VID savas iekšējās problēmas nevēlas saskatīt, pastiprinās nodokļu maksātāju novērošanu
Rolands Pētersons, Neatkarīgā05.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi. Tas gan paredz “skrūvju pievilkšanu” nodokļu maksātājiem, šim procesam pieslēdzot mākslīgo intelektu.
Dokumentā, kas no VID puses pagaidām vēl nav publiskots, bet ko pēc īpaša lūguma “Neatkarīgajai” atsūtīja finanšu ministra birojs, nav ne kripatas no tā, ko savulaik premjeram un finanšu ministram pieprasīja tobrīd galvenais koalīcijas partneris “Apvienotais saraksts” (AS) - proti, pilnīgu iestādes reorganizāciju, no tās atdalot izmeklēšanas funkcijas.
Tieši šis VID darbības virziens nemitīgi ir nonācis skaļu skandālu epicentrā, radot iespaidu par dažādu grupējumu cīņu, nelikumīgām darbībām un “pasūtījumu galda” pastāvēšanu. Tagad AS ir nonācis varas perifērijā, faktiski gandrīz izmests no valdošās koalīcijas, un atklāts paliek jautājums - vai VID turpmāka “neaiztikšana” nebūs viens no galvenajiem krupjiem, ko nāksies norīt potenciālajiem jaunajiem JV koalīcijas partneriem.
Ašeradenam stratēģija šķiet laba
Ar 18. maiju ir datēta paša VID izstrādātā attīstības stratēģija 2023.-2026. gadam, kas pagaidām vēl oficiāli nav publiskota. Finanšu ministrs A. Ašeradens 2. jūnijā publicētajā intervijā “Neatkarīgajai” teica: “Šobrīd ir apstiprināta jaunā VID stratēģija 2023.-2026. gadam, kas paredz virzību uz jaunu un modernu nodokļu administrāciju, kā arī, līdzīgi kā Somijā, partnerību ar klientu. Ir uzsākts darbs pie jauna likuma izstrādes par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju, kas cita starpā paredzēs arī VID padotības maiņu no finanšu ministra uz Finanšu ministriju. Tikko būs skaidras jaunā regulējuma aprises un tā ieviešanai nepieciešamās vadības kompetences un zināšanas, Valsts kanceleja sludinās konkursu uz jauno VID vadītāja amatu.”
No ministra teiktā izriet, ka VID attīstības stratēģiju viņš atbalsta, bet nekļūst skaidrs, kādas izmaiņas VID organizācijā paredzēs iecerētais jaunais likums par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju. Šķiet, ka šis jautājums ir atstāts jau jaunas valdības (iespējams, paša A. Ašeradena vadītas) lemšanai.
Korupcija kā sistēmiska problēma VID nepastāvot
Ja runā par AS un arī uzņēmēju organizāciju pieprasīto VID struktūras reorganizāciju, kas cita starpā paredzētu bēdīgi slavenās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošanu ārpus VID, kā arī VID lēmumu pārsūdzības sistēmas maiņu, tad par to jaunajā stratēģijā nav ne vārda.
Tieši pretēji, tajā teikts, ka “svarīgs virziens līdzās visiem pārējiem būs noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu un muitas jomā atklāšanas rezultativitātes paaugstināšana. Lai saīsinātu kriminālprocesu izmeklēšanas laiku, mēs izstrādāsim un ieviesīsim metodiku kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanai, kā arī stiprināsim kriminālizlūkošanas analītisko kapacitāti, ieviešot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu un nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar Valsts policiju”.
Stratēģijā minimāla uzmanība ir pievērsta korupcijas apkarošanai VID iekšienē, it kā šāda problēma faktiski nepastāvētu. “Cīņā pret koruptīviem gadījumiem VID amatpersonu darbībā turpināsim uzturēt “nulles tolerances” principu, kā arī īstenot efektīvu pretkorupcijas politiku un procedūras,” teikts dokumentā. Savukārt VID kā godīgas iestādes novērtējumu sabiedrībā plānots celt no 48% uzņēmumu, kas VID šādi novērtējuši 2022. gadā, līdz 54% 2026. gadā.
Roboti uzraudzīs un trenkās nodokļu maksātājus
Šķiet, ka VID “stratēģu” apziņā nekur nav pazudis arī priekšstats par nodokļu maksātājiem kā vienveidīgu potenciālo blēžu masu, kuri to vien domā kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Par labiem nodokļu maksātājiem uzskatīto uzņēmumu un privātpersonu loku (tā dēvētie segmenti “Uzticamie” un “Veicināmie”) līdz 2026. gadam paredzēts paplašināt no šī brīža niecīgajiem 13,6% līdz gandrīz tikpat niecīgajiem 15,6-16,6%.
“Blēžu” izķeršanā ar pilnu jaunu VID plāno izmantot mākslīgo intelektu. “Lai paaugstinātu savu kapacitāti un informētību par nodokļu maksātāju uzvedību un tendencēm, mēs stiprināsim datu analītikas un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un izvērtēsim iespējas plašāk izmantot uzkrātos datus. Turpināsim uzsākto darbu pie nodokļu maksātāju segmentēšanas, kas ļaus piemērot tādu uzraudzības līmeni, kurš atbilst nodokļu maksātāja uzvedībai un nodokļu saistību izpildes disciplīnai,” teikts stratēģijas sadaļā “ATBILSTĪBA. Vieda uzraudzība un taisnīga attieksme”.
Nav precīzi skaidrs, kas slēpjas zem VID apņemšanās “efektivizēt nodokļu kontroles procesu, īstenojot jaunu pieeju nodokļu administrēšanā - nodokļu kontroli”, taču zināmu ieskatu var gūt no VID mājaslapas sadaļā “Nodokļu kontrole” publicētās informācijas. Īsumā raksturojot, ja mākslīgais intelekts ir atlasījis, ka jūs esat ietilpināms “riskantajos” nodokļu maksātājos, tad gan pie jums jebkurā laikā var “atnākt ciemos”, gan, jums nezinot, “novērot” jūsu saimnieciskās darbības, gan veikt citas būtībā operatīvajām darbībām analogas darbības, tikai šādi tās nenosaucot.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
