Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Iesaki rakstu:

Kompromisa panākšanai nolīgumam papildus pievienots Vienotais interpretējošais instruments (Joint Intrpretative Instrument) un Vienotā deklarācija (Joint Declaration), kā arī Padomes lēmumam parakstīt CETA pievienoti trīsdesmit astoņi (38) ES un atsevišķu dalībvalstu paziņojumi un deklarācijas par priekšnosacījumiem CETA parakstīšanai un/vai ratificēšanai. CETA pilnai ratifikācijai ir nepieciešams pozitīvs Eiropas Parlamenta un 28 nacionālo un 10 reģionālo parlamentu balsojums.

Tādi starptautiskie brīvās tirdzniecības nolīgumi kā CETA un TTIP (ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) ir radījuši nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā un ASV, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt. Miljoniem cilvēku ne tikai izgājuši protesta mītiņos un piketos, bet pauduši argumentētu viedokli pētījumos, aprēķinos, zinātniskos apsvērumos, tāpēc būtu vērts tajos ieklausīties pirms lēmuma pieņemšanas:

Eiropas iniciatīvā pret CETA un TTIP (ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgums) savākti 3 507 643 parakstu [1];

2014.gada ES Komisija īstenoja sabiedrisko apspriešanu par ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu TTIP. Tika saņemts aptuveni 150 000 atbilžu, no kurām 97% atbilžu pauda negatīvu nostāju pret speciālu ieguldītāja aizsardzības mehānismu iekļaušanu līgumā[2];

2016.gada 17.oktobrī 101 tiesību zinātņu profesors no 24 ES dalībvalstīm izteica aicinājumu CETA un TTIP neiekļaut speciālus mehānismus investīciju (ieguldītāja) aizsardzībai, jo tie ir pretrunā tiesiskuma un demokrātijas principiem[3];

2016.gada 21.oktobrī 16 Kanādas akadēmiskie spēki no dažādām augstskolām izteica aicinājumu neparakstīt CETA un īstenot jēgpilnu diskusiju Kanādas un ES pilsoniskajā sabiedrībā par šo nolīgumu[4];

2016.gada 28.oktobrī 455 ES un Kanādas sabiedriskās organizācijas un grupas publiskoja atklāto vēstuli, aicinot likumdevējus balsot pret CETA[5]. Atklātajai vēstulei pievienots arī svarīgāko pamatojošo dokumentu saraksts, ar ko aicinām iepazīties;

šobrīd 2137 vietējās pašvaldības ir noteikušas savu teritoriju par no TTIP un CETA brīvām zonām[6]^;

2016.gada 21.-24.novembra Eiroparlamenta sesijā 89 parlamenta deputāti bija ierosinājuši balsojumu par CETA nodošanu Eiropas Savienības Tiesai, lai izvērtētu šī nolīguma atbilstību Eiropas Savienības Līgumiem . Rezolūcijas projektā ierosinājums nodot CETA Eiropas Savienības Tiesas izvērtēšanai pamatots ar to, “ka pastāv juridiskā nenoteiktība par paredzētā nolīguma atbilstību Līgumiem, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 19. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49., 54., 56., 267. un 340. pantam.” Tādējādi CETA juridiskā atbilstība ES Līgumiem tomēr uzskatāma pa neskaidru un izpētāmu;

2016.gada 8.decembrī ES Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteica neratificēt CETA[7], norādot, ka nolīgums rada apdraudējumu 90 miljoniem darbavietu ES mazajā un vidējā uzņēmējdarbībā;

2017.gada 10.janvārī Eiropas Veselības un vides alianse iesniedza Eiropas parlamentam aicinājumu noraidīt CETA[8], jo nolīgums rada bīstamus apdraudējumus videi un veselībai;

2017.gada 23.janvārī pirms INTA balsojuma par CETA, Eiropas sabiedrības veselības alianse (EPHA) nosūtīja aicinājumu INTA noraidīt CETA, pievienojot aicinājumam arī argumentāciju, kas tapusi jau pēc CETA parakstīšanas.[9] EPHA ir nozīmīga starptautiska NVO, ka apvieno 90 dažādas Eiropas līmeņa veselības organizācijas un to tīklus, ir Latvijas nevalstisko organizāciju alianses un Latvijas Republikas Veselības ministrijas sadarbības partneris;

Nīderlandē šobrīd ir savākti vairāk kā 195 000 paraksti referenduma ierosināšanai par CETA;

Austrijā 562 000 balsstiesīgo personu ir parakstījušās pret nolīguma ratificēšanu. Petīcija iesniegta Austrijas parlamentā, pēc Federālās vēlēšanu aģentūras atzinuma 2017.gada 1.martā, tiks lemts par referenduma ierosināšanu tautas nobalsošanai par CETA[10].

Pasaules vides organizācijas (tai skaitā Greenpeace) aicinājumu noraidīt CETA, pamatojušas ar nolīguma nesavietojamību ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu, par ko Saeima nobalsoja 2017.gada 2.februārī.

Vienprātīga atbalsta CETA ratifikācijai nav arī Kanādas parlamentā, kurā šobrīd norit nolīguma izskatīšana 2.lasījumā pantu pa pantam un paralēli tam arī plašas parlamentārās diskusijas[11].

CETA ietekmes analīzei veltīti daudzi nozīmīgi starptautiski pētījumi, kas ne mazākā mērā nav ņemti vērā, pieņemot Latvijas lēmumu parakstīt un ratificēt CETA. Norādītajā saitē pieejama ievērojama daļa no tiem: http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/[12].

