Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības aprūpe vienmēr un visās valdībās ir bijusi aktuāls jautājums, pamatā jau naudas trūkuma dēļ. Jaunā Jaunās vienotības valdība, lai jau savlaicīgi nodrošinātu pret sevi pozitīvu mediķu attieksmi, paziņoja par papildu naudas piešķiršanu nebijušā apmērā – 250 miljoni eiro,  kur pretī tiek sagaidīta kvalitatīva un efektīva veselības aprūpe, kas būs pieejama ikvienam iedzīvotājam pēc vajadzības.

Iepriekšējās Jaunās vienotības valdības plāni veselības aprūpes un izglītības reformās bija “cieti” un ar ļoti konkrētiem termiņiem līdz 2023. gada beigām - slimnīcu tīkla sakārtošana un hospitalizācijas plāns, primārās aprūpes modeļa pilnveide, ambulatorā sektora sakārtošana, digitālā veselība un pat laboratoriju pakalpojumu apmaksas modeļa pārskatīšana u.c.

Kaut arī Veselības ministrijas ierēdņu sastāvs nav būtiski mainījies, arī politiskā premjera politiskā piederība komplektā ar finanšu ministru ir tā pati, tomēr iepriekšējā MK pieņemtie informatīvie ziņojumu un plāni vairs nav spēkā un netiek pildīti. Vai tas saistīts ar Jaunās vienotības izvirzītā ministra Hosama Abu Meri kompetenci un profesionalitāti?

Nevienam nav noslēpums tas, kas redzams arī veselības ministra H.Abu Meri deklarācijā – ārsts strādājis tikai privātajā sektorā dažas stundas dienā un tikai uz maksas pakalpojumiem, veicot dažādus gremošanas trakta izmeklējumus.

Pārskatot Veselības ministrijas mājaslapu un sociālos tīklus – ministrs vienas dienas laikā paspēj būt Ērgļos, Madonā un vēl Rīgas ārstniecības iestādēs, aktīvi tiekas ar dažādām ārvalstu amatpersonām un vēl uzēd zupu ukraiņu restorānā. Tiek ziņots par smaidošiem mediķiem, produktīvām sarunām, daudz kas tiek apsolīts, un viss fiksēts foto formātā.

Taču kopš jaunās E.Siliņas valdības apstiprināšanas jau pagājis pusgads, un rodas pamatots jautājums par atsevišķu ministru atbilstību amatam. Pirmie, kas cēla trauksmi un gribēja pāriet uz četru darba dienu nedēļu, bija ģimenes ārsti, jo samaksa ne tuvu neatbilst reālajām izmaksām, lai arī ZZS saeimas deputāte L.Kozlovska šķēla ģimenes ārstus kā atbalsts ministram.

Veselības ministram H.Abu Meri tomēr ģimenes ārstu ultimatīvām prasībām nācās piekāpties un papildus no valsts budžeta novirzīt 10 miljonus, kas netika iekļauti jau piešķirtajos 250 miljonos eiro.

Nākamie trauksmi cēla Slimnīcu biedrības pārstāvji, kur Veselības ministrijai nesakrīt aprēķini par gultas dienas cenu, un atkal tiek prasīti papildu miljoni.

Kā lielu sasniegumu Veselības ministrija prezentēja Zāļu cenu samazināšanas plānu, kas faktiski jau gadiem mētājās pa dažādām atvilktnēm, taču arī šeit gala variants neparedz skaidru mehānismu, kā tas tiks panākts, kā jauniem medikamentiem būs vieglāk ienāk tirgū un aptiekas plauktā un kā tiks mazināta vertikālās integrācijas ietekme.

Taču visu pārspēj pēdējās veselības ministra H.Abu Meri aktivitātes, kur pēkšņi tiek paziņots par zemu un nedrošu pakalpojumu kvalitāti lielākajā dzemdību iestādē valstī – Rīgas dzemdību namā un plāniem valstij piederošo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, kā arī Rīgas 2. slimnīcu pievienot universitātes slimnīcām bez atbilstošas gatavas infrastruktūras.

Latvijai iestājoties OECD, tika veikta visu jomu caurskatīšana no ekspertu puses un izstrādāti pārskati, tai skaitā veselības aprūpei. Ziņojumā tika atzīmēti augstie iedzīvotāju līdzmaksājumi, dārgi medikamenti, slikta veselības aprūpes pieejamību un kvalitātes sistēmas trūkums.

