Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabineta 25.02.2020. sēdē tika izskatīts un apstiprināts “Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību” (turpmāk - ziņojums). Ziņojums MK sēdes darba kārtībā tika iekļauts tikai 25. februārī, līdz ar to nebija iespējams pirms sēdes iepazīties ar ziņojuma projektu un izteikt viedokli par tā saturu.

Ziņojuma sadaļā “Lauksaimniecības politika” ir iekļauts šāds teksts: “Izstrādāts un atkārtoti izdiskutēts Valsts sekretāru sanāksmē regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Minētais regulējums izstrādāts pārdomāti, līdzsvarojot koku ciršanu ar produktīvu mežu atjaunošanu, kas sekmēs gan intensīvāku oglekļa piesaisti ilgtermiņā, gan veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai.” (18. lpp.).

Lūdzam precizēt ziņojumā iekļauto tekstu, korekti atspoguļojot situāciju attiecībā uz regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu, jo teksta šī brīža versijā iekļauti virkne apgalvojumu, kuri neatbilst aktuālajai situācijai. Lūdzam skatīt pamatojumu zemāk.

Nav pamata apgalvot, ka regulējums izstrādāts, “lai veicinātu meža ... ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”, un ka tas veikts “pārdomāti”.

Vides nevalstiskās organizācijas jau vairākkārt ir norādījušas, ka šādi grozījumi, kas paredz tievāku koku (respektīvi - jaunāku mežu) nociršanu kailcirtē nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015. - 2020. gadam un tiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Grozījumi tika izskatīti Valsts sekretāru sanāksmēs, taču vides NVO un VARAM turpina uzturēt iebildumus, jo riski, ko šie grozījumi rada dabas daudzveidībai, nav objektīvi izvērtēti un nav paredzēti kompensējošie pasākumi, kas līdzsvarotu ekonomiskās intereses intensīvāk apsaimniekot mežu ar vajadzībām saglabāt mežu ekoloģisko un sociālo vērtību.

Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu izstrādāts, “lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”, un ka tas veikts “pārdomāti”, jo iztrūkst šo grozījumu stratēģiska ietekmes uz vidi novērtējuma, kas ir pamata jebkura stratēģiski nozīmīga lēmuma pieņemšanai, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz vidi.

Tāpat arī nav pamata apgalvot, ka “Minētais regulējums ... veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai", jo uzņēmējdarbības attīstība ar meža izmantošanu saistītās nozarēs līdz šim ir prognozēta un arī turpmāk var tikt prognozēta atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem “Noteikumiem par koku ciršanu mežā”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ziņojuma 6. lpp. uzsvērto, ka “par šī gada valdības virsmērķi izvirzīta taisnīguma un tiesiskuma stiprināšana valstī”, lūdzam pirms ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimas plenārsēdē precizēt ziņojuma 18. lpp. iekļauto informāciju par izstrādāto regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu un to izteikt šādā redakcijā:

“Valsts sekretāru sanāksmē ir izdiskutēts izstrādātais regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, kas veicinātu efektīvāku ienākumu gūšanu no meža apsaimniekošanas. Taču nav novērtēta uz šāda regulējuma balstītas meža apsaimniekošanas ietekme uz vidi.

VARAM un vides organizācijas turpina uzturēt iebildumus un pieprasa, lai tiktu izstrādāts pārdomāts regulējums, kas veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un izmantošanu, sabalansējot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās intereses.

Lai to paveiktu, nepieciešams izvērtēt regulējuma ietekmi uz vidi, kā arī meža apsaimniekošanas regulējumu skatīt kopā ar “Dabas skaitīšanas” projekta rezultātu analīzi.”

* Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors, Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors, Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

An error has occured