot testu paraugos no veseliem cilvēkiem vai no cilvēkiem ar pierādītām citu vīrusu izraisītām slimībām. Ja testējot paraugus no 100 cilvēkiem, kuriem nav Covid-19 infekcijas, tiek iegūti 100 negatīvi rezultāti, tiek uzskatīts, ka testa specifiskums ir 100 %.

Starptautiskās organizācijas FIND veiktais pētījums (https://www.finddx.org/.../FIND_SARS-COV2_molecular-assay...) atklāja, ka dažādi Covid-19 testēšanas komplekti pareizi atklāja SARS-CoV-2 paraugos vairāk nekā 95 % (un bieži 100 %) gadījumu. Tātad SARS-CoV-2 vīrusu testi ir daudz labāki, lai pareizi identificētu cilvēkus, kuriem nav Covid-19. Tāpēc mēs sagaidām ļoti maz kļūdaini pozitīvu testa rezultātu (kļūdaini pozitīvs ir pozitīvs testa rezultāts kādam, kuram nav slimības).”

P.S. Katrai mērierīcei ir precizitātes koeficients, kas iekļauj kļūdas, tajā skaitā tāds noteikti arī ir C19 testiem. Jautājums - kur ir pieejama informācija, par šo testu ticamības koeficientu, tā pozitīva rezultāta gadījumos? Spriežot no VM atbildes, kas satur vien viedokļus, nevis aprēķinus, izskatās, ka tādi aprēķini pat nav veikti, kas pēc būtības ir visai dīvaini, jo te pat nav vajadzīgi vairs eksperimenti, jo statistisko datu apjoms, no kā var izdarīt šos aprēķinus, ja nekļūdos, ir vērienīgākais pasaules vēsturē

Jūs taču piekritīsiet, ka šī ir visai būtiska informācija, jo, ja statistiski pozitīvie rezultāti svārstās šīs iespējamās kļūdas robežās (nu, piemēram, 2-4%), tādā gadījumā ar pozitīvu rezultātu tie ir jāveic atkārtoti, pretējā gadījumā nav izslēgts, ka šie rezultāti ir iespējamā kļūda, kas var uzrādīt pozitīvu testu pat marsietim, kazai vai kartupelim.

Piemērs nozīmīgumam, ja kāds izgudros testu, kas mums noteiks neesošu marsiešu slimību, un šī testa kļūda būs 2%, tad, veicot šo testu, 2% no rezultātiem parādīs, ka mums ir neeksistējoša problēma - 2% slimo ar marsiešu slimību. Sareiziniet šo % ar Latvijas 2000 līdz 5000 C19 marsiešu testu dienā, un sanāks, ka mums ir 40 līdz 100 ar izdomāto marsiešu slimību inficēto dienā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...