Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam
Uģis Rotbergs25.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Šīs likumdošanas iniciatīvas izriet no Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas “No lauka līdz galam” un palīdzēs nodrošināt pārtikas drošību un noturību kā Eiropas Savienībā, tā visā pasaulē. Latvijas Dabas fonds pauž gandarījumu par šo nozīmīgo soli, kas skaidri norāda uz dabas izšķirīgo nozīmi patiesas ilgtspējas nodrošināšanā.
Komisijas viceprezidents Franss Timmermans savā runā norādīja: “Izmantot karu Ukrainā, lai palaistu pa vējam Zaļā kursa priekšlikumus un biedētu eiropiešus, ka ilgtspēja nozīmē mazāk pārtikas, godīgi sakot, ir pavisam bezatbildīgi. Klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes skatās cieši mums sejā. Un tās redz katrs Eiropas iedzīvotājs katru dienu, lai kur tas arī dzīvotu.”
F. Timmermans arī teica: “Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo dārgāk un sarežģītāk tas būs. Katram iesaistītajam un īpaši tiem, kuri tiešā veidā atkarīgi no dabas: lauksaimnieki, mežsaimnieki, zvejnieki.”
Dabas atjaunošanas likuma priekšlikums ir izšķirīgi būtisks, lai izvairītos no ekosistēmu sabrukuma un novērstu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sliktākās ietekmes. Atjaunot ES mitrzemes, upes, mežus, zālājus, jūras ekosistēmas, pilsētvidi un sugas, kas tur mājo, ir svarīga un efektīva investīcija mūsu pārtikas drošībā, noturībā pret klimata pārmaiņām, veselībā un labklājībā. Jaunie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem samazinās ES pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi, aizsargās pilsoņu un lauksaimnieku veselību un labklājību, kā arī palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko jau tagad piedzīvojam augsnes degradācijas un apputeksnētāju zuduma dēļ.
Priekšlikumā ietvertie mērķi ietver:
- Apturēt apputeksnētāju populāciju samazināšanos līdz 2030. gadam un palielināt to populācijas tālākajā laika posmā.
- Līdz 2030. gadam būs jāaptur pilsētas zaļo teritoriju izzušana un jāpalielina tās par 5% līdz 2050. gadam.
- Lauksaimniecības ekosistēmās – bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, pozitīva dinamika attiecībā uz dienas tauriņu un putnu skaitu, oglekļa uzkrāšana augsnē, daudzveidīgas ainavas.
- Mitrzemju atjaunošana lauksaimniecības teritorijās un kūdras ieguves vietās.
- Mežu ekosistēmās – kopējā bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, mežu konektivitātes uzlabošanās, mirušās koksnes atstāšana mežos, dažādu vecumu mežu uzturēšana, meža putnu skaita pieaugums.
Priekšlikums par pesticīdu samazināšanu paredz pakāpenisku atteikšanos no sintētisko pesticīdu izmantošanas un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanas veicināšana. Pirmām kārtām tiks aizliegta sintētisko pesticīdu izmantošana sensitīvās teritorijās, ne tikai aizsargājamās teritorijās – kā Natura 2000, bet arī visās pilsētas zaļajās teritorijās, parkos, spēļu laukumos, sportošanas vietās.
Tāpat pirmo reizi tiek noteikti saistoši pesticīdu izmantošanas samazināšanas indikatori, skaidri mērķi un ieviešamie noteikumi, kas līdz 2030. gadam samazinās pesticīdu lietošanu ES par 50%. Komisija arī piedāvā izmaiņas Kopējā lauksaimniecības politikā, lai finansiāli atbalstītu lauksaimniekus pārejas periodā.
Abus priekšlikumus apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar ierasto likumdošanas procedūru. To pieņemšana būs pakāpeniska – dabas atjaunošanas nosacījumi jāīsteno līdz 2030. gadam, bet pesticīdu samazināšanas mērķi līdz 2050.
EK vides komisārs Virgīnijs Sinkevičius teica: “Tas, ko mēs šodien liekam priekšā, nav tikai par dabu – tas ir daudz vairāk. Novēršot augsnes eroziju, mēs veicinām pārtikas drošību ne tikai ilgā, bet arī īsā termiņā. Atjaunojot mitrzemes, mēs izvairāmies no plūdiem pilsētās lejup pa straumi. Tas ir arī ļoti svarīgi klimatam. Nekas nesamazina oglekli efektīvāk kā mūsu meži, mitrzemes un jūras.”
V. Sinkevičius arī norādīja: “Par izmaksām. Mums ir jābeidz ticēt mītam, ka dabas aizsardzība un atjaunošana ir izmaksas bez atdeves. Šis priekšlikums Eiropai ietaupīs milzīgas naudas summas. Par katru eiro, ko ieguldām atjaunošanā, mēs iegūstam vismaz 8 eiro vērtus ekosistēmu pakalpojumus.”
Latvijas Dabas fonds pauž dziļu un patiesu gandarījumu par šiem likumu priekšlikumiem un norāda: “Dabas atjaunošanas likums un pesticīdu samazināšanas mērķi iezīmē reālu un patiesu izmaiņu un virzību uz planētas apdzīvojamības saglabāšanu. Tai ir jābūt arī izmaiņai mūsu domāšanā visos līmeņos. Mums ir prieks, ka ES politikas veidotājiem, salīdzinot ar Latvijas politiķiem, ir daudz skaidrāka vīzija, lielāka apņēmība un stiprāks mugurkauls atteikties no ierastajiem ceļiem un skaidri iezīmēt, kas jādara, lai mēs varētu turpināt dzīvot uz šīs planētas. Dabas atjaunošanas likums sāk savu ceļu uz īstenošanu dienu pēc tam, kad Latvijā tika pieņemts kārtējais tuvredzīgais lēmums par mežu izciršanas regulējuma maiņu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
