Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru kabineta 25.02.2020. sēdē tika izskatīts un apstiprināts “Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību” (turpmāk - ziņojums). Ziņojums MK sēdes darba kārtībā tika iekļauts tikai 25. februārī, līdz ar to nebija iespējams pirms sēdes iepazīties ar ziņojuma projektu un izteikt viedokli par tā saturu.

Ziņojuma sadaļā “Lauksaimniecības politika” ir iekļauts šāds teksts: “Izstrādāts un atkārtoti izdiskutēts Valsts sekretāru sanāksmē regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Minētais regulējums izstrādāts pārdomāti, līdzsvarojot koku ciršanu ar produktīvu mežu atjaunošanu, kas sekmēs gan intensīvāku oglekļa piesaisti ilgtermiņā, gan veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai.” (18. lpp.).

Lūdzam precizēt ziņojumā iekļauto tekstu, korekti atspoguļojot situāciju attiecībā uz regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu, jo teksta šī brīža versijā iekļauti virkne apgalvojumu, kuri neatbilst aktuālajai situācijai. Lūdzam skatīt pamatojumu zemāk.

Nav pamata apgalvot, ka regulējums izstrādāts, “lai veicinātu meža ... ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”, un ka tas veikts “pārdomāti”.

Vides nevalstiskās organizācijas jau vairākkārt ir norādījušas, ka šādi grozījumi, kas paredz tievāku koku (respektīvi - jaunāku mežu) nociršanu kailcirtē nav paredzēti Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs 2015. - 2020. gadam un tiem nav veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Grozījumi tika izskatīti Valsts sekretāru sanāksmēs, taču vides NVO un VARAM turpina uzturēt iebildumus, jo riski, ko šie grozījumi rada dabas daudzveidībai, nav objektīvi izvērtēti un nav paredzēti kompensējošie pasākumi, kas līdzsvarotu ekonomiskās intereses intensīvāk apsaimniekot mežu ar vajadzībām saglabāt mežu ekoloģisko un sociālo vērtību.

Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu izstrādāts, “lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu”, un ka tas veikts “pārdomāti”, jo iztrūkst šo grozījumu stratēģiska ietekmes uz vidi novērtējuma, kas ir pamata jebkura stratēģiski nozīmīga lēmuma pieņemšanai, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz vidi.

Tāpat arī nav pamata apgalvot, ka “Minētais regulējums ... veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai", jo uzņēmējdarbības attīstība ar meža izmantošanu saistītās nozarēs līdz šim ir prognozēta un arī turpmāk var tikt prognozēta atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem “Noteikumiem par koku ciršanu mežā”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ziņojuma 6. lpp. uzsvērto, ka “par šī gada valdības virsmērķi izvirzīta taisnīguma un tiesiskuma stiprināšana valstī”, lūdzam pirms ziņojuma izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimas plenārsēdē precizēt ziņojuma 18. lpp. iekļauto informāciju par izstrādāto regulējumu par koku ciršanu un meža atjaunošanu un to izteikt šādā redakcijā:

“Valsts sekretāru sanāksmē ir izdiskutēts izstrādātais regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, kas veicinātu efektīvāku ienākumu gūšanu no meža apsaimniekošanas. Taču nav novērtēta uz šāda regulējuma balstītas meža apsaimniekošanas ietekme uz vidi.

VARAM un vides organizācijas turpina uzturēt iebildumus un pieprasa, lai tiktu izstrādāts pārdomāts regulējums, kas veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un izmantošanu, sabalansējot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās intereses.

Lai to paveiktu, nepieciešams izvērtēt regulējuma ietekmi uz vidi, kā arī meža apsaimniekošanas regulējumu skatīt kopā ar “Dabas skaitīšanas” projekta rezultātu analīzi.”

* Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors, Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors, Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...