VID darbinieku „kukuļa” lieta un KNAB ierakstītās sarunas: miljonārs Ramoliņš par kratīšanu pasūtīšanu tur aizdomās „Latvijas finieri”
Pietiek lasītājs11.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz tiesu ir nosūtīta krimināllieta, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra Andra Ramoliņa, un prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm.
Ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros tomēr izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš, kas pēdējos gados nodarbojas arī ar apjomīgām investīcijām sava publiskā tēla veidošanā.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām, no kurām, kā var noprast, pirmās ir tikušas ierakstītas bez viņa ziņas un tikai pēcāk, kad uzņēmējs nolikts fakta priekšā – vai nu tu būsi cietušais, vai apsūdzētais -, sarunas jau ierakstītas ar viņa līdzdalību.
Līdz ar to pēdējās ierakstītajās sarunās A. Ramoliņš cenšas būt salīdzinoši piesardzīgs un iztikt bez viņu pašu kompromitējošiem izteikumiem. Tāpēc jo lielāks ir kontrasts ar „pirmajām” sarunām, kurās uzņēmējs lielīgi stāsta VID darbiniecei, kā tieši vienmēr spējis savas problēmas “nokārtot”.
Faktiski sarunas ataino patieso korupcijas līmeni valstī, jo ir publiski zināms, ka šādu „problēmu” A. Ramoliņam un viņa ģimenes uzņēmumiem ir bijis ne mazums, - gan aizdomas par „aplokšņu algu” maksāšanu, gan interese no Konkurences padomes, Muitas kriminālpārvaldes un Valsts policijas.
Sarunas atklāj, ka A. Ramoliņa uzņēmumi pēdējos gadus ir regulāri bijuši tiesībsargājošo iestāžu aktīvas uzmanības lokā. Tikai pēdējo dažu gadu laikā kratīšanas ar A. Ramoliņa ģimeni un tās biznesu saistītos objektos organizējusi gan Konkurences padome, gan Valsts ieņēmumu dienesta.
Par uzņēmumu interesējusies arī Valsts policija, trauksmes cēlējs no paša uzņēmuma iekšienes sūtījis dokumentu kopijas un videoierakstus Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat jau iepriekš informēts par kriminālprocesu, kas saistīts ar Ramoliņu ģimenes kāpu zonā iecerēto savrupmāju.
Ierakstītajās sarunās, kuru saturs agri vai vēlu nonāks atklātībā, A. Ramoliņš, piemēram, ar lepnumu stāsta, kā atradis “dzirdīgas ausis” Konkurences padomē “izpildītāju līmenī” un visu sakārtojis, kā var noprast, viņam ierastā veidā.
Kā var noprast no KNAB ierakstītajām sarunām, Konkurences padomes gadījumā A. Ramoliņam „vienošanos” ar „izpildītājiem” ir izdevies panākt, kā rezultātā kratīšana ar viņu saistītos objektos notikusi tieši tajā nedēļā, kurā “sarunāts”, vienīgi ne tajā nedēļas dienā, kurā runāts.
Iespējams, vēl interesantāk tiesas prāvas laikā būs tas, ka atklāsies, kā tieši KNAB ir – bet patiesībā nav – reaģējis uz ierakstītajās sarunās skaidri saklausāmām norādēm uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kā zināms, tieši šādi KNAB ir rīkojies arī citās skandalozās lietās.
Tāpat uzņēmēja biznesa partneri tiesas prāvas laikā ar zināmu izbrīnu varētu uzzināt, kā tieši un kur tieši A. Ramoliņš ir meklējis vaininiekus savās kriminālā rakstua problēmās. To uzskatāmi demonstrē, piemēram, šāds fragments no ierakstītajām sarunām, kas liecina – miljonārs uzskatījis, ka kratīšanu, kuras ietvaros ar viņu saistītos objektos meklētas kontrabandas cigaretes un narkotikas, esot pasūtījis viens no Latvijas kokrūpniecības flagmaņiem - Latvijas finieris.
Lūk, šāds fragments no KNAB ierakstītajām sarunām:
A. Ramoliņš: Es visu esmu redzējis, man viss jau ir bijis.
- Viņiem vienkārši ļoti, es arī interesē, tapēc.
A. Ramoliņš: Arī jūsu iestāde, starp citu, mūsējo ir kratījusi. Muitas policija.
- A kad viņi? A kad viņi kratīja?
A. Ramoliņš: Divtūkstoš astoņpadsmitajā vai septiņpadsmitajā decembrī. Kuldīgu kratīja.
- Arī pasūtījums?
A. Ramoliņš: Jā, jā. Zinu pat. Bet viss čotka. Viss labi. Nebija nekā. Bet nu tur, labi, tur viņi, bļaģ, huj, huj viņu zina, ko viņi tur gribēja.
- Bet tad, tas bija.
A. Ramoliņš: Viņi gribēja cigaretes un narkotikas meklēja.
- Ā, tad jau muitnieki kratīja.
A. Ramoliņš: Jā, jā. Viņi mums kravas krāva ārā bļaģ. Nu vienīgais ko viņi slikti izdarīja, man turku klienti, man tieši tanī mirklī bija birojā bļaģ. Kuldīgā.
- Un kas tur bija pasūtītājs?
A. Ramoliņš: Latvijas finieris. Nu tipa, vai, mol.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
