VID ēkas jumta pārbūvei 68 000 eiro esot vajadzīgi, lai aizsargātos no „niknajiem putniem”

Iesaki rakstu:

„Informējam, ka VID ēkas jumta termoizolācijai ir izmantoti akmens oļi. Ēkas ekspluatācijas laikā tika konstatēts, ka oļus atkārtoti pārvieto putni un atsevišķos gadījumos ir novērojama oļu krišana biroja ēkas teritorijā,” nepieciešamību veikt pārbūvi ēkai, kura tikai pirms divarpus gadiem tika nodota ekspluatācijā, skaidro Valsts nekustamie īpašumi.

Lai „izvairītos no šādiem gadījumiem”, atbilstoši speciālistu ieteikumiem sākotnēji uz ēkas jumta tikušas uzstādītas putnu atbiedēšanas skaņas iekārtas. Lai arī sākotnēji tās devušas vēlamo rezultātu, ar laiku putni pie skaņas pieraduši, un efektivitāte mazinājusies.

Tad arī nolemts ieguldīt valsts līdzekļus jau apjomīgākos pasākumos: „Lai nodrošinātu putnu atbaidīšanu, iekārtām tika uzstādītas papildus jaunas skaņas, pie kurām putni nebija pieraduši, tika uzstādīti putnu atbiedēšanai paredzēti baloni, kā arī tika pieņemts lēmums uz jumta uzstādīt speciālu sietu, kas putniem liedz pārvietot esošās frakcijas akmens oļus.

Minēto darbu ietvaros esošās jumta konstrukcijas pārbūvētas netiek. Darbu veicējs SIA RBSSKALS Serviss tika izvēlēts publiskā iepirkuma ietvaros, un kopējā būvdarbu līguma cena ir 68 737 EUR. Kopējā jumta (8. un 9. stāvs) platība ir aptuveni 5000 kv.m,” skaidro Valsts nekustamie īpašumi.

Savukārt ieejas durvis par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro valsts naudas esot nepieciešams pārbūvēt, jo pieņemts lēmums par „ieejas mezgla risinājuma maiņu”.

Lēmums pieņemts, jo „sākotnēji uzstādītās virpuļdurvis ar esošo noslodzes intensitāti rada palielinātu gaisa plūsmu, kas neļauj vestibilā nodrošināt nepieciešamo gaisa temperatūru un rada diskomfortu VID personālam un apmeklētājiem”.

Pietiek jau vakar informēja, ka Latvijas mūslaiku korupcijas simbolam – jaunajai VID ēkai nepieciešami nopietni remontdarbi uz valsts rēķina: par kopumā aptuveni 170 tūkstošiem eiro tai tiks pārbūvētas gan galveno ieejas durvju ailes, gan arī jumta iesegums.

Jaunā VID ēka ekspluatācijā tika nodota tikai 2014. gada aprīlī, bet jau tagad, divarpus gadus vēlāk, tai radusies nepieciešamība pēc nopietna remonta un pārbūves.

Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šā gada oktobra beigās paklusām noslēgušies veseli divi valstij netieši – caur valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi - piederošās SIA Biroju centrs Ezerparks rīkoti iepirkumi.

Iepirkumā „Galveno ieejas durvju ailēs D 1.057, D 1.059 ar vējtveri pārbūve Talejas ielā 1, Rīgā” ar 101 580 eiro līgumcenu uzvarējusi SIA Pro Dev, savukārt iepirkumā „Ēkas Talejas ielā 1, Rīgā jumta ieseguma pārbūve” ar 68 737 eiro līgumcenu – pēdējā laikā bēdīgi slavenās RBSSKALS grupas uzņēmums RBSSKALS Serviss.

Kā zināms, šā gada janvāra sākumā Pietiek atklāja, ka Latvijas valsts pašās gada beigās paslepus kļuvusi par vienīgo bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas Mežaparkā, Talejas ielā 1 īpašnieci, taču darījuma detaļas ilgstoši tika turētas noslēpumā.

Savukārt pēc tam atklājās, ka Mežaparka ēkas lielākie īpašnieki - ar Krievijas oligarhu Viktoru Vekselbergu saistītais uzņēmums Mežparks SPV - pagājušā gada pavasarī bija piedāvājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāties VID ēkas īpašniekkompānijas kapitāldaļas, kā "aptuveno pirkuma cenu" norādot 20 - 21 miljonu eiro.

Vairāk nekā pusgadu ilgajā sarunu procesā valsts pārstāvjiem bija izdevies "nokaulēt" sākotnēji piedāvāto cenu uz 21,46 miljoniem eiro - tātad par 0,5-1,5 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnējais piedāvājums. Saistībā ar šo „izdevīgo darījumu” neviens tā arī netika saukts pie atbildības. Līdz tam šīs ēkas nomāšana valstij izmaksāja 532 000 eiro mēnesī.

Uzņēmumā Biroju centrs Ezerparks, kurš ir jaunās VID ēkas īpašnieks un no kura to nomā Valsts nekustamie īpašumi, kā rāda Lursoft dati, līdz šim darījumam 31,5% kapitāldaļu piederēja Vienotības pārstāvja Jāņa Reira vadītās Finanšu ministrijas pārraudzītajai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi, bet pārējie 68,5% - bijušā Rīgas mēra Bojāra savulaik vadītajai SIA Mežaparks SPV, kuras faktiskā īpašniece ir Krievijas oligarha Viktora Vekselberga Renova Group.

Tad pagājušā gada 29. decembrī Valsts nekustamie īpašumi paklusām, šo darījumu atbalstot Laimdotas Straujumas valdībai, kļuva par vienīgo Biroju centra Ezerparks īpašnieku. 

Pēc tam, kad Pietiek 5. janvārī atklāja paslepus noslēgto darījumu, Valsts nekustamie īpašumi nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, kurā cita starpā minēja, ka "darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti" un tādēļ "darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas".

Valsts nekustamie īpašumi arī apgalvoja, ka "līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts "ierobežotas pieejamības" statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz kapitāla daļu iegādi un kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu".

Taču pēc tam izrādījās, ka tā ir bijusi nepatiesība - arī pēc darījuma noslēgšanas tā konkrētie nosacījumi, kas varētu radīt vēl lielāku neizpratni sabiedrībā, palika slepeni un nav tikuši atklāti

Toties Valsts nekustamie īpašumi ir atzinuši, ka, pagājušā gada martā lemjot par Biroju centrs Ezerparks (BCE) gūtās peļņas - gandrīz miljona eiro - sadalīšanu, tiem nācies piekāpties vairākumakcionāra - ar Krievijas oligarhu Viktoru Vekselbergu saistīta uzņēmuma vēlmei, kā rezultātā visa šī peļņa ir sadalīta dividendēs, gandrīz 69% no tās saņemot krievu oligarha uzņēmumam.

Līdz ar to varēja secināt, ka valsts noslēdza diezgan apšaubāma izdevīguma darījumu, par 21,4 miljonu eiro iegādājoties 68,5% kapitāldaļu uzņēmumā Biroju centrs Ezerparks.

Tādējādi valstij turpmāk pilnā apmērā nāksies rūpēties par VID ēkai ņemtā kredīta un citu uzņēmuma parādu atmaksu, - 2014. gada beigās tie saskaņā ar Lursoft datiem bija 58,7 miljoni eiro. Valsts nekustamie īpašumi atklāj, ka, ieskaitot procentu maksājumus, BCE maksājums Nordea bankai ir aptuveni 285 tūkstoši eiro mēnesī.

Seko mums