Viena no vispusīgākajam analīzēm atrodama pētījumā “Making sence of Ceta: An analysis of the final text of the Canada–European Union Comprehensive Economic and Trade Agreement” otrajā izdevumā (2016) , kura sagatavošanā piedalījušies gan Kanādas, gan Vācijas eksperti. [13]

Ieguldītāju aizsardzības mehānisms analizēts “Investment court system (ICS): the wolf in sheep’s cloting” ,Public Services International, May 2016.

CETA sociālekonomiskā ietekme analizēta ”CETA Without Blinders:How Cutting ‘Trade Costs and More’ Will Cause Unemployment, Inequality and Welfare Losses; Pierre Kohler and Servaas Storm (October 19, 2016),Global development and environment institute working paper No.16-30[14]

Vairākās ES valstīs pirms CETA ratificēšanas nacionālajos parlamentos, paredzēts veikt pētījumus par nolīguma ietekmi (pozitīvo un negatīvo) uz valsts tautsaimniecību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Latvijā sabiedrībā un mediju vidē pirmās publiskās diskusijas par CETA aizsākās tikai šī gada rudenī, kad tikai pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu ierosinājuma Ārlietu ministrija tikai atsevišķiem Saeimas deputātiem (uz prezentāciju netika izsūtīti uzaicinājumi visiem Saeimas deputātiem) 2016.gada 10.oktobrī sniedza īsu, vispārēju prezentāciju par CETA. 2016.gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra E.Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu, kā tas tiek paredzēts vairākās ES valstīs pirms nolīguma nodošanas ratificēšanai nacionālajos parlamentos. Tā vietā deputāti 2016.gada 10.novembrī saņēma atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, [15] un vienīgais veiktais pētījums, uz ko atsaucas Ārlietu ministrija, ir datēts ar 2011.gadu (Trade Sustainable Impact Assesment)[16].

Citējot ārlietu ministra 2016.gada 9.novembra atbildes vēstulē deputātiem teikto: “Tajā pašā laikā Ārlietu ministrija novērtētu Saeimas sniegto ieguldījumu, finansējot neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku” , uzskatām, ka šāds pētījums ir obligāti veicams pirms galīgā balsojuma Saeimā par šī nolīguma ratificēšanu.

Katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām. Līdz pat 2014.gada 26.septembrim visas sarunas par CETA bija slepenas un sabiedrības līdzdalība nolīguma apspriešanā bija iespējama tikai sākoties ar nolīguma oficiālu publicēšanas dienu. Slepenība un pārredzamības trūkums CETA sakarā ir radījis daudzas problēmas ES pilsoņu vidū. Arī Latvijā visas iespējamās darbības ap šī nolīguma apspriešanu tikušas veiktas iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā, kamēr vēl nolīgums nav bijis publiski pieejams. Tādejādi, atbildība par diskusijas neesamību sabiedrībā un iniciatīvas trūkums valsts interešu aizsardzībā šī nolīguma apstiprināšanas laikā gulstas uz lēmuma pieņēmēju pleciem.

Tāpēc, ņemot vērā visu augstāk minēto, lūdzam pirms galīgās CETA virzīšanas uz ratifikāciju:

arī Latvijā nodrošināt atklātu un adekvātu sabiedrības, akadēmiskās un profesionālās vides līdzdalību CETA nolīguma apspriešanā parlamentā ar iespēju iesniegt papildu priekšlikumus un uzklausīt nozaru pārstāvju viedokļus, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības, lai atbilstoši Ārlietu ministrijas paustajam ierosinājumam Saeima varētu nodrošināt neatkarīga pētījuma veikšanu par CETA iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vides un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti.

[1] http://ttip2016.eu/sign-the-petition-against-ttip-and-ceta-copy.html

[2] http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1234

[3] https://stop-ttip.org/wp-content/uploads/2016/10/28.10.16-Updated-Legal-Statement_EN.pdf

[4] http://www.eucanet.org/news/media-tips/341-open-letter-the-european-and-canadian-public-needs-a-reasoned-debate-on-ceta

[5] http://www.s2bnetwork.org/european-canadian-civil-society-groups-call-rejection-ceta/

[6] https://www.ttip-free-zones.eu/

[7]http://www.europarl.europa.eu/committees/en/gsahighlight.html?query=CETA&url=http%3a%2f%2fwww.europarl.europa.eu%2fsides%2fgetDoc.do%253Ftype%253DREPORT%2526reference%253DA8-2017-0009%2526format%253DXML%2526language%253DEN

[8] http://www.eeb.org/index.cfm/library/letter-to-meps-how-ceta-endangers-public-health-and-the-environment/

[9] https://epha.org/the-unhealthy-side-effects-of-ceta/

[10] https://www.parlament.gv.at/PAKT/PR/JAHR_2017/PK0086/index.shtml

[11] http://www.parl.gc.ca/LegisInfo/BillDetails.aspx?Language=e&Mode=1&billId=8549249

[12] http://www.s2bnetwork.org/issues/eus-free-trade-agreements/ceta-material/

[13] https://www.tni.org/en/publication/making-sense-of-ceta-2nd-edition

[14] http://www.ase.tufts.edu/gdae/Pubs/wp/16-03CETA.pdf

[15] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/6F0D544C28CD8408C2258066005144DA?OpenDocument

[16] Trade Sustainable Impact Assesment http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/september/tradoc_148201.pdf

Seko mums