Lai arī ir pagājuši 8 gadi, kopš esam OECD, kvalitātes sistēmas veselības aprūpē nav ne ambulatorā, ne stacionārā līmenī, kvalitātes kritēriji primārai veselības aprūpei vairāk ir vērsti uz kvantitāti, nevis kvalitāti.

Lai arī esošās valdības Rīcības plānā paredzēts pilnveidot kvalitātes indikatorus, gribētos zināt, kādus un kur tie ir pieejami, apkopoti un publiski analizēti. Izrādās, ka veselības ministram H.Abu Meri šādi dati ir pieejami, un var paziņot, ka tie ir slikti, neskatoties uz to, ka Rīgas Dzemdību nama galvenā speciāliste vienlaikus ieņem vairākus svarīgus amatus – Veselības ministrijas galvenais speciālists dzemdību un ginekoloģijas jautājumos, galvenais ārsts Dzemdību namā un galvenais speciālists RAKUS, neskaitot profesores amatu universitātēs un dažādos projektos.

Ārste D, Rezeberga arī vienmēr aktīvi ir piedalījusies plānu izstrādē par dzemdību nodaļu slēgšanu reģionos. Tad kā ir iespējams, ka tik augtas raudzes profesionālim nav kārtības paša mājas, jo viens no svarīgākajiem galvenā ārsta pienākumiem ir veselības aprūpes kvalitāte?

Jau sen tiek diskutēts, ka monoprofila iestādes ir jāapvieno un jāintegrē universitātes slimnīcās, kur pēc starptautiski pieņemtiem standartiem tiek sniegta visaugstākā līmenī plaša profila palīdzība visa vecuma pacientiem. Tad kur ir šāds Veselības ministrijas pamatots plāns?

Izskatās, ka ir iestrēdzis arī Daugavpils slimnīcas valsts pārņemšanas plāns, jo, tiklīdz to pievienos RAKUS, tā būs jāpievieno tarifu koeficients pie pakalpojumu apmaksas no valsts puses, - cik miljonus te būs papildus jāprasa? Un vai tieši naudas trūkums nav iemesls slimnīcas maksātspējai, kur reālās izmaksas ir vairākas reizes augstākas par NVD cenrādi?

Kad tiks mainīta esošā ambulatoro un stacionāro pakalpojumu apmaksas kārtība, kur tai pielāgojas pacienti un esošais DRG ar koeficientiem neļauj bankrotēt valsts slimnīcām, bet uz izdzīvošanas robežas atstāj pašvaldību reģionālās slimnīcas?

Diemžēl cerības, ka Veselības ministrija pildīs savus tiešos pienākumus, un gaidas par reālu reformu izstrādāšanu un realizēšanu, izplēn, redzot solīto veselības ministra H.Abu Meri jauno Eveselības ieviešanas plānu, kas faktiski atrisinātu virkni samilzušu problēmu.

Nākamā valdības sēdē 27.02. ar Nr. 23-TA-2968 tiek plānots pieņemt informatīvo ziņojumu par Eveselības izstrādāšanas projektu, kas paredz par 2 477 703,55 eiro izstrādāt četrus apmācības moduļus līdz 2025. gada 31. augustam. Līdz ar to ir skaidrs, ka reālais darbs ar jauno sistēmu vēl miglā tīts, kur nu vēl kvalitātes sistēma vai ārstēšanas efektivitātes ieviešana.

Jāsaka, ka mūsu valsts iedzīvotāju pacietības līmenis ir ļoti augsts tāpat kā spēja pielāgoties situācijai, - šobrīd mūsu valstī ir nemainīgi sliktākie veselības rādītāji ES un viszemākais dzīves ilgums, kas liecina, ka daudzi pie mediķiem negriežas, ko apstiprina arī aptaujas, turpretī pati veselības sistēma veiksmīgi apgūs jebkādus naudas daudzumus un esošā režīmā turpinās darbu. Arī algas, kā rāda VID dati, ir krasi atšķirīgas, un mazāk pelnošie mediķi meklē darbu ārpus valsts.

Nekādas izmaiņas nenotiek un nav gaidāmas, vismaz tādas, ko gribētu valsts iedzīvotāji, – saņemt savlaicīgu kvalitatīvu veselības aprūpi, kura būtu ieinteresēta ātrākā veselības atgriešanā vai saglabāšanā. Veselības ministrs H. Abu Meri tikai smaida no fotogrāfijām, cenšoties ar savu uzspēlēto laipnību iemidzināt vēlmi prasīt darba rezultātus…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...