VID "puspriekšniekiem" dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām atvieglo GPS sistēmas neieviešana
PIETIEK13.02.2017.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dažādu līmeņu „priekšniekiem” un „puspriekšniekiem” dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām īpaši viegli izmantot ļauj apstāklis, ka VID tā arī nav spējis savu autoparku aprīkot ar GPS sistēmu. Iemesls – pēc tam, kad iepirkums 2014. gadā „noslēdzies neveiksmīgi”, jaunu mēģinājumu ar GPS raidītājiem aprīkot visas VID automašīnas nemaz nav bijis.
Pietiek jau aprakstījis, kā jaunā VID vadība ar Ilzi Cīruli priekšgalā caur pirkstiem skatās uz dažādiem dienesta „puspriekšnieku” grēciņiem un ir gatavi viņus vajadzības gadījumā arī piesegt, - šādu secinājumu liek izdarīt VID vadības reakcija uz ziņām par konkrētiem VID darbiniekiem, kas dienesta autotransportu izmanto savām personiskajām vajadzībām.
Kā viena šāda regulāra mājāsbraukātāja Pietiek ir minēta Finanšu policijas Finanšu izlūkošanas pārvaldes Operatīvās izlūkošanas nodaļas priekšnieka vietniece Marita Klikiča, kura ar dienesta auto Toyota Rav4 bieži braucot mājās uz Berģiem un no rīta atkal uz darbu (viena šāda aina redzama attēlā). Pietiek jau aprakstījis VID vadības atrunāšanos saistībā ar šo konkrēto amatpersonu.
Šādu nekontrolētu dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām spētu ierobežot GPS raidītāju uzstādīšana visām VID automašīnām un to pārvietošanās kontrole, taču Pietiek apkopotā informācija liecina, ka VID vadība līdz šim nav izrādījusi nekādu vērā ņemamu interesi šādu sistēmu tiešām ieviest.
VID oficiālā nostāja gan esot, ka „dienesta rīcībā esošos transporta līdzekļus ir nepieciešams aprīkot ar GPS sistēmu”, taču realitāte ir cita: pirms trim gadiem – 2014. gadā gan ir ticis sarīkots iepirkums par visu VID transporta līdzekļu aprīkošanu ar GPS sistēmu, taču, kā tagad skaidro VID, „diemžēl tas noslēdzās neveiksmīgi - piedāvājumi ievērojami pārsniedza VID prognozētās izmaksas un finanšu iespējas”. Konkrētas summas un personas, kas veikušas prognozes, netiek atklātas.
Savukārt pērn VID esot „atkal aktualizējis šo jautājumu”, taču pēc „finanšu iespēju izvērtēšanas” esot „rasta iespēja dažus autoparka automobiļus aprīkot ar GPS”, turklāt „tuvākajā laikā” esot plānots izsludināt jaunu iepirkumu VID transportlīdzekļu aprīkošanai ar GPS.
Zīmīgi, ka VID vadība pirmdien nespēja apkopot datus saistībā ar dažiem it kā vienkāršiem Pietiek jautājumiem - cik liels pašlaik ir VID autoparks, cik automašīnas ir aprīkotas ar GPS sistēmām, cik no šīm sistēmām funkcionē un kāds precīzi ir to automašīnu skaits, attiecībā uz kurām pērn VID "rada iespēju aprīkot ar GPS".
Rīt Pietiek turpinās publikāciju sēriju par šo tēmu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
