Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz to, ka administratīvā rajona tiesa jau pirms trim gadiem atzina par prettiesisku valsts iestādes rīcību, neatklājot ziņas par tās darbinieka iegūtu izglītību, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (attēlā pa labi) nolēmusi šo spriedumu "nepamanīt" un atteikusies sniegt ziņas par divu tā darbinieču izglītību un kompetenci kādam uzņēmējam, kuram par tām bija radušās pamatotas bažas. Viena no šīm darbiniecēm ir VID Nodokļu kontroles pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Laila Lubāne, kura, kā Pietiek jau aprakstīja pirms diviem mēnešiem, bija kādam uzņēmumam nosūtījusi informāciju par auditā konstatēto, cita starpā aprakstot vēl nemaz nenotikušas sarunas ar uzņēmēju negatīvo rezultātu.

Pamanot "kļūdu", Lubāne uzņēmējam elektroniskajā pastā bija paskaidrojusi, ka šī esot tikai "provizoriska informācija, kura tika nosūtīta pirms audita nobeiguma sarunas". Saskaņā ar VID inspektores skaidrojumu uzņēmējam "kļūdas dēļ tika nosūtīta 2.sadaļa, kura tiek gatavota pēc audita nobeiguma sarunas".

VID inspektore uzņēmējam vēl bija arī piebildusi, ka esot "izmantots šablons" un ka "šis (..) ieraksts par nobeiguma sarunu neattiecas uz ... auditu", - neraugoties uz to, ka dokumentā, tai skaitā šajā sadaļā, daudzkārt minēts tieši šis uzņēmums.

Pietiek jau informējis, patiesībā VID šajā dokumenta sadaļā bija sīki aprakstījis gan to, ko vēl nenotikušajā sarunā teiks uzņēmuma pārstāvis, gan to, ko uzņēmuma pārstāvis vēl nenotikušajā sarunā pieprasīs un norādīs, gan - kas būtiskākais - to, ka nekādus VID vērā ņemamus faktus uzņēmums nesniegs.

Pēc šiem notikumiem uzņēmējs bija vērsies pie VID ģenerāldirektores Pētersones ar oficiālu iesniegumu: "Šobrīd VID NKP Juridisko personu 5.audita daļas inspektores L. Lubāne un S.Romanovska veic auditu  uzņēmumā ...

Kā jau tika izskanējis publiski vairākos ziņu portālos, iepazīstoties ar līdz šim viņu sastādītiem dokumentiem audita ietvaros, šīs darbinieces, veicot auditu, ir veikušas virkni pārkāpumu un nesaprotamu darbību, piemēram, iepriekš dokumentos vairākkārt paredzot audita rezultātu, paredzot auditējamā uzņēmuma pārstāvja rīcību, nākotnē iesniedzamo paskaidrojumu saturu u.c., bez tam arī cits viņu sastādīto dokumentu saturs vieš pamatotas aizdomas par absolūtu šo darbinieču nekompetenci šādas specifikas darbam un uzņēmējdarbības vērtēšanā.

Vairākkārt rakstiski lūdzu L. Lubānei sniegt informāciju par viņas un kolēģes izglītību un citām prasmēm, taču jau mēnešiem tas tiek klaji ignorēts, kas attiecīgi atkal jau rosina bažas par viņu izglītības atbilstību veicamajiem darba pienākumiem šādos auditos, ja jau tas tiek slēpts.

Attiecīgi lūdzu nekavējoties mums nosūtīt uz norādīto adresi pilnu informāciju par minēto darbinieču izglītību, pierādāmām citām prasmēm un kvalifikāciju, pamatojot minēto ar attiecīgiem dokumentiem."

Uz šo iesniegumu uzņēmējs saņēmis VID ģenerāldirektores parakstītu atbildi, kurā atteikts sniegt informāciju par VID darbinieču izglītību, šo atteikumu pamatojot ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma un pat Informācijas atklātības likuma normām, kuras VID liedzot "izsniegt trešajām personām Jūsu iesniegumā minēto informāciju un dokumentus par konkrētajām VID amatpersonām".

Vienlaikus Pētersone atbildē aicinājusi ticēt viņas apgalvojumam, ka "VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonu L. Lubānes un S. Romanovskas izglītība, prasmes un kvalifikācija atbilst amata aprakstā noteiktajām prasībām".

Pieņemot lēmumu par šādas informācijas slēpšanu, Pētersone ir nolēmusi "nepamanīt" jau pirms trim gadiem pieņemtu Administratīvās rajona tiesas spriedumu par citu amatpersonu, kurai tāpat bija ienācis prātā slēpt ziņas par tās vadītās iestādes darbinieku izglītību.

Šī administratīvā lieta tika sākta pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma pēc tam, kad toreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis bija atteicies sniegt ziņas, vai KNAB izmeklētājam Ruslanam Balakleiskim vispār ir atbilstoša izglītība, lai viņš būtu kompetents izbeigt kriminālprocesu par bēdīgi slaveno Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.

Balakleiskis, kuram, kā varēja noprast no viņa amatpersonas deklarācijas, nav augstākās ekonomikas vai finanšu izglītības un kurš pirms darba KNAB bija strādājis par vecāko inspektoru Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, lēmumu izbeigt kriminālprocesu bija pamatojis ar to, ka līgums esot „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”.

Šādu pamatojumu izmeklētājs bija minējis, kaut arī uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis Aināra Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un aviokompāniju Ryanair, revīzijas atzinumā bija norādījusi Valsts kontrole. Kā zināms, pagājušā gada jūnijā pēc Valsts kontroles sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesu atjaunot.

Savukārt Vilnītis arī paskaidrojumos tiesai pauda pārliecību, ka sabiedrībai neesot jāzina, kādu izglītību ieguvis un attiecīgi cik kompetents vienā vai otrā jomā ir konkrēts KNAB izmeklētājs, jo šādas ziņas esot attiecināmas uz „fiziskās personas privāto dzīvi”.

Tāpat Vilnītis nevēlējās arī uz jautājumu, cik bieži viņa vadītajā iestādē kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības.

Administratīvā rajona tiesa šo KNAB rīcību atzinusi par prettiesisku, uzdodot birojam sniegt prasītās ziņas un atvainoties par prettiesisko rīcību. Ne tikai VID ģenerāldirektores, bet arī visu citu valsts iestāžu vadītāju zināšanai Pietiek šodien atkārtoti publicē šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...