Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.

Nākamgad būs tāpat. 4. maijs būs svētdienā, brīvs būs 5. maijs pirmdienā. 18. novembris 2025. gadā būs otrdienā, nākamā gada svētku un darba dienu kalendārā atzīmēts, ka 17. novembrī arī paredzēta brīvdiena.

Tiesa, ar maija svētkiem ir viena konkrēta lieta. Šogad 1. maijs, kas arīdzan ir svētku diena, bija trešdienā. Tas nozīmēja darbs pirmdien un otrdien, brīvs trešdien un tad atkal darbs ceturtdien un piektdien.

Nākamgad it kā sanāk darbs pirmdien, otrdien un trešdien, tad darbs ceturtdien, un tad atkal darbs piektdien. Taču svētku un atzīmējamo dienu kalendārā atzīmēts, ka tajā piektdienā valsts un pašvaldību iestādes darba dienu pārcels uz citu dienu, līdz ar ko visticamāk brīvdiena būs arī mums pārējiem.

Galvenais, par ko šonedēļ vēlos rakstīt, ir 4. maijs un tā nozīme Latvijas un latviešu vēsturē.

Atgādināšu datuma vēsturiskos aspektus.

1990. g. 4. maijā bija tā diena, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju ar virsrakstu “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.”

Pirmajā atjaunotās valsts desmitgadē 4. maijs īpaši atzīmēts netika. 1992. gadā 4. maijs bija pirmdienā, kad laikraksti neiznāca, bet 5. maijā laikrakstā Diena balsojums pirms diviem gadiem Augstākajā padomē netika pieminēts vispār.

Tas mainījās 2002. gada pavasarī, kad 7. Saeima ķērās pie svētku, atceres un atzīmējamo dienu kalendāra un nolēma turpmāk 4. maiju padarīt par svētku dienu. Attiecīgās sēdes stenogrammā redzams, ka par to deputātiem nekā īpaša sakāma nebija.

Toties bija visai plašas diskusijas par aicinājumu no frakcijām Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas svētku dienas statusu piešķirt Pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienām. Ne pirmā reize, kad tāda doma parādījās Saeimas darba kārtībā un ne pēdējā, bet vairākums tai kārtējo reizi pateica nē.

Tā sanācis, starp citu, ka šo komentāru rakstu Pareizticīgās baznīcas Lieldienu dienā. Lasītāji to ieraudzīs nākamajā dienā, bet ar atpakaļejošu spēku priecīgas Lieldienas visiem, kuri tās svin atbilstoši pareizticīgo kalendāram.

7. Saeimas lēmums minētās sēdes laikā bija ne tikai noraidīt minēto prasību, bet arī apstiprināt, ka turpmāk 4. maijs būs svētku diena, un tās nosaukums būs šāds - “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena”.

2011. gadā 10. Saeima (tā, kura tika padzīta Šlesera dēļ) atgriezās pie tēmas un nomainīja 4. maija nosaukumu. Arī todien nekādu īpašu diskusiju par to nebija, bet tāpat kā iepriekš bija diskusija par pareizticīgo Ziemassvētkiem, arī šoreiz bija debates par citu priekšlikumu.

Šajā gadījumā deputāti no frakcijas, kura ideoloģiskā nozīmē ir tālu prom no PCTVL un LSDSP un PCTVL sekotājiem, kuri politikā piedalījās zem vairākiem vārda “saskaņa” variantiem, gribēja atjaunot valstisku statusu 16. martam kā Latviešu karavīru atceres dienai.

Tam atkal vairākums pateica - nē. Nelaime ar 16. martu ir apstāklī, ka pasaule 2. Pasaules kara vēsturi uzrakstīja jau sen un tajā atzīts, ka vislielākais ļaunuma iemiesojums bija Hitlers un viņa nacisti.

Latviešu leģions bija vāciešu bruņoto spēku sastāvdaļa, un, lai arī cik daudz mēs zinātu par to, ka puiši patiesībā gribēja cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu vai saglabāšanu, fakts ir tāds, ka Rietumos tā kaut ko dzirdēt nevēlas neviens. Nacisti bija nacisti, punkts un āmen.

