Iesaki rakstu: 
Ievadam. Sešpadsmitgadīgā Grieta (Karls mums ir Kārlis un Grēta drīzāk – Grieta) ir ļoti vēlējusies, lai nu jau arī Latvijas radio un TV tiktu piedaudzināts ar kaismīgām ziņām par ekoloģiju un "CO divi". Tādēļ vēl bez tā, vai viņas ģimene māju kurina ar nefosilo malku (mazliet šaubos), nevis ar gāzi no Norvēģijas vai ar elektrību, kas 80% no no TEC. Bet, ja jā, tad es meitenei un visiem, kas piketē, pajautātu - vai kurina ar to malku, kas no Latvijas izcirtumiem pāri jūrai aizvesta kā izcila kamīnmalka uz Zviedriju no Latvijas ostām (kamēr zviedri savus mežus taupa).
Grieta, es ļoti vēlētos Tev piedāvāt ekskursiju ne tik daudz abstraktā un globālā pasaulē, bet tepat Latvijā, kur 17. gadsimtā vieni zviedru laiki jau bija. Pārdzīvojām. Tagad ir nākamie. Mums vairs nav nevienas bankas, lai kaut ko vispār paši nolemtu sponsorēt (piketus, piemēram), - lielākās no tam pieder zviedriem (katrā ziņā skandināviem).
Bet labi, lai tās bankas... Bet es Tev, Grieta, piedāvātu ekskursiju pa mūsu laukiem. Īpaši gar pierobežu, kur sekmīgi ar milzīgu atvēzienu strādā zviedru, dāņu, holandiešu u.c. Eiropas tautību zemnieki – tūkstošiem hektāru lielu zemju īpašnieki. Kamēr kā spocīgi pieminekļi lauku tālumā koku puduros stāv viensētas kā mazas un ekoloģiskas saimniekošanas atmiņas. Sabrukušas un vēl nenojauktas mājas, ar saknēm vēl neizrauti koki, lai lielajiem traktoriem taisnāka braukšana. Un tajās mājās dzīvoja cilvēki (skat. Ivara Zviedra neseno filmu par pierobežas iznīcību).
Vēl es Tev, Grieta, piedāvātu skaitīt tās mašīnas un kuģus, kas izved kokus un dēļus uz Skandināviju un Angliju. Anglija savus mežus nocirta manufaktūru laikmetā 19.gs, bet Zviedrija savus šobrīd cērt slinki. Zviedri mums pārdod daudz motorzāģu, lai mēs cirstu šeit vēl un kokus izvestu no ekonomiskās kolonijas – Latvijas. Ja skaitītu, sanāktu ļoti daudz kuģu un automašīnu, kas izmet "CO divi".
Un vēl, Grieta, es Tev lūgtu skatīties uz "CO divi" izmešiem aiz tām smagajām "fūrēm", kas mūsdienu globalizācijas un koncernu laikmetā pārvadā pienu uz Lietuvu, lai atvestu ar citām mašīnām atpakaļ uz Latviju jau paciņās un pa veikalu plauktiem. Lai visi brīnītos, kā tas lietuviešu piens tomēr lētāks. Un kāpēc lētāki par vietējiem ir poļu āboli, dāņu cūkgaļa vai Izraēlas kartupeļi, kaut tas viss vests no milzīga attāluma (atcerēsimies ne tikai CO, bet arī darbaspēku, laiku, mašīnu nolietojumu utt.)
Un vēl, Grieta, es Tev lūgtu pabūt Rīgas ostas graudu elevatoru tuvumā (esmu tur bijis), kur var redzēt, kā Latvijas graudi tiek sakrauti kuģos un aizvesti uz Spāniju un vēlāk ar ES komisiju lēmumu - uz Āfriku. Kaut gan daži Latvijas eirokomisāri bija dažus gadus atpakaļ Vidusāfrikā un apgalvoja, ka tur pie lielajām upēm labas augsnes un ūdens netrūkst. Vajagot vien nosūtīt traktorus un iemācīt ļautiņus strādāt. Kamēr viņi mums Eiropā iemācītu dejot vai spēlēt bungas un perkusijas.. Bet tas nu tā.
