VID Jaunzemes “darba” diena sākas ar PIETIEK publikāciju pētīšanu?
Pietiek lasītājs29.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Var domāt, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas padomnieka Andreja Vaivara darba diena sākas ar portāla pietiek.com publikāciju pētīšanu, jo tikai pēc tam, kad portālā parādījās informācija par disciplinārlietas sākšanu pret VID Muitas pārvaldes vadītājus Raimondu Zukulu, VID vadība bija spiesta par to paziņot oficiāli.
Realitāte ir tāda, ka disciplinārlieta tika uzsākta vismaz pirms divām nedēļām, taču I. Jaunzeme centās šo viņai neglaimojošo informāciju neizlaist ārpus VID sienām. Tikai tad, kad īlens izlīda no maisa caur pietiek.com publikāciju, nācās par to sniegt oficiālu informāciju.
Taču tas vēl nav viss, - vēl svarīgāks ir fakts, ka I.Jaunzeme centās pārbaudes komisijas lēmumu par disciplinārlietas sākšanu ignorēt un pēc tam lūdza to atcelt vai mainīt. Tikai pateicoties VID darbinieku principialitātei, disciplinārlietas pret R. Zukulu un pret VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni tomēr tika uzsāktas.
Kā jau ziņots, šā gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP) un VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Terehovas muitas punktā uz Latvijas - Krievijas robežas aizturēja 29 muitniekus. Vēlāk tiem pievienojās vēl viens aizdomās turamais, tādējādi tā kļuva par lielāko korupcijā aizdomās turamo aizturēšanu Latvijas muitas vēsturē.
Kaut arī gan VID vadītāja I.Jaunzeme, gan muitas vadītāji par plānoto operāciju iespējamas informācijas noplūdes dēļ tika informēti tikai pēc aizturēšanas operācijas sākuma, visi trīs nekaunējās stādīt sevi priekšā kā galvenos cīnītājus pret korupciju VID.
Tiesa, līdz šim viņu "cīņa" nekad netika vainagojusies ar rezultātiem, tādēļ I.Jaunzeme un viņas faktiskās labās rokas Sandras Kārkliņas-Ādmines irgošanās citu VID darbinieku priekšā par ideju nosūtīt uz muitas punktiem eksorcistu liecināja vai nu par nevēlēšanos, vai nespēju cīnīties ar korupciju. Savukārt R.Zukuls turpināja tēlot, ka muitā viss ir kārtībā.
Iespējams, tā tas būtu arī beidzies, ja neatrastos vismaz daži godprātīgi un neatlaidīgi VID darbinieki, kuri saskatīja trūkumus Muitas pārvaldes vadības darbā un neeksistējošo kontroli muitā un ziņoja par to I.Jaunzemei.
I.Jaunzeme ilgstoši centās ignorēt šo darbinieku ziņojumu par Muitas pārvaldes vadības atbildību un tikai pēc ziņojumu iesniegušo darbinieku uzstājības parakstīja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, jo saprata, ka tās neierosināšana nozīmēs disciplinārlietas uzsākšanu pret viņu pašu. Disciplinārlieta ierosināta arī.
Tomēr savā ierastajā manierē piesavināties laurus par citu VID darbinieku darbu, bet slēpt negodprātīgu VID darbinieku nedarbus, I.Jaunzeme arī šoreiz centās noslēpt no sabiedrības informāciju, ka kārtējo reizi augsta ranga VID amatpersona nav veikusi savus pienākumus.
Šajā sakarā rodas divi jautājumi:
1) Vai I.Jaunzemes cenšanās noslēpt informāciju par disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru ir sastāvdaļa plānam paklusām izbeigt šo lietu, jo tas tiešā veidā norādīs uz viņas pašas neizdarību?
2) Vai Finanšu ministrijai nevajadzētu sākt vērtēt arī pašas I.Jaunzemes atbildību, vairāk nekā divus gadus ilgušās darbības laikā ne tikai nespējot tikt galā ar korupcijas perēkļiem muitā, bet arī pieļaujot pilnīgu kontroles trūkumu pār tur notiekošo?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
