VID: ja Pētersonei kāds jautā par Kravali, tad Kravaļa cilvēktiesības vairs nav būtiskas

Iesaki rakstu:

Kā jau informēts, trešdien Pētersone publiski nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas pilnvaru laikā – tātad kopš 2013. gada oktobra – no darba esot atbrīvoti vairāk nekā 50 VID darbinieku un šis process esot noticis „klusām, lēnām un neafišējot”. Turklāt no Pētersones teiktā konteksta izrietēja, ka runa ir tieši par atlaistiem negodprātīgiem dažāda līmeņa darbiniekiem.

Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecināja, ka patiesībā Pētersones apgalvojujms ir būtiski „piepušķots”, - vairāk nekā 50 patiesībā bijis to VID darbinieku, kuri kopumā pametuši darbu šajā iestādē pusotra gada laikā, taču atlaisto ir bijis apmēram trīsreiz mazāk, turklāt arī tiem atlaišanas iemesli ir bijuši ļoti dažādi.

Vēloties pārbaudīt šī paziņojuma patiesīgumu, Pietiek trešdien VID vadībai nosūtīja informācijas pieprasījumu, lūdzot atsūtīt sarakstu ar visu šo atlaisto darbinieku vārdiem, uzvārdiem un ieņemtajiem amatiem. Tika norādīts, ka Pietiek plāno ar viņiem visiem sazināties un noskaidrot viņu viedokli.

Taču šādas informācijas sniegšanu VID vadība kategoriski atteica, minot, ka šādas ziņas esot uzskatāmas par „informāciju par personas privāto dzīvi”, turklāt to izpaušana varot „apgrūtināt iestādes darbību” un „nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.

„Ņemot vērā minēto, VID nav tiesiska pamata sniegt Jūsu prasīto informāciju, jo attiecīgās personas nav devušas piekrišanu šādas informācijas izpaušanai,” – ar šādu slēdzienu VID vadība pamatoja šādu ziņu sniegšanas atteikumu.

Taču, kā zināms, vēl tikai otrdienas rītā pati Pētersone, uzstājoties televīzijā, publiski paziņoja, ka no darba esot atbrīvojusi savu vietnieku, Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali.

Tāpēc Pietiek uzdeva jautājumu Pētersonei, vai viņa – atbilstoši paša VID skaidrojumam par šādas izpaušanas tiesiskumu – bija saņēmusi no Kravaļa piekrišanu šīs informācijas izpaušanai un, ja jā, tad kādā formā šī piekrišana saņemta, bet, ja nē, tad kā VID ģenerāldirektore var skaidrot šo savu - kā izriet no pašas skaidrojuma - prettiesisko rīcību.

Izrādījās, ka uz šo jautājumu VID ģenerāldirektore atbildēt nespēj vai nevēlas, - to viņa varēšot izdarīt tikai ceturtdien. Taču arī tā izrādījās nepatiesība – uz šo jautājumu VID ģenerāldirektore neatbildēja arī ceturtdien.

Toties savdabīgu skaidrojumu sniedza pats Valsts ieņēmumu dienests, - šī iestāde, kas vēl tikai trešdien ziņu nesniegšanu par atlaistiem darbiniekiem pamatoja ar to, ka to sniegšanai esot jāsaņem konkrētā darbinieka atļauja, jau ceturtdien paziņoja – ja kāds mediju pārstāvis uzdod Pētersonei jautājumu par atlaistu darbinieku, šī darbinieka cilvēktiesības vairs neesot svarīgas un šādas ziņas varot sniegt.

Saskaņā ar VID skaidrojumu saistībā ar Kravaļa gadījumu kkopš 2015.gada oktobra gan masu informācijas līdzekļi, gan sabiedrība pievērsusi pastiprinātu uzmanību VID ģenerāldirektora vietniekam muitas jomā, Muitas pārvaldes direktoram Kravalim nevis tāpat vien, bet „sakarā ar viņa sniegtajām intervijām un komentāriem žurnālistiem, kā arī pret Kravali ierosinātajām disciplinārlietām un kriminālprocesiem”.

Pēc rīkojuma izdošanas par Kravaļa atbrīvošanu no amata VID ģenerāldirektore par to publiski nebūt neesot paziņojusi „pēc savas iniciatīvas” un vispār tas noticis tikai tāpēc, „lai sabiedrībai neradītu nepareizu priekšstatu, ka T.Kravalis ir atbrīvots par iepriekš publiskajā telpā izskanējušo  vai  saistībā ar šobrīd finanšu ministres uzdotā izpildi par VID darbinieku saraksta iesniegšanu, kuriem konstatēti  iespējami korupcijas riski un kurus padziļināti jāvērtē”.

Tiesa, uz jautājumu, vai tomēr atbilstoši VID iepriekšējās dienas skaidrojumam par cilvēktiesībām Pētersone ir vai nav saņēmusi Kravaļa atļauju informēt par viņa atlaišanu, VID atbildēt nevēlas arī ceturtdien. 

Seko mums