Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) zicdirektorei Ievai Jaunzemei ĻOTI nepatīk, ka sabiedrība ierauga viņas patieso seju, uzņēmēji redz, cik viņa ir nekompetenta, un politiķi atklāj, cik daudz viņa slēpj.
Nu jau vairs nav noslēpums, ka I.Jaunzeme VID vadītājas amatā nokļuva nevis sava nebūt ne spožā intelekta dēļ, bet politiskās tirgošanās rezultātā. Nu jau vairs nav noslēpums, ka ierēdņu novērtēšanā viņa saņēma nesekmīgu vērtējumu, ilgi atteicās to parakstīt un tikai pagājušā gada beigās to pārsūdzēja, tādējādi vismaz pagaidām atliekot iespēju viņu atcelt no amata neatbilstošas kvalifikācijas dēļ.
Nu jau vairs nav noslēpums arī tas, ka I.Jaunzeme pastāvīgi melo un slēpj informāciju. Pat VID pārraugošais finanšu ministrs Jānis Reirs nesen atļāvās netipiski atklāti un skarbi publiski izteikties par I.Jaunzemes darbu - nosaucot viņu par "strausu", kas ierok galvu smiltīs cerībā, ka tad briesmas pāries.
Ir redzams, ka VID arvien vairāk plaukst korupcija, bezkaunības līmenis un savdabīga likumu interpretācija. Kopš I.Jaunzemes stāšanās amatā ir aizturēti vairāki muitnieki, KNAB ir pieķēris augsta līmeņa auditorus un starpniekus auditu lēmumu tirgošanā, bet I.Jaunzeme turpina tēlot, ka tas notiek kaut kur citur, nevis VID.
Tomēr vairāk par bardaku VID I.Jaunzemei rūp tas, lai neviens par to neuzzinātu. Jo viņa tiešām nesaprot, kā ar to cīnīties. Tā vietā viņa savu uzmanību velta, pieprasot, lai VID Iekšējās drošības biroja (IDB) darbinieki izmantotu operatīvās metodes, lai atklātu, kurš sniedz informāciju portālam Pietiek.
Tikai IDB darbinieku paskaidrojums nekompetentajai "priekšniecei", ka tam ir nepieciešams juridisks pamatojums un tiesneša sankcija, apturēja I.Jaunzemes ieceri atriebties trauksmes cēlājam.
Tomēr tas kārtējo reizi apliecina, ka VID vadītāja Ieva Jaunzeme ir gatava pārkāpt likumu. Tādēļ paliek atklāts jautājums - kad pašreizējā valdība un it īpaši J.Reirs saņemsies un atbrīvos šo vājo VID vadītāju no amata?
Jo citādāk ir grūti saprast, cik reizes ir jāpārkāpj likums, cik daudzi VID darbinieki ir jāapcietina un cik nelikumīgi auditi jānotirgo, lai politiķi beidzot saprastu, ka kaut kas tomēr ar to Jaunzemi nav kārtībā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
