Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs neatvainosimies nodokļu maksātājam par savu prettiesisko lēmumu, uzliekot viņam soda naudu par pilnīgi likumīgu auto iegādi Vācijā – pietiek, ka pēc Ģenerālprokuratūras protesta atdevām atpakaļ viņa samaksāto soda naudu. Šāda pēc būtības ir Ievas Jaunzemes (attēlā) vadītā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nostāja saistībā ar Pietiek nesen aprakstīto gadījumu, kad VID cilvēku sodīja par skaidras naudas darījumu ierobežojumu pārkāpumu ārzemēs, lai gan VID nebija nekādu tiesību mēģināt panākt Latvijas ierobežojumu ievērošanu valstīs, kur ir citi normatīvi. Publicējam izteiksmīgās VID atbildes uz šai sakarā uzdotajiem jautājumiem.

Vai VID ir atvainojies prokuratūras minētajam vīrietim par attiecībā uz viņu pieņemto prettiesisko lēmumu? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

VID pēc prokurora protesta izskatīšanas nosūtīja personai informāciju par samaksātā soda naudas atmaksu.

(Uz precizējošu jautājumu - tātad VID neatvainojās nodokļu maksātājam, attiecībā uz kuru bija pieņēmis prettiesisku lēmumu, kas radīja nodokļu maksātājam morālu kaitējumu un vairākus mēnešus arī materiālu kaitējumu? – ne I. Jaunzeme, ne kāds cits VID darbinieks atbildēt nevēlējās.)

Kādus secinājumus VID ģenerāldirektore ir izdarījusi attiecībā uz savu nepamatoto lēmumu, noraidot prokuratūras minētā vīrieša sūdzību?

VID kā augstāka iestāde pēc sūdzības vai protesta iesniegšanas to izvērtē atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumam. Tā VID ģenerāldirektore, pieņemot konkrēto lēmumu konkrētajos tiesiskajos apstākļos, ir rīkojusies atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai procesuālajai kārtībai*.

Vai VID atmaksās prokuratūras minētajam vīrietim materiālos zaudējumus par laiku, kurā bija nelikumīgi un prettiesiski iekasējusi no viņa soda naudu 1350 eiro apmērā?

VID no fiziskās personas neiekasēja soda naudu. Konkrētajā gadījumā fiziskā persona naudas sodu samaksāja pirms iesniedza sūdzību par sākotnējo pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Jūsu pieprasījumā norādītajai personai VID ir atmaksājis valsts budžetā iemaksāto naudas sodu (pēc lēmuma atcelšanas).

* Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk - LAPK) 281.pantu, sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Savukārt, ja sūdzības iesniedzējs ir nokavējis sūdzības iesniegšanas 10 darba dienu termiņu, LAPK 282.pants nosaka, ka nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai iestāde var atjaunot pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma. Tādējādi, ja sūdzības iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai un nav lūdzis atjaunot procesuālo termiņu augstāka iestāde atsaka sūdzību izskatīt pēc būtības. LAPK 245.2panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas valsts principa sastāvdaļa. Procesuālajās tiesībās tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrēto procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi. Ikvienas procesuālās darbības veikšanai nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas atrisināšanu saprātīgā laikā (Satversmes tiesa 2002.gada 26.novembra spriedums lietā Nr.2002-09-1, 1.punkts).

LAPK 278.1panta pirmā daļa paredz iestādei tiesības atcelt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pēc savas iniciatīvas, taču atcelt lēmumu augstāka iestāde var tikai ievērojot pantā noteiktos priekšnosacījumus:

- Lēmums ir prettiesisks;

- Ja lēmums nav izpildīts (t.i. augstāka iestāde nevar atcelt lēmumu, ja tas ir izpildīts).

Tādējādi, ja augstāka iestāde konstatē, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir izpildīts, LAPK regulējums nosaka lēmuma atcelšanas ierobežojumu.

Savukārt atbilstoši LAPK 284.panta pirmajai daļai, prokurors var iesniegt protestu – viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Secīgi, ja iestādes lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir prettiesisks, tas ir izpildīts un persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, ir nokavējusi procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai un par minēto lietu protestu viena gada laikā ir iesniedzis prokurors, tad augstāka iestāde pēc prokurora protesta saņemšanas izskata lietu pēc būtības. Ja augstāka iestāde izskatot lietu pēc būtības atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu vienlaikus konstatējot, ka naudas sods ir samaksāts, tad atbilstoši LAPK 297.1pantā noteiktajam samaksātā naudas soda summa ir atmaksājama.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...