Ja tā, Grieta, tad kādēļ Tu man un citiem latviešiem liec braukt ar velosipēdu vai iet ar kājām, kamēr jūs visi te saimniekosiet un būsiet patiesie labumu guvēji, aiz sevis atstājot vien lauksaimniecībā saindētu zemi, izcirtumus un aiz smagajām automašīnām vien dūmu mākoņus. Ak, jā, un to naudu, kas gan ir mūsu kontos, bet ko tik un tā kontrolē Tavi tautieši? Tā nav taisnīgi, Grieta! Tādēļ apdomā labi, vai drīzāk protests nebūtu veicams pret globalizāciju un "jauno pasaules kārtību" (New World Order), kurā tiek mākslīgi jauktas rases, tautas, reliģijas, ģimenes, zeme, debesis un visbeidzot naudas maki un galvas.
Un vēl es Tev, Grieta, vaicāšu, cik reizes esi pārvarējusi kārdinājumu izdot savu dzejoļu vai stāstu krājumiņu (papīru vispār gatavo no kokiem). Jo vairums grāmatu diezgan agri kļūst par makulatūru. Šo es jautātu arī Latvijas dzejdariem un visiem, kas iedomājas sevi par diženiem rakstniekiem esam... Jo tikai retas grāmatas pārdzīvo savus sarakstītājus. Turklāt Latvijā papīru vairs tikpat kā neražo - mēs uz Zviedriju ar zviedru kuģiem vedam kokus, atpakaļ - papīru (CO divi)..., jo Latvijā ir iznīcināta jebkāda kaut jel kāda puslīdz redzama ražošana. Toties pie mums tiek atvērti arvien jauni veikali - viens no lielākajiem - IKEA, kur ar kuģiem (CO divi ) mums atved mēbeles no tiem kokiem, kas visdrīzāk pirms gada tika aizvesti uz Zviedriju.
Vēl es Tev, Grieta, pajautātu cik bieži Tu maini savus telefonus un citus "gadžetus" vai arī Tavi vecāki - mēbeles Tavā dzīvoklī, lai cīnītos arī ar darbiem par ekoloģiju. Kādēļ Tu neprotestē pie Ķīnas un ASV vēstniecībām, kas negrasās parakstīt Kioto protokolu par kaitīgo izmešu samazināšanu uz planētas? Kaut nešaubos, ka Grietas mājās vairums lietu un lietiņu ir ar uzrakstu "Made in China" – ražotas ASV akcionāru uzņēmumos Ķīnā. Kaut es mēģinu ticēt, ka Tu šo visu protestu dari par brīvu, bez ambīcijām nākotnē iesaistīties politikā (t.i. neviena ideoloģiski neizmantota, nenopirkta...).
Nu labi, nemocīšu ar ekskursijām, kaut ir vēl vietas, kurp doties. Tāpēc vēl, Grieta, es Tevi ielūgtu ar mani kopā šopavasar stādīt mežā eglītes. Jo vieta jau sagatavota. Vēl ar mani kopā Tu varētu izravēt zemeņu un dārzeņu dobes, lai mēs abi neatbalstītu tās "fūres" ar CO2. Un neievestu to visu (izņemot banānus utml.), jo varam to visu izaudzēt šeit viensētās Latvijas laukos. Tāpēc atbrauciet Tu un Tavi draugi - protestētāji ciemos! Ar lāpstām! Jo es jau tos sastādītos kokus lielus jeb cērtamā vecumā vairs neredzēšu. Bet Tu un Tavi jaunie draugi gan. Un, pat ja ne pie manis, tad pie cita zemnieka, kas stāda kociņus, tos atzaro, veido vainagus...
Bet, ja šis viss Tev liekas par smagu atbildei uz "pirksta kratīšanu" Latvijā un manā sētā no malas, tad laiks uz skolu vai darbu! Kā nu kuram...
* Mācītājs, mazais zemnieks, mežsaimnieks
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.