„Vēža ieņēmumu dienests”: miljonāram Andrim Ramoliņam neizdodas „dabūt” Lato Lapsam vēl vienu kriminālprocesu
PIETIEK07.08.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmējam Andrim Ramoliņam, kurš jaunajā grāmatā „Vēža ieņēmumu dienests” publicētajos sarunu ierakstos cita starpā lielās ar to, ka viņam esot izdevies „dabūt” Lato Lapsam kriminālprocesu, viņa līdzšinējās metodes acīmredzot vairs nestrādā, - miljonārs, par kura „tuvību” ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un VID amatpersonām stāsta jaunā grāmata, ir cietis neveiksmi, mēģinot Lato Lapsam „dabūt” jaunu kriminālprocesu par nepatīkamu jautājumu uzdošanu, kas esot „liecību ietekmēšana” (vienlaikus apgalvojot, ka sevi grāmatā „neatpazīstot”). Publicējam Valsts policijas lēmumu pēc miljonāra „danosa” izskatīšanas.
LĒMUMS par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Nr. 19530155824
Dobelē 2024.gada 23 .jūlijā
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 3.grupas vecākā inspektore majore Sigita Barkova izskatīja materiālu ENZ Nr.009235 no 2024.gada 1O.jūlija, par faktu, ka Andris Ramoliņš iespējams ir piespiests dot nepatiesu liecību.
2024. gada 25.jūnija iesniegumā A.Ramoliņš norāda, ka 2024. gada 6.jūnijā Lato Lapsa (e- pasta adrese: [email protected]) man nosūtīja e-pasta vēstuli ar nosaukumu “Jautājumi Andrim Ramoliņam saistībā ar kriminālprocesu Nr. 16870001822” (skat. Pielikums Nr.1).
Šajā vēstulē Lato Lapsa norāda, ka vēršas pie manis saistībā ar kriminālprocesu, kura ietvaros esmu sniedzis liecības par “it kā notikušu kukuļa izspiešanu” no manis, un kurā apsūdzības celtas trim bijušajiem Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas darbiniekiem (turpmāk - Finanšu policija). Viņš norādīja, ka no manis vēlas saņemt “godīgas, vaļsirdīgas, precīzas atbildes, kas tiks izmantotas publikācijās sabiedrības informēšanai.”
A.Ramoliņš iesniegumā norāda, ka turklāt tas nav vienīgais manis kā liecinieka ietekmēšanas mēģinājums no kriminālnoziedznieka Lato Lapsas puses. Proti, 2024, gada 16. jūnijā Lato Lapsa savā YouTube kanālā publicēja video “Kāpēc “Vēža ieņēmumu dienests” jau pirmajās dienās ir radījis TIK grandiozu paniku? Pieci iemesli” (Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=uls-hCKFEOE).
Lato Lapsa tajā norāda: “Tiesa, tas nav šāds - tāds kriminālprocess. Tas Latvijas pēdējo 5 gadu, šķiet, slavenākais un skaļākais kriminālprocess. Proti, par no miljonāra Ramoliņa it kā izspiesto 100 000 EUR kukuli, kuru esot izspieduši Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki. [,.] Šī grāmata protokolos un liecībās apliecina, ka ir tepat Latvijā miljonāri, kuriem nav jābrauc sniegt liecības uz KNAB. Tieši pretēji - KNAB’a izmeklētāji ir tik jauki, ka sēstas automašīnā un sabiedriskajā transportā un brauc uz pietiekami patālām Latvijas vietām, kur šie miljonāri mīt, lai pazemīgi uzklausīt šo miljonāru sakāmo un pēc tam atbilstoši rīkotos.”
Norādītais video 2024. gada 17 jūnijā tika publicēts arī masu saziņas ziņu portālā “Pietiek.com” ar nosaukumu “Kāpēc “Vēža ieņēmumu dienests” jau pirmajās dienās ir radījis TIK grandiozu paniku? Pieci iemesli”.
A.Ramoliņš iesniegumā norāda, ka nosūtot A.Ramoliņam kā personai, kura ir kriminālprocesā ieguvusi procesuālo statusu - liecinieks - krimināllietā Nr. 16870001822, norādītos jautājumus, ņemot vērā formu, kādā tie tika izteikti, un to saturu, Lato Lapsa ir paveicis Krimināllikuma 301. panta pirmajā daļā paredzēto formāla sastāva noziegumu, t.i., viņš ir nelikumīgi iespaidojis mani kā liecinieku nolūkā panākt to, lai es sniegtu nepatiesu liecību vai atteiktos no tās.
No 2024. gada 18.jūlija Lato Lapsas sniegtajām atbildēm redzams, ka ir 2024. gada 6.jūnijā sūtījis e-pastu Andrim Ramoliņam un epasts sūtīts ar mērķi, lai saņemtu godīgas, vaļsirdīgas, precīzas atbildes, kas tiks izmantotas publikācijās sabiedrības informēšanai,
L.Lapsa norāda, ka viņa mērķis nav bijis ietekmēt A.Ramoliņa liecību sniegšanu, L.Lapsa norāda, ka nav izprotams, kā ar uzdotajiem jautājumiem var ietekmēt liecību sniegšanu un nav arī skaidrs par kādām liecībām iet runa.
L.Lapsa norāda, ka cik viņam zināms minētajā kriminālprocesā Nr.16870001822 pirmstiesas izmeklēšana ir beigusies un liecības tā ietvaros A.Ramoliņš jau ir sniedzis, līdz ar to tās ietekmēt nav iespējams. L.Lapsa norāda, ka ar jautājumu uzdošanu nav vēlējies emocionāli ietekmēt A.Ramoliņu, lai A.Ramoliņš sniegtu nepatiesas liecības vai atteiktos no tās.
Subjektīvā attieksme pret nodarījumu ir tiešs nodoms, jo vainīgais, apzinoties savu darbību kaitīgumu, piespiešanu virza uz noteiktu mērķi- panākt nepatiesas liecības došanu vai liecinieka atteikšanos no liecības došanas.
Pastāvot lēmumā minētajiem apstākļiem, redzams, ka Lato Lapsas darbībās nav saskatāms Krimināllikuma 301. panta pirmajā daļā noziedzīga nodalījuma sastāva pazīmes, jo uzdoto jautājumu atbildes L.Lapsa izmantotu publikācijas sabiedrības informēšanai un jautājumu uzdošana nebija ar mērķi kāda veidā ietekmēt A.Ramoliņa liecību sniegšanu vai atteikšanos no tās, kā arī nebija mērķa emocionāli ietekmēt, līdz ar to nav pamata uzsākts kriminālprocesu un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu ir pieņemams lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Ņemot vēra iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesā likuma 373.panta l.un 5.daļu un 377.panta 2.punktu.
NOLĒMU:
1. Atteikt uzsākt kriminālprocesu.
2. Par pieņemto lēmumu paziņot ieinteresētajām personām, nosūtot lēmuma kopiju.
3. Lēmumu var pārsūdzēt Rietumzemgaies prokuratūrā 10 dienu laikā no paziņojuma vai lēmuma saņemšanas dienas.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgaies iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 3.grupas vecākā inspektore Sigita Barkova
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.