Iesaki rakstu: 
Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga, kas notiek man apkārt. Tas ir tas, kas man ir kopīgs ar Selīnu Vancāni – nu jau visticamāk nākošo Rīgas domes deputāti, kas iekļuvusi no apvienotā Attīstībai/PAR un Progresīvo saraksta. Un Selīna ir viena no tām, kas kaismīgi sola aizstāvēt apkaimju iedzīvotāju vajadzības, solot ziedot sevi uz sabiedrības interešu altāra.
Aizejošajās vēlēšanās pati balsoju par šo sarakstu un ievilku Selīnai plusiņu. Bet nevis tādēļ, ka Selīnas līdz šim darītais īpaši simpatizē, bet gan tādēļ, ka tagad man būs morālas tiesības prasīt no viņas reāli izpildāmus solījumus, nevis solījumus uz Marsa ieviest dzīvību.
Selīna “iebrauca” jaunajā domes sastāvā uz Marsa parka ažiotāžas rēķina. Jau sākotnēji bija pilnīgi skaidrs, ka solījums atņemt drošībniekiem ēku ir neizpildāms, bet tas neliedz pucēt tukšus solījumus un uz to rēķina meklēt lētticīgas, bet visnotaļ atsaucīgas potenciālo vēlētāju balsis. Tā vietā, lai risinātu reāli sasāpējušus jautājumus, tika izvēlēta “līķa spārdīšanas” taktika. Proti, - sper, cik gribi, pa to zemes gabalu, par Marsa parku tas nekļūs.
Es esmu šīs apkaimes iedzīvotāja. Tāpat kā daudzi citi. Un mums vajag nevis tukšus solījumus, bet reāli izpildāmus darbus. Lai būtu skaidrs, izstāstīšu, kas mums ir un kas nav vajadzīgs attiecībā uz apkārtējo vidi. Pieraksti, Selīn, lai vēlāk neaizmirstas!
Tātad:
1. Jā, mums publiski pieejamās vietās (gan pagalmos, gan parkos vai skvēros) ir vajadzīga “zaļā zona” – zāle, krūmi un koki. Zāle mums ir vajadzīga tieši tik daudz, cik namu apsaimniekotājs vai pašvaldība var nodrošināt tās regulāru kopšanu. Zālē, kurā nav iespējams apsēsties un nolikt piknika grozu, apkaimes iedzīvotāji pievienoto vērtību nesaskata. Krūmi mums ir vajadzīgi tādi, kas skaisti izskatās un smaržo – ceriņi, jasmīni, hortenzijas u.c. Un tieši tik daudz, cik iespējams nodrošināt to kopšanu. Koki mums ir vajadzīgi tādi, kas dod ēnu soliņam zem viņa un kuros puikas var rāpties un kāpelēt.
Mums nevajag zāli, kas ir automašīnu izbraukāta vai pāraugusi nezālēs. Mums nevajag ērkšķainus krūmus, kas sadur bērniem rokas. Un mums nevajag milzīgus kokus, kas aizēno dzīvokļu logus līdz trešajam stāvam.
2. Mums nevajag pie katras mājas veloceliņu. Mums vajag iespēju noparkot privāto auto, jo padomju laikos celto namu pagalmos tik liels auto skaits netika plānots. Un, ja papildu autostāvvietas ir jāizveido uz nekvalitatīva un nevienam nevajadzīga zālāja rēķina, tad – lai tā notiek! Labāk mazāka, bet kvalitatīvāka zāliena platība, bet ar iespēju droši noparkoties, nevis nekopta pļava starp mājām un mašīnām tā, ka nevar piebraukt ne ātrie, ne ugunsdzēsēji. Ceru, ka man nav jāatgādina šādas pagalmu izmantošanas traģiskās sekas.
3. Mums nav vajadzīgs parks starp divām megaielām, kur aiziet paelpot automašīnu atgāzes. Mums ir vajadzīgi kompakti bērnu rotaļu laukumiņi, kurus mēs varam redzēt pa saviem virtuves logiem. Un ir vajadzīga pašvaldības policija, kas garām braucot tur ieskatās un spēj nodrošināt kārtību.
4. Mums nav vajadzīga nenormāli dārga atkritumu šķirošana, ja mēs nevaram nodrošināt pietiekamu kārtību pie jau esošajām atkritumu tvertnēm. Mūžīgie atkritumu maisu kalni un mūžīgie izmestie ledusskapji un dīvāni, kas tur mēdz reizēm dzīvot mēnešiem, ir daudz reālāka un aktuālāka problēma.
Un vēl. Arī es esmu sociālajos tīklos. Un sekoju līdz ažiotāžai par koku izciršanu Marsa parkā. Saki, Selīn, vai saukt koku izciršanu, kas pamatojas uz Saeimas lēmumu, par cinisku un riebīgu ir jaunā Tevis solītā kārtība jaunajā domē?! Nerunā, Selīn, visu Teikas iedzīvotāju vārdā. Apskaties pati – cik daudz cilvēku Tevi tomēr svītroja, ne visiem Tava lētā kampaņa šķita labs produkts.
Veiksmi darbā, Selīn!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
