VID Jaunzeme mēģina klusēt par ziņu izpaušanu, jau nosūtīts iesniegums Ģenerālprokuratūrai
PIETIEK14.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme mēģina klusēt par savu rīcību, 3. janvārī Latvijas radio sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju, ko likums viņas vadītajai iestādei aizliedz, LR Ģenerālprokuratūrai jau nosūtīts iesniegums, aicinot izvērtēt, vai VID ģenerāldirektores rīcībā nav saskatāms pat noziedzīgs nodarījums, kas minēts Krimināllikumā, - neuzpaužamu ziņu izpaušana.
Kā zināms, atsakoties medijiem un sabiedrībai sniegt ziņas par viena vai otra uzņēmuma iespējamiem pārkāpumiem, kas ir VID kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests regulāri piemin to, ka likums “Par nodokļiem un nodevām” tam aizliedz sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
Taču 3. janvārī, uzstājoties Latvijas Radio, I. Jaunzeme ne tikai sniedza informāciju par to, ka VID apturējis licenci 19 no 20 zīmola „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām, kas pieder SIA „Latvijas nacionālā naftas kompānija”, bet arī detalizēti aprakstīja uzņēmuma pieļautos pārkāpumus, tādējādi darot tieši to, ko likums VID aizliedz, - sniedzot ziņas par konkrētu nodokļu maksātāju.
Mēģinot skaidrot notikušo, vispirms VID pārstāvji LA atsaucās uz to, ka „spēkā esošā akcīzes preču aprites kārtība nosaka VID pienākumu publicēt VID publiskojamo datu bāzē informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm izsniegšanu vai anulēšanu”.
VID ieskatā līdz ar to „informācija, kura ir publiski pieejama vai kuras publiskošanas pienākums VID izriet no normatīvā regulējuma, nav uzskatāma par konfidenciālu likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta izpratnē”.
Taču vēl aizvien VID publiskojamo datu bāzē šāda te „informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu” konkrētajam uzņēmumam, kura pārkāpumus I. Jaunzeme aprakstīja, uzstājoties radio, nav atrodama, un tam arī ir likumīgs iemesls.
Saskaņā ar VID minētajiem normatīvajiem aktiem dienestam ir pienākums publicēt informāciju tikai par izsniegtajām un anulētajām, bet ne par apturētajām licencēm – kas ir gadījums ar „Dinaz” degvielas uzpildes stacijām.
Konkrētajā gadījumā 19 „Dinaz” degvielas uzpildes staciju darbība ir tikusi apturēta (nevis anulēta uzņēmuma degvielas tirdzniecības licence), bet, tā kā vienas degvielas uzpildes stacijas kases sistēmas ir laikus tikušas nomainītas, uzņēmumam nav liegts veikt saimniecisko darbību, jo to var darīt caur šo vienu neapturēto darbības vietu.
„Publiskojamo datu bāzē nav un arī nebūs publiskota informācija par atsevišķu darbības vietu apturēšanu, jo VID nav tādu tiesību, un tas nozīmē, ka VID ģenerāldirektorei nebija ne mazāko tiesību izpaust nepubliskojamu informāciju, jo to aizliedz likums,” LA skaidroja augsta VID amatpersona, kas labi saprotamu iemeslu dēļ vēlējās palikt anonīma.
VID amatpersona norādīja, ka VID mēģinājums „sniegt skaidrojumu, kurā vienā teikumā ir salikts par pienākumu publicēt un tiesībām apturēt, bet netiek pieminēts, ka par to nav tiesību publicēt, ir negodīgs mēģinājums piesegt savu kļūdu, ko mēs, citi darbinieki, neatbalstām”.
To, ka šī versija atbilst patiesībai, netieši apliecina arī fakts, ka jau kopš 7. janvāra ne pati I. Jaunzeme, ne viņas preses padomnieks, bijušais „Dienas Biznesa” žurnālists Andrejs Vaivars nav varējuši vai vēlējušies atbildēt – kad tieši "VID publiskojamo datu bāzē" būtu tikusi ievietota (tātad publiskota) informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu konkrētajam nodokļu maksātājam.
Neoficiāli zināms, ka Finanšu ministrijā pašlaik tiek apsvērts, vai uz šo gadījumu varētu tikt attiecināts Krimināllikuma pants par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Pietiek šodien publicē jautājumus, uz ko I. Jaunzeme nevar vai nevēlas atbildēt:
1) miniet to VID vadības pārstāvi, kas apliecina, ka VID vadība par prioritārām uzskata MK noteikumu normas un nevis likuma noteikto, kas aizliedz atklāt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
2) miniet konkrētu datumu un laiku, kad "VID publiskojamo datu bāzē" ir tikusi ievietota (tātad publiskota) informācija par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm anulēšanu konkrētajam nodokļu maksātājam.
3) kādu iemeslu dēļ VID publiskojamo datu bāzē joprojām ir fiksēts tikai tas, ka konkrētajam nodokļu ir spēkā esoša attiecīgā licence.
4) kuras tieši VID amatpersonas mēģināja mani maldināt, iepriekšējās atbildēs mēģinot radīt priekšstatu, ka I. Jaunzemes pieļauto publisko ziņu sniegšanu par konkrētu nodokļu maksātāju, tostarp par licences apturēšanu, pieļauj "Ministru kabineta 30.08.2005 noteikumu Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (Noteikumi Nr.662) 17.2 punkts un 57.1 punkts nosaka VID pienākumu publicēt VID publiskojamo datu bāzē informāciju par speciālās atļaujas (licences) darbībām ar akcīzes precēm izsniegšanu vai anulēšanu".
5) kuras konkrētās VID amatpersonas sagatavoja I. Jaunzemei viņas 3. janvārī Latvijas radio publiskoto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju?
6) vai VID jau ir sākta dienesta izmeklēšana par šo gadījumu?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.