VID uzliek naudassodu „Revertas” amatpersonai par valsts maldināšanu deklarācijā
PIETIEK28.10.2012.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlicis naudassodu Solvitai Deglavai – tagad par AS Reverta pārdēvētās bijušās Parex bankas valdes loceklei ar politisku aizmuguri. Cik var noprast no VID lakoniskās informācijas, naudassodu Deglavai nācies nomaksāt pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma, kurā bija norādīts uz Deglavas interesanto darījumu, par vairāk nekā 112 tūkstošiem latu iegādājoties dzīvokli Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 73: visu šo summu Deglava, kura pagājušā gada beigās bija deklarējusi tikai 45,3 tūkstošu latu uzkrājumus, jau šā gada februārī, spriežot pēc zemesgrāmatu informācijas, it kā bija samaksājusi, neizmantojot hipotekāru aizdevumu.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Deglava šā gada 6. februārī par 112 448 latiem no diviem ārvalstniekiem – Niklaja Artemičeva un Oļega Birjukova – bija iegādājusies 78,8 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 73. Kā rāda zemesgrāmatas informācija, Deglava dzīvokli iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.
Taču Deglavas amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu neradīja pārliecību, ka ar bijušā Parex īpašumu izpārdošanu aizņemtās bankas valdes loceklei tiešām varētu būt bijuši likumīgi deklarēti līdzekļi šādam apjomīgam pirkumam.
Deglavas amatpersonas deklarācija rāda, ka kā uzkrājumus viņa pagājušā gada beigās deklarējusi summu, kas nav pat puse no dzīvokļa pirkumam izmantotā summa, - 45,3 tūkstošus latu (latos un eiro).
Deglava gