Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods
Velta Čebotarenoka*27.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Jaunietim Vladam pēc piedalīšanās šajā plaši apmeklētajā pasākumā uzbruka nezināma persona tikai tāpēc, ka viņš bija ap pleciem apņēmis Ukrainas valsts karogu. Uzbrucēja darbība bija vērsta uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tas bija politiski motivēts naida noziegums, vērsts uz to, lai demonstrētu atbalstu agresorvalstij Krievijai un tās politikai Ukrainā, jo jaunietis tika izraudzīts par uzbrukuma mērķi tikai tāpēc, ka agresīvo personu nokaitināja Ukrainas valsts simbols - karogs. Tiesiskā valstī absolūti nepieņemams ir arī fakts, ka agresīvo personu neapturēja viņa dzīvesbiedre - policiste.
Uzbrukumi personām, kas pauž atbalstu Ukrainai, nedrīkst būt vērtēti un tiesāti kā parasti huligāniski izlēcieni.
Šobrīd noziegumu pastrādājušajai personai prokuratūra kā sodu piemērojusi 200 stundu piespiedu darba sabiedrības labā. Kā zināms, nosakot sodu, jāņem vērā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums. Mūsuprāt, prokuratūras pieņemtais lēmums nav adekvāts un neatbilst pastrādātā nozieguma dziļākajai jēgai. Tas kalpos kā uzmundrinājums līdzīgi domājošām personām, ja mūsu valstī, pastrādājot naida noziegumus, vainīgie netiks sodīti atbilstoši nodalījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Mēs uzskatām, ka uzbrukumi personām, kas pauž atbalstu Ukrainai, nedrīkst būt vērtēti un tiesāti kā parasti huligāniski izlēcieni.
Mēs esam atjaunojuši Latvijas Republiku un arī Latvijas Republikas Satversmes darbību. Latvijai ir jābūt vietai, kurā jebkurš sabiedrības pārstāvis, kurš iestājas par demokrātiju, brīvību, neatkarību un nosoda agresorvalsts Krievijas izraisīto karu Ukrainā, var justies droši un neapdraudēti.
Aicinām darīt visu, kas iespējams Jūsu kā ģenerālprokurora spēkos, lai minētais naida noziegums tiktu izskatīts atklātā tiesas procesā un vainīgās personas saņemtu nodarījumam atbilstošu reālu cietumsodu.
* biedrības "4. maija deklarācijas klubs" vārdā (biedrībā apvienojušies bijušie Augstākās Padomes deputāti, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu)
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
