Vēstule izdevējam: „Latvijas Avīzei” jāizvēlas, vai tā ievēros pati savu ētikas kodeksu vai arī pildīs valsts varas pārstāvju rupora funkciju
Izdevēji20.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grāmatas „Viltvārdis” autors Lato Lapsa ir nosūtījis vēstuli AS Latvijas Mediji, kura izdotais laikraksts aizvadītajā nedēļā publicēja interviju ar valsts prezidentu Egilu Levitu, nosaucot publikāciju par „patiesību par Egila Levita ģimeni, pilsonību un izglītību”. Šis ir nosūtītās vēstules teksts:
„Kā izriet no Jūsu uzņēmuma interneta lapā publicētās informācijas, Jūsu uzņēmums, kas darbojas mediju jomā, ir izstrādājis un savā darbībā ievērojot AS “Latvijas Mediji” žurnālistu ētikas kodeksu.
Šī kodeksa 3. punkts nosaka: „Žurnālists sabiedrībai sniedz patiesu, pārbaudītu un nesagrozītu informāciju, ievērojot viedokļu daudzveidību.”
Šā gada 16. jūlijā Jūsu uzņēmuma izdotajā laikrakstā „Latvijas Avīze” publicēta divas avīzes lappuses gara Jūsu laikraksta žurnālistu M. Libekas un M. Antoņeviča intervija ar pašreizējo valsts prezidentu E. Levitu.
Apmēram divas trešdaļas no šīs intervijas ir tieši vai netieši veltīta grāmatai „Viltvārdis” un man kā vienam no šīs grāmatas autoriem.
Abi minētie žurnālisti E. Levitam ir uzdevuši daudzus jautājumus par grāmatu un mani un kā intervijā uzrādītie tās autori publicējuši E. Levita atbildes uz tiem – tātad snieguši lasītājiem informāciju.
No žurnālistu jautājumiem nepārprotami izriet, ka viņi ir izlasījuši grāmatu „Viltvārdis” vai vismaz pietiekami rūpīgi ar to iepazinušies, jo uzdod jautājumus par tās satura niansēm.
Taču, pārkāpjot minētā ētikas kodeksa punktā noteikto, E. Levita atbildes viņi ir publicējuši – tātad snieguši informāciju -, nepārliecinoties par šīs informācijas patiesumu un to nepārbaudot. Rezultātā ir publicēta nepatiesa, nepārbaudīta informācija, tostarp attiecībā uz grāmatā minētiem vai neminētiem faktiem, E. Levita pieminētu personu biogrāfiskiem faktiem utml. Visa šī nepatiesā informācija būtu bijusi viegli pārbaudāma.
Lai gan, kā izriet no minētās intervijas, minētais E. Levits vairākkārt attiecībā uz mani ir lietojis ne tikai augstai valsts amatpersonai, bet arī vienkārši pieklājīgam cilvēkam nepieņemamus, aizskarošus izteikumus, iespējams, šādā primitīvā veidā paužot savu viedokli, Jūsu laikraksta žurnālisti pirms intervijas publicēšanas nav ievērojuši ētikas kodeksā noteikto viedokļu daudzveidības normu un noskaidrojuši arī manu kā aizskarošā formā pieminētas personas viedokli.
Ņemot vērā šo situāciju, aicinu Jūsu uzņēmumu un tā izdotā laikraksta vadību labot situāciju, lai tiktu mazināts ētikas kodeksa pārkāpums un manu tiesību aizskārums, tiem pašiem laikraksta žurnālistiem operatīvi publicējot līdzīga apjoma un ievirzes interviju ar mani.
Atteikuma gadījumā būšu spiests izvērtēt iespēju aizstāvēt savas intereses saistībā ar manu tiesību aizskārumu un Jūsu uzņēmuma ētikas kodeksa pārkāpumu, izmantojot civiltiesiskas metodes."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
