Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa
Vēlētājs Guntis Vītoliņš27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu mazliet naivu cerību, ka šoreiz viss būs citādāk nekā visas iepriekšējās reizes. Varat mani nopelt un saukāt par dīvāna komentētāju (kas lielā mērā ir taisnība), jo mums, vienkāršajai tautai, izprast to varas un “atbildības” sajūtu, kad treknais Rīgas maks ir tavā kabatā, visticamāk nav lemts. Turklāt šajā COVID ērā, kad daudzi palikuši bez darba, ievēro karantīnu vai vienkārši paniski baidās iziet uz ielas (bailēs no pēkšņas COVID nāves), dīvāns, televizors un lēta “žračka” ir tas, kas sagādā lielāko baudu. Tāpēc atļaušos pāris komentārus.
Kā parasti pirms vēlēšanām ar plašiem smaidiem mūs apber ar bezgalīgiem solījumiem mainīt visu, ko darījuši iepriekšējie, ar progresīviem nākotnes plāniem un vīzijām, ka Rīga beidzot nonāks kārtīga saimnieka rokās.
Pēkšņi pirms došanās pie vēlēšanu urnām politiķiem rūp, ko domā sabiedrība – piemērotās frāzēs tiek ietērpti priekšvēlēšanu solījumi gan trenuškās tērptajiem Bolderājas un Purčika gopņikiem, gan Rīgas klusā centra mājsaimniecēm, kurām rūp eko pārtika, komposta radīšana un tas, kā noturēt savu veci un frizūru grožos. Ļoti gribas cerēt, ka šīs rūpes neapsīks līdz ar Rīgas atslēgas varas sajušanu savā ķetnā un ieslīgšanu ērtajā amata krēslā.
Tad nu, lūk, daži padomi jums, godātie kandidāti, kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa un turēties vērsim pie ragiem uz ilgu laiku:
Ja gribas zagt, tad darīt to tā, lai tiek arī citiem. Būsim godīgi paši pret sevi – tāda maza iegribiņa zagt būs visiem. Tāpēc varbūt rušināties pa pašvaldību tā, kā maza auguma kungs to darījis Ventspilī – ielas sakārtotas, bruģis uzlikts (un nav jāpārtaisa neskaitāmas reizes), govju pieminekļi spīd uz katra stūra, un visi laimīgi. Rīgā gan varētu ieviest kādu citu simbolisku statuju atbilstoši uzvarētāja uzvārdam, piemēram, ķirša, ozola vai vītola formā.
Ja gribas lobēt kāda uzņēmuma intereses un par to saņemt “pateicību”, un vēl gūt sabiedrības atbalstu, – pa reizei nepieciešams piekāpt pie vēlētāja mikrorajonā arī pēc vēlēšanām un uzklausīt viņa vaidus par nolauzto opeļa riteni neizbraucamajā pagalmā, izcirstajiem kokiem kāda Lidla būvniecības dēļ (varbūt kompromiss būtu mikrorajonos, kur izcērt kokus, dalīt skābekļa kokteiļus svētdienās), “sačakarēto” satiksmi IKEA rajonā un sūdzības par sabiedriskā transporta problēmām, jo tiem, kas pēdējo reizi tramvajā brauca deviņdesmitajos, grūti izprast situāciju 21.gadsimtā. Lai gan tantes ar reņģu maisiem no Centrāltirgus un līmes ostītāji joprojām ir kā dažu tramvaja līniju simbols.
Ja mēra beņķis pēkšņi saļogās un gribas notīties uz godpilnāko Eiropas krēslu, tad strādāt tā, lai nav kauns savus lēmumus ielikt caurspīdīgā eko maisiņā (caurspīdības laikmets tomēr) un nodot pārbaudei Valsts kontrolei.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
