Vēstules projekts, ko var izmantot katrs students, kurš vēlas cīnīties par savām tiesībām uz izglītību
Ilze Jurča05.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda jauka meitene, juriste, kurai rūp to studentu liktenis, kurus represīvā veidā grib piespiest vakcinēties, ir sagatavojusi vēstules projektu, kuru katrs students, kurš vēlas cīnīties par savām tiesībām uz izglītību, var izmantot, pielāgojot to savai situācijai. Vēstules projekts pieejams zemāk. Pateicos meitenei, kas šo paraugu sagatavoja, visu to studentu vārdā, kam noderēs šī palīdzība! PALDIES!
Izglītības iestāde
Adresāts (fakultātes dekāna/rektora Vārds Uzvārds)
Fakultāte kurss studenta/-es
Vārds Uzvārds
Studenta apliecības Nr.
IESNIEGUMS
Ņemot vērā Jūsu rīkojumu (vai dokumentu, ar kuru tiek noteikts “vakcinēšanās” pienākums) par studiju procesa turpināšanas iespēju ar nosacījumu, ja studējošais ir vakcinējies ar Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) ārkārtas lietošanai apstiprinātajām vakcīnām pret Covid-19, esmu izvērtējis/-usi savas tiesības un informēju, ka klīniskajā pētījumā ar eksperimentālām zālēm neiesaistīšos un pieprasu pārstāt centienus ierobežot manas Satversmē noteiktās Cilvēka pamattiesības. Savu lēmumu pamatoju ar šādiem argumentiem:
1. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10.panta nosacījumiem ne Jūs, ne augstskolas akadēmiskais vai administratīvais personāls neesat tiesīgi pieprasīt, ievākt un apstrādāt informāciju par maniem medicīniskajiem datiem saistībā ar manu izvēli veikt/neveikt medicīniskas manipulācijas vai iesaistīties/neiesaistīties klīniskajā pētījumā.
2. Saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto definīciju pacients ir persona, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem. Pēc augstskolas pieprasījuma man nav pienākums kļūt par pacientu un saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kuri man nav nepieciešami. Nevēlos arī kļūt par pētāmo personu izpētes procesā, kurā tiek klaji pārkāpti Ministru kabineta 01.04.2010. noteikumu Nr.289 “Par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām” nosacījumi par pētāmās personas aizsardzību.
3. Man ir pamatotas bažas, ka klīniskais pētījums ar eksperimentālajām zālēm jeb “vakcīnām pret Covid-
4. Jūs neatbilstat personu lokam, kurš ir tiesīgs manā vietā izteikt viedokli vai paust piekrišanu manai līdzdalībai klīniskajā pētījumā, kā to nosaka Pacientu tiesību likuma 11.panta otrā daļa. Man nav ierobežota rīcībspēja, un pats-/i spēju paust savu gribu saistībā ar līdzdalību klīniskajā pētījumā, kā tas noteikts Pacienta tiesību likuma 11.panta pirmajā daļā.
5. Manā studiju līgumā nav atrunāts pienākums obligāti iesaistīties klīniskajā pētījumā ar eksperimentālām “zālēm”, lai varētu turpināt studiju procesu. Vakcīnas pret Covid-19 joprojām nav apstiprinātas Eiropas Zāļu Aģentūrā un izsniegtā atļauja paredz tikai ārkārtas lietošanu. (RSU studējošajiem: Manā studiju līgumā nav atrunāts, ka es apņemos iesaistīties klīniskajā pētījumā ar eksperimentālām zālēm, lai varētu turpināt studiju procesu. Uz “vakcīnu” pret Covid-19 nav attiecināmi termini “veselības pārbaude” un “vakcinācija”, jo vakcīnas pret Covid-19 joprojām nav apstiprinātas Eiropas Zāļu Aģentūrā, izsniegtā atļauja paredz tikai ārkārtas lietošanu.) Man ir zināms, ka EZA un Eiropas Komisija (EK) izmantos visus pieejamos mehānismus, lai paātrinātu jebkuras iespējamās vakcīnas apstiprināšanu, nodrošinot to pieejamību visā Eiropas Savienībā. Tomēr EZA vakcīnu pret Covid-19 apstiprinās tikai gadījumā, ja tā saņems uzticamus un pārliecinošus zinātniskus pierādījumus, kas liecina, ka no vakcīnas ir vairāk ieguvumu nekā risku. Šādi pierādījumi nav iegūti, un ir maz ticams, ka tādi tiks iegūti uz š.g.1.septembri.
6. Valsts normatīvajos aktos nav veiktas tādas izmaiņas, kas būtu par pamatu augstskolai vienpusēji izdarīt attiecīgas izmaiņas manā Studiju līgumā saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19. Jūsu uzstādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai es varētu turpmāk iesaistīties studiju procesā, nav objektīvi nepieciešams (nav objektīva un zinātniska pamatojuma šādai prasībai, par ko nepieciešamības gadījumā varu iesniegt pierādījumus!) un neizriet no studiju programmas īstenošanas noteikumiem.
7. Jums nav tiesību mani piespiest veikt vakcināciju pret Covid-19 vai ierobežot manas tiesības, kā tas norādīts arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 27.01.2021. pieņemtās Rezolūcijas Nr. 2361 (2021) “Covid-19 vakcīnas: ētiskie, tiesiskie un praktiskie apsvērumi” 7.3.1.punktā, proti, īstenojot vakcinēšanas procesu ir jānodrošina iedzīvotāju informētība par to, ka vakcinācija nav obligāta un neviens, kurš nevēlas vakcinēties, netiks pakļauts politiskam, sociālam vai kāda cita veida spiedienam, kā arī 7.3.2.punktā par pienākumu nodrošināt, ka nevienu nedrīkst diskriminēt tāpēc, ka viņš nav vakcinēts iespējamo veselības apdraudējumu dēļ vai nevēlas to darīt.
8. Pieprasot man iesaistīties klīniskajā pētījumā, Jūs pārkāpjat Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā – Konvencija par cilvēktiesībām un medicīnu (Ovjedo konvencija) 2.panta nosacījumu, ka pirmajā vietā vienmēr jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības vai zinātnes interesēm. Manā ieskatā “sabiedrības un zinātnes intereses” konkrētajā situācijā nav objektīvi pierādītas un pamatotas, tādēļ ir absurdi tās nostādīt augstāk par manām interesēm.
Ņemot vērā visu augstāk norādīto, pieprasu uzrādīt tiesisku un medicīnisku pamatojumu Jūsu rīkojumam (vai dokumenta forma un nosaukums), kā arī pārtraukt vispārējo tiesību principu un manu Satversmes 91.pantā noteikto tiesību pārkāpšanu.
2021.gada datums paraksts Vārds Uzvārds
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
