Veselības nozares pārvaldīšana: ES naudas dalīšana, miljonu šķiešana, totāla nekompetence un ministres izstrādājums
Pietiek lasītājs13.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai cik emocionāli un brīžiem pat histēriski nebija dažādu mediķu organizāciju draudi par streiku - kā opozīcijas Zaļo un Zemnieku Savienības, Lauku ģimenes ārstu asociācijas deputātes L. Kozlovskas draudi par ģimenes ārstu līgumu ar valsti pārtraukšanu, tā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītājas ģimenes ārstes – homeopātes I.Aizsilnieces kvēlās runas, - izskatās, ka tas viss aprobežosies ar vienkāršu protesta gājienu kopā ar pedagogiem, kur mediķus droši vien vispilgtāk atkal pārstāvēs A/Par bijušās deputātes I. Viņķeles ģimene.
Protams, ka novirzīto finanšu līdzekļu apjoms veselības aprūpei ir krietni mazāks, nekā tam vajadzētu būt. Bet, kā rāda iepriekšējo gadu Covid-19 pieredze, kad novirzītās naudas apjoms bija ievērojams, privātais sektors, kur īpaši izcēlās privātās laboratorijas, ir nopelnījis vairāk nekā 100 miljonus eiro. Tāda ir arī tā summa, kā šobrīd trūkst mediķu algām, kompensējamiem medikamentiem, bērnu speciālistiem, zobārstiem utt.
Naudas apjoms, kas tika “uz aklo iemests” nozarē, bija milzīgs un nekontrolēts, bet “uz papīra” tas it kā mērķtiecīgi tika apgūts gan “zelta” gultās, gn tukšos pētījumos, gan izcili dārga vakcinācijas biroja izveidošanā, gan dažādos algu pielikumos, prēmijās, gan neizmantotu (utilizējamu) vakcīnu miljonu devās, par ko, kā redzams šobrīd, vairs nav neviena atbildīgā.
Dīvaini, ka naskāki naudas apgūšanā bija publiskā sektora dalībnieki, taču ievērojamu pelņu guva tieši privātais sektors, kas liecina par valsts un pašvaldību veselības aprupes sektora slikto vai pat apzināti vājo menedžmentu. Valsts slimnīcu laboratorijas, neskatoties uz vairāku miljonu investīcijām un milzīgo Covid-19 testu pieprasījumu, pat nepūlējās iesaistīties šajā biznesā, taču šobrīd valsts slimnīcas ir pirmās rindā pēc naudas, jo esot augsta inflācija, pieaugušas izmaksas un jāpieliek pie algas. Īpaši izceļas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs V. Ābols, kurš esošajai veselības ministrei L.Menģelsonei (AS) ir pirmais favorītu sarakstā.
Tā vietā, lai rosinātu likvidēt BKUS padomi, samazināt valdes locekļu skaitu, optimizēt administrāciju, mazināt lieko birokrātijas procesu slogu slimnīcā, kā arī pārskatīt, cik kurš medicīnas personāls darba dienas laikā velta ārstniecībai un cik papildu darbam (piemēram, studentu apmācībai un blakus darbam dažādās citādās vietās), vienkārši paziņo, ka palielina maksas pakalpojumu cenas un nezina, ko darīt, lai nerastos kaitējums bērniem, kuri spiesti ārstēties slimnīcā, kas faktiski ir vienīgā valstī.
Šajā valsts apmaksāto pakalpojumu biznesā nozīmīga loma ir Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kas tieši atbild par pakalpojumu un tarifu aprēķināšanu. Tad cik profesionāls tas ir bijis, un vai šos ilgi gaidītos jaunos tarifus esošais NVD vadītājs spēs aprēķināt pareizus? Kā gan līdz šim NVD nav pamanītas “izdevīgās” un “neizdevīgās” pozīcijas, kur, kā izskatās, arārstniecības iestādēm ir nerakstīta vienošanās – mēs maksājam, kā sanāk, bet mēs strādājam, kā sanāk?
Medicīnas pakalpojumu kvalitātes kontroles sistēmas nav nevienā ārstniecības iestādē, izņemot ISO (kas tieši neuzrauga ārstniecības procesus) un pacientu aptaujas, kas atspoguļo pacientu subjektīvo attieksmi pret saņemto pakalpojumu. Profesionālas, sistemātiskas ārstniecības kvalitātes uzraudzības nav, kaut pirms pāris gadiem tika novirzīti vairāki miljoni ES projektu finansējuma klīnisko vadlīniju izstrādei, kur tos kopīgi apguva LĀB ar abām medicīnas augstskolām un piesaistītiem ekspertiem (kvalitātes kontroles eksperti no slimnīcām pēc naudas apguves tika atlaisti).
Tieši kvalitāte, efektivitāte un vesels pacients tiek minēti par galvenajiem kritērijiem ministres L.Menģelsones (AS) prezentācijās par esošās koalīcijas premjera K.Kariņa (JV) pieprasīto slimnīcu līmeņošanu, kur uzreiz tiek pateikts, ka nevienu iestādi, ko sauc par “slimnīcu”, neslēgs. Būs interesanti redzēt gala ziņojumu, jo prezentācijās virsrakstu līmenī ir viegli sarakstīt ļoti svarīgus kritērijus (ChatGPT tādus lieliski ģenerē) , bet redzēsim, kā kvalitāte un efektivitāte tiks uzrakstīti jau konkrētos terminos un skaitļos, kā ārējos un iekšējos kvalitātes auditos tā tiks salīdzināta un vērtēta pēc kādiem “Eiropas standartiem”.
Pašlaik, klausoties kaut vai MK sēdes tiešraidi (https://www.youtube.com/watch?v=xevpkF-1JLI ,sākot no 48. minūtes) par līdzekļu piešķiršanu ambulatorā sektora pieejamības uzlabošanai, rodas sirreāla sajūta, ka ministri kopā ar L.Meņģelsoni un ar premjeru priekšgalā spēlē “verbālo mēmo šovu” - nabaga NVD ekspertiem sēdē ir jācenšas būt pieklājīgiem un uzminēt, par ko īsti runā MK, cenšoties viens otru pārspēt ar nejēdzīgāko un nekompetentāko vārdu salikumu par veselības aprūpi (jaucot terminus, slimnīcas ar veselības centriem un izmeklējumiem, bez jebkāda sakara salīdzinot tās ar skolām un privāto sektoru, ik pa laikam paužot skaļas populistiskas, deklaratīvas neko nenozīmējošas frāzes par efektivitāti utt. Var tikai ar šausmām iedomāties, kāds klaunu cirks būs jāskatās, kad MK spriedelēs par slimnīcu līmeņiem.
Līdztekus tam jau tiek dalīta ES Atveseļošanās fonda nauda jaunās E-veselības sastāvdaļām – tādām kā Onkoloģijas pacientu datu platformas izveide, ko starp citu prezentē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis A.Pinkulis, kuru, kā zināms, atlaida no VAS Sadales tīkli valdes priekšēdētāja amata
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sadales-tiklu-vaditajs-andis-pinkulis-atkapies-no-amata.a255813/
Viņš tagad ir kļuvis par IT speciālistu un gatavs apgūt ES finansējumu, kaut gan nav nekādas skaidrības, kurš šo platformu varēs lietot, kā tiks ievadīti dati un par kādu periodu, kā arī kā šī platforma iekļausies kopējā jaunajā E-veselībā.
Ja minētajā projektā ir vēl apmēram skaidrs, kur tiek novirzīts finansējums, tad šī paša fonda finansējums ambulatorajam sektoram (par ko tika teikts jau iepriekš) ir kā “Ziemassvētku dāvanu karte” izredzētajiem pietuvinātajiem draugiem labi nodrošinātā tirdzniecības centrā, kur no plānotajiem 10 miljoniem, trešdaļa (nepilni 4 miljoni) paredzēti privātajam sektoram bez jebkāda līdzfinansējuma un mērķiem. Un pārējais - publiskajam, bet bez jebkāda plāna par to turpmāko darbības statusu vai apjomu, jo VM vienkārši tāda nav.
Faktiski finansējums ne par ko, balstoties tikai uz subjektīvu vajadzību uzskaitījumu, kā varētu tapt “vēlmju vēstule Ziemassvētku vecītim”. Kaut nauda tiek virzīta nākotnes attīstībai, par naudas sadalījuma pamatu ir (nezin kāpēc) Covid-19 apkalpoto pacientu skaits un diagnozes, kur nav skaidrs, kāds tam sakars ar reālajām ambulatorajām vajadzībām, kādi mērķi un rādītāji vispār tur būtu jāsasniedz.
VM plānošanas kvalitātes kapacitāte un spējas ir tādas pašas kā centieni ieviest jaunu mediķu atalgojuma modeli. Par ES fondu apguves haosu veselības aprūpē liecina nepārdomātā būvniecība,kur vēl nesen BKUS žēlojās, ka, lai pabeigtu būves, nepieciešami 13 milijoni eiro, bet nesen bija ziņa, ka uzsāktas jaunas būves un beidzot NMPD būs atsevišķas durvis un mazajiem pacientiem vairs nesāpēs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.04.2023-bernu-slimnica-top-jauna-neatliekamas-palidzibas-nodala-un-ambulatoras-veselibas-centrs.a504581/
Jāatzīmē, kā te spilgti izpaužas tā realitāte, ka Apvienotā saraksta veselības ministres L.Menģelsones pamatojumu argumentācija un izpratne par elementārām lietām ir nekāda, jo var skaidri redzēt, ka par veselības jautājumiem ministre joprojām nesaprot neko, par valsts kapitālsabiedrību menedžmentu nesaprot neko, par to, kā jābūt efektīvi izlietotai naudai jebkurā apakšnozarē, arī nesaprot neko… Tad ko saprot?
Te pat jāsāk just līdzi premjeram Kr.Kariņam, kurš paaugstinātā tonī runā par šo ministres izstrādājumu, jo-tam, ko L.Menģelsone runā (pareizāk sakot, nolasa no lapiņas) vai prezentē (kāda cita sagatavoto materiālu), nav profesionālās kompetences izpratnes un seguma. Toties ministre nu jau draudzīgi ir iekļāvusies kopējā valdības dziesmā, ka nozarē pa lielam viss ir kārtībā (kaut nav pat uzsākts solītais audits) un vajag tikai naudu,
Varbūt pie vainas ir birojs, kur nav neviena mediķa, kas izprot jomu, bet ir ļoti pierasīts padomneiks Artis Grīnbergs, kurš vienlaikus sniedz padomus ekonomikas ministrei I.Indriksonei un L.Menģelsonei. Latvijā trūkst kompetentu cilvēku tagad pat padomnieku līmenī.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