2001. gadā toreizējā valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tapa intensīvi nopratināta par tēmu BBC telekanāla raidījumā “Hard Talk,” kur raidījuma vadītājs vairākkārt centās apgalvot, ka Latvija ļaujot “SS virsniekiem” defilēt pa Rīgas ielām.

Valsts prezidente šai domai enerģiski oponēja – tik ļoti, ka 2001. gada beigās minētā intervija tapa atzīta par gada notikumu Latvijā. Taču ārpus tā manā uztverē 16. marts un 9. maijs allaž bijuši viena un tā pati monēta ar divām pusēm. Abos gadījumos attiecīgās dienas svinēšana ar lāpu gājienu vai ar tusiņiem tā dēvētajā Uzvaras parkā saistāma ar ekstrēmismu, un ir nepārprotami pozitīvi, ka ne viena, ne otra no šīm dienām nav atzīmēta valsts svētku un atceres dienu kalendārā.

Kā minēju, 2011. gadā mūsu parlaments nolēma manīt 4. maija nosaukumu, un laikā kopš tam tas ir bijis šāds: Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena.

1990. g. 4. maijā, kad pieņemta minētā deklarācija, es pats biju Augstākās padomes namā Jēkaba ielā, kur mans uzdevums bija tulkot notiekošo lielam baram ārvalstu žurnālistu, kuri tur bija sapulcējušies. Kad pienāca laiks balsu skaitīšanai, blenzu grīdsegā, jo zināju, ja ar kādu saskatīšos, nāksies raudāt. Tas bija nudien triumfāls mirklis.

Bet vēlos te atgādināt, kas tajā deklarācijā bija pateikts. Galvenais elements bija atzinums, ka nevis top dibināta jauna, bet gan top atjaunota valsts, kura neatkarīga kļuva 1918. gadā, 1940. gadā neatkarību zaudēja, bet visas PSRS okupācijas garumā saglabāja savu juridisko statusu ārvalstu acīs, kuras okupāciju neatzina.

Latvijas vēstnieks Vašingtonā Anatols Dinbergs tur nodienēja tik ilgi, ka kādu laiku viņš bija ārvalstu diplomātu korpusa vecākais. Tas bija Egils Levits, kurš sarunās par deklarāciju uzstāja, ka jārunā par atjaunotu, nevis jaundibinātu valsti.

Ironiskā kārtā pāris dienas pirms deklarācijas pieņemšanas Levita kungs ieradās Rīgā ar mērķi piedalīties pēdējās sarunās, taču lidostā viņš tika aizturēts, aizvests uz Maskavu un no turienes nosūtīts uz Zviedriju.

Kontinuitātes princips par spīti tam palika deklarācijā, bet tajā arī bija atzīts, ka ar deklarācijas pieņemšanu no jauna spēkā stāsies 1922. gadā pieņemtā Latvijas Satversme, bet tās stāšanās spēkā taps atlikta līdz pārejas posma beigām.

Otrkārt, deklarācijā skaidri pateikts, ka posma laikā Latvijā joprojām darbosies PSRS centrālie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu. Tie ir panti, kuros atrunāta Latvija, tās politiskā sistēma un tās robežas, un šos pantus Augstākā padome uzskatīja par spēkā esošiem no pašiem pirmsākumiem.

Bet ārpus tā PSRS centrālie likumi joprojām palika spēkā.

Deklarācijā arī bija solīts, ka Latvija garantēs sociālas, ekonomiskas, kultūras un politiskās tiesības un brīvības visiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tajā skaitā “tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību”.

Tā bija meslu maksāšana pastāvošajai iekārtai, un fakts nepārprotami ir tāds, ka 4. maija deklarācija nenozīmēja Latvijas neatkarības tūlītēju atjaunošanu.

Varam atcerēties, kas notika pēc deklarācijas pieņemšanas. Nedēļu vēlāk Doma laukumā uzradās grupa neatkarības oponentu, tajā skaitā civilos tērpos pārģērbti karavīri.

Otrajā Jēkaba ielas galā elkoņos sadevušies stāvēja puiši no pēcākās Latvijas Sporta akadēmijas ar atbalstu no tā dēvētajiem OMON spēkiem, kuri tikai vēlāk kļūs par Latvijai ļaunprātīgu grupu.

Todien Rīgā bija televīzijas grupa no Amerikas, un operators nolēma uzstādīt beņķīti Jēkaba ielas vidū tā, lai viņš varētu filmēt uz visām pusēm. Mans uzdevums bija stāvēt viņam blakus un viņu stutēt, lai neapgāžas.

Neatkarības oponenti sāka virzīties Augstākās padomes nama virzienā, un tikai tad, kad viņi bija pavisam tuvu, sapratu, ka tie netaisās apstāties tikai tāpēc, ka ielas vidū ir džeks ar kameru. Turēju es to operatoru aiz stērbeles un atzīstu, tā bija vienīgā reize manā mūžā, kad patiešām biju gatavs kādam kraut pa purnu. Galu galā viss beidzās bez asins izliešanas, bet uz mirkli situācija šķita dikti nokaitēta nudien.

Der arī atcerēties, kāda bija plašākā situācija Padomju Savienībā. Mihails Gorbačovs negribēja būt tas PSRS līderis, kurš pieļaus valsts izjukšanu, un tāpēc viņš aktīvi piedāvāja jaunu “savienības līgumu,” kurā piedalītos PSRS republikas, bet ar lielāku pašnoteikšanos un mazāku kontroli no centra.

Visām trim Baltijas republikām tika uzspiests referendums par tēmu, un visos trīs gadījumos neatkarības atbalstītāji to neitralizēja, sarīkojot paši savu tautas aptauju.

Valstiskais referendums bija paredzēts 1991. g. 17. martā. Lietuvā alternatīvais referendums bija 9. februārī, bet Latvijā un Igaunijā – 3. martā.

Centrālajā tautas aptaujā jautājums bija šāds: “Vai jūs uzskatāt par nepieciešamu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības kā līdztiesīgu suverenu republiku atjauninātās federācijas saglabāšanu, kurā pilnā mērā būs garantētas ikvienas nacionalitātes cilvēka tiesības un brīvības?”

Krievijas PFSR par šo domu nobalsoja 71,3% vēlētāju, Ukrainā – 70,2%. Tadžikijas PSR visi 96,2, Kirgīzijā – 94,5, bet Kazahstānā 95,6% vēlētāju. Kopumā Padomju Savienībā 76,4%.

Varas iestādes referendumu arī rīkoja Baltijas republikās, kur, kā minēju, jau bija notikuši alternatīvi referendumi. Attiecīgi tautas neatkarības kustības visās trīs republikās aicināja centrālo procesu boikotēt. Latvijā nobalsoja 23% vēlētāju, kuru starpā mazliet vairāk nekā 95% atbalstīja PSRS saglabāšanu.

Te jāatceras, ka referendumā balsot arī drīkstēja mūsu republikā dislocētie PSRS bruņoto spēku pārstāvji, kuru skaits bija ievērojams, jo Rīgā bija PSRS Bruņoto spēku Ziemeļrietumu apgabala štābs.

Latvijas alternatīvajā referendumā jautājums 1991. g. 3. martā bija īsāks un vienkāršāks: “Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?”

87,56% balsstiesīgo piedalījās, un viņu starpā 73,68% atbildēja - jā. Arī šajā gadījumā balsstiesības bija šeit dislocētajiem okupācijas spēka pārstāvjiem.

Alternatīvie referendumi Baltijas republikās notika pēc tam, kad tā paša gada janvārī PSRS uzsūtīja piedzirdītus vai sazāļotus karavīrus pret civilistiem, kuri sargāja Lietuvas televīzijas torni Viļņā.

Nedēļu vēlāk barikāžu apstākļos notika apšaude pie Latvijas Iekšlietu ministrijas. Pieci cilvēki gāja bojā, plus vēl viens atsevišķā incidentā dienu pirms tam. Lietuvā mirušo skaits bija 14, vairāk nekā 140 guva dažādas pakāpes ievainojumus.

Tā bija vide, kurā 1991. gadā tika organizēti konkurējoši referendumi par Padomju Savienības nākotni, bet fakts ir tāds, ka tobrīd ar visu entuziasmu un tautiskumu un nacionālismu, Latvija neatkarīga nebija.

Neviena valsts nebija Latvijai devusi diplomātisku atzīšanu. Nevienai valstij šeit nebija vēstniecības vai cita veida diplomātiskas pārstāvniecības. Latvija nebija nevienā starptautiskā organizācijā, jo de fakto līmenī tā joprojām bija PSRS republika.

Pučs, kādu vecie un reakcionārie dinozauri PSRS pārvaldes sistēma sarīkoja 1991. g. augustā, bija precīzi tāpēc, ka Mihails Gorbačovs plānoja tuvākajā laikā parakstīt jauno savienības līgumu.

Kā zināms, pučisti pārrēķinājās, it īpaši Krievijas federatīvās PSR harizmātiskā līdera Borisa Jeļcina priekšā.

1991. g. 21. augustā bija skaidrs, ka pučs ir izgāzies. Latvijas Augstākās padomes deputāti pulcējās Jēkaba ielā, kur pa logiem varēja redzēt tankus ar paceltiem stobriem. Likumdevēja darbinieki paniski rakstīja depešas uz ārvalstīm par notiekošo.

Taču, kā daudzus gadus vēlāk atcerējās AP darbiniece Kārina Pētersone, piepeši stobri tapa nolaisti, un militārā tehnika aizbrauca. Neilgi pēc tam Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Šoreiz tā lieta nostrādāja. Jau nākamajā dienā Latvijas un Baltijas valstu neatkarību atzina un diplomātiskas attiecības izveidoja Islande. Drīz tāpat darīja Dānija, Eiropas kopiena, Krievijas federācija, kā arī daudzas pasaules valstis.

Atzīšana no Amerikas kavējās, jo prezidents Džordžs Bušs bija Gorbačova atbalstītājs un it īpaši raizējās par PSRS milzīgā kodolarsenāla nākotni, ja lielvalstī sāksies haoss. Tomēr arī amerikāņi atjaunoja diplomātiskas attiecības ar mūsu valsti.

Mazāk nekā mēnesi pēc puča izgāšanās Apvienoto Nāciju organizācija Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pateica – jā, laipni lūdzu, nāciet neatkarīgo valstu pulciņā. Sekoja Eiropas padome un citas starptautiskas organizācijas.

1991. g. 21. augusts, lūk, bija tas brīdis, kad Latvijas Republika atjaunoja savu neatkarību, nevis iepriekšējā gada 4. maijs.

No tā neizriet, ka 4. maijā nebija pamata atzīmēt to, ko 1990. gadā izdarīja Augstākā padome. Nudien nē. Es pats esmu lepns, ka arī man tajā bija sava maziņa loma spēlējama.

Bet vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”, jo tas ir daudz precīzāks jēdziens nekā “Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena”. Teikšu vēlreiz: todien Latvijas neatkarība nekādi netika atjaunota, lai arī tas bija solis pareizajā virzienā.

Un šī komentāra beigās vēl viena doma. Ja reiz 4. maijs mūsu vēsturē ir mazāk svarīgs nekā 21. augusts, tad kāpēc tajā pirmajā gadījumā ir svētku diena un tas otrs ir vienkārši atceres diena?

Man jau sen ir šķitis, ka vajadzētu būt otrādāk. Pirmkārt, 4. maija izņemšana no svētku kalendāra beigtu situāciju, kurā ir brīvdiena, darba diena, darba diena un tad vēl viena brīvdiena.

Un, otrkārt, ir fakts, ka pēc Jāņiem mums nav nevienas svētku dienas līdz pat 18. novembrim. Svētku diena 21. augustā būtu tā smuki pa vidu, un tas jau būtu pavisam jauki.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...