VID Pētersone nolemj "nepamanīt" tiesas spriedumu un mēģināt noslēpt ziņas par VID darbinieku izglītību
PIETIEK27.12.2015.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka administratīvā rajona tiesa jau pirms trim gadiem atzina par prettiesisku valsts iestādes rīcību, neatklājot ziņas par tās darbinieka iegūtu izglītību, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (attēlā pa labi) nolēmusi šo spriedumu "nepamanīt" un atteikusies sniegt ziņas par divu tā darbinieču izglītību un kompetenci kādam uzņēmējam, kuram par tām bija radušās pamatotas bažas. Viena no šīm darbiniecēm ir VID Nodokļu kontroles pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Laila Lubāne, kura, kā Pietiek jau aprakstīja pirms diviem mēnešiem, bija kādam uzņēmumam nosūtījusi informāciju par auditā konstatēto, cita starpā aprakstot vēl nemaz nenotikušas sarunas ar uzņēmēju negatīvo rezultātu.
Pamanot "kļūdu", Lubāne uzņēmējam elektroniskajā pastā bija paskaidrojusi, ka šī esot tikai "provizoriska informācija, kura tika nosūtīta pirms audita nobeiguma sarunas". Saskaņā ar VID inspektores skaidrojumu uzņēmējam "kļūdas dēļ tika nosūtīta 2.sadaļa, kura tiek gatavota pēc audita nobeiguma sarunas".
VID inspektore uzņēmējam vēl bija arī piebildusi, ka esot "izmantots šablons" un ka "šis (..) ieraksts par nobeiguma sarunu neattiecas uz ... auditu", - neraugoties uz to, ka dokumentā, tai skaitā šajā sadaļā, daudzkārt minēts tieši šis uzņēmums.
Kā Pietiek jau informējis, patiesībā VID šajā dokumenta sadaļā bija sīki aprakstījis gan to, ko vēl nenotikušajā sarunā teiks uzņēmuma pārstāvis, gan to, ko uzņēmuma pārstāvis vēl nenotikušajā sarunā pieprasīs un norādīs, gan - kas būtiskākais - to, ka nekādus VID vērā ņemamus faktus uzņēmums nesniegs.
Pēc šiem notikumiem uzņēmējs bija vērsies pie VID ģenerāldirektores Pētersones ar oficiālu iesniegumu: "Šobrīd VID NKP Juridisko personu 5.audita daļas inspektores L. Lubāne un S.Romanovska veic auditu uzņēmumā ...
Kā jau tika izskanējis publiski vairākos ziņu portālos, iepazīstoties ar līdz šim viņu sastādītiem dokumentiem audita ietvaros, šīs darbinieces, veicot auditu, ir veikušas virkni pārkāpumu un nesaprotamu darbību, piemēram, iepriekš dokumentos vairākkārt paredzot audita rezultātu, paredzot auditējamā uzņēmuma pārstāvja rīcību, nākotnē iesniedzamo paskaidrojumu saturu u.c., bez tam arī cits viņu sastādīto dokumentu saturs vieš pamatotas aizdomas par absolūtu šo darbinieču nekompetenci šādas specifikas darbam un uzņēmējdarbības vērtēšanā.
Vairākkārt rakstiski lūdzu L. Lubānei sniegt informāciju par viņas un kolēģes izglītību un citām prasmēm, taču jau mēnešiem tas tiek klaji ignorēts, kas attiecīgi atkal jau rosina bažas par viņu izglītības atbilstību veicamajiem darba pienākumiem šādos auditos, ja jau tas tiek slēpts.
Attiecīgi lūdzu nekavējoties mums nosūtīt uz norādīto adresi pilnu informāciju par minēto darbinieču izglītību, pierādāmām citām prasmēm un kvalifikāciju, pamatojot minēto ar attiecīgiem dokumentiem."
Uz šo iesniegumu uzņēmējs saņēmis VID ģenerāldirektores parakstītu atbildi, kurā atteikts sniegt informāciju par VID darbinieču izglītību, šo atteikumu pamatojot ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma un pat Informācijas atklātības likuma normām, kuras VID liedzot "izsniegt trešajām personām Jūsu iesniegumā minēto informāciju un dokumentus par konkrētajām VID amatpersonām".
Vienlaikus Pētersone atbildē aicinājusi ticēt viņas apgalvojumam, ka "VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonu L. Lubānes un S. Romanovskas izglītība, prasmes un kvalifikācija atbilst amata aprakstā noteiktajām prasībām".
Pieņemot lēmumu par šādas informācijas slēpšanu, Pētersone ir nolēmusi "nepamanīt" jau pirms trim gadiem pieņemtu Administratīvās rajona tiesas spriedumu par citu amatpersonu, kurai tāpat bija ienācis prātā slēpt ziņas par tās vadītās iestādes darbinieku izglītību.
Šī administratīvā lieta tika sākta pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma pēc tam, kad toreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis bija atteicies sniegt ziņas, vai KNAB izmeklētājam Ruslanam Balakleiskim vispār ir atbilstoša izglītība, lai viņš būtu kompetents izbeigt kriminālprocesu par bēdīgi slaveno Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.
Balakleiskis, kuram, kā varēja noprast no viņa amatpersonas deklarācijas, nav augstākās ekonomikas vai finanšu izglītības un kurš pirms darba KNAB bija strādājis par vecāko inspektoru Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē, lēmumu izbeigt kriminālprocesu bija pamatojis ar to, ka līgums esot „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”.
Šādu pamatojumu izmeklētājs bija minējis, kaut arī uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis Aināra Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un aviokompāniju Ryanair, revīzijas atzinumā bija norādījusi Valsts kontrole. Kā zināms, pagājušā gada jūnijā pēc Valsts kontroles sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesu atjaunot.
Savukārt Vilnītis arī paskaidrojumos tiesai pauda pārliecību, ka sabiedrībai neesot jāzina, kādu izglītību ieguvis un attiecīgi cik kompetents vienā vai otrā jomā ir konkrēts KNAB izmeklētājs, jo šādas ziņas esot attiecināmas uz „fiziskās personas privāto dzīvi”.
Tāpat Vilnītis nevēlējās arī uz jautājumu, cik bieži viņa vadītajā iestādē kriminālprocesu virzīšana saistībā ar iespējamiem apjomīgiem kaitējumiem valsts ekonomikai tiek uzdota cilvēkiem bez augstākās ekonomiskās, finanšu vai līdzīgas izglītības.
Administratīvā rajona tiesa šo KNAB rīcību atzinusi par prettiesisku, uzdodot birojam sniegt prasītās ziņas un atvainoties par prettiesisko rīcību. Ne tikai VID ģenerāldirektores, bet arī visu citu valsts iestāžu vadītāju zināšanai Pietiek šodien atkārtoti publicē šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu.
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
