VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei - ziņojums par korupcijas riskiem
VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki11.01.2018.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) amatos ir apstiprināti diletanti: sākotnēji Finanšu policijas pārvaldi vadīja Edijs Ceipe, kura kompetenci un izglītību veiksmīgi slēpa Ināra Pētersone, protams ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas akceptu.
E.Ceipes uzdevums, atrodoties amatā, bija izbeigt vai mīkstināt vairāku krimināllietu rezultātus, t.i. par Māri Martinsonu ierosinātos kriminālprocesus un Ingu Koļegovu.
E.Ceipes komunikācija ar izmeklētāju M.Demjanovu un J.Akmentiņu nebija īpaši veiksmīga, arī caur tiešajiem vadītājiem.
E.Ceipes kungs vairākas reizes ir atskaitījies gan personīgi, gan telefoniski par šo procesu virzību, kas raisa šaubas par D.Reiznieces-Ozolas godprātību, atbildības sajūtu, bezaizspriedumiem un atsevišķu cilvēku interešu lobēšanu.
Pedagoģijas maģistram E.Ceipem īsti neveicās ar ministres uzstādījumiem, taču tas droši informatīvi bija izdevīgi gan M.Martinsonam, gan I.Koļegovai plānot savu aizstāvību. Protams, ka tas "neraisa" riebumu, jo D.Reizniece Ozola aizstāv savējos, rūpējas par savējiem. Citos gadījumos ministre šos cilvēkus nosauktu par noziedzniekiem, taču nebūt šajā gadījumā.
Cilvēki, kas gatavi cīnīties ar korupciju, tiek pazemināti amatos, pazemoti un izsmieti.
Šobrīd amatā jaunizveidotajā pārvaldē ieliktais Kaspars Podiņš galīgi nav diletants, un viņa dotie uzdevumi galīgi nav atšķirīgi un savādāki kā pedagoģijas maģistram E.Ceipem.
K.Podiņa kungam ir jāmazina stress I.Koļegovai un M.Martinsonam un jāpaveic tas rekordlaikā - četros mēnešos, kamēr tiek meklēts jaunais vadītājs apvienotajai iestādei, kura nu gatava ar visu jaudu cīnīties ar ministres uzstādītiem finanšu noziegumiem, protams, neaizskarot savējos. Kasparam Podiņam, protams, ir labas attiecības ar Mihailu Demjanovu, taču Jānis Akmentiņš viņam sasniedzams caur Innu Kuzminu.
Raidījumā "De Facto" tika atspoguļots, ka kriminālprocess, kas tika ierosināts par Ingas Koļegovas aizdomīgiem finanšu darijumiem, ir finiša taisnē un lieta tiks nodota prokuratūrai tuvākajā laikā, taču faktiski nekas par to neliecina. Lieta tiek izmeklēta virspusēji, pārbaudīti "pareizie" darījumi, lai rezultāts būtu tāds kā ministres solījumi I.Koļegovai.
Protams, tas galīgi nemet šaubu ēnu uz ministres godaprātu, jo Inga taču ir apveltīta ar īpašām spējām vadīt vajadzīgās iestādes.
Interesants fakts ir arī tas, ka izmeklētājam Jānim Akmentiņam, neskatoties uz vēlmi saņemt pielaidi valsts noslēpumam, Drošības policija to tā arī neiedeva. Tas "galīgi" neapšauba J.Akmentiņa profesionalitāti un kompetenci, taču šajās lietās viņš ir jauniņais.
Iekšējās drošības daļas vadītāja G.Plaude vēlējās veikt rotācijas attiecībā uz J.Akmentiņu, taču, iespējams, šis I.Koļegovas kriminālprocess viņu no tā pasargāja vai arī viņa pielaidība ministres un vadības vēlmēm nesāpināt Ingu.
Kaspars Podiņš vadošā amatā ir apstiprinājis arī sava aizrotētā drauga un novadnieka Māra Kaminska cilvēku Ievu Ostrovsku, lai tiktu pieskatīti viņu interesējoši procesi.
Rodas aizdomas, ka ar "Koļegovas lietu" un "Martinsona lietu" būs tāds pats rezultāts kā ar "oligarhu lietu", jo prokuratūrai tiks nodots tikai tik daudz, lai tas apmierinātu Podiņu un ministri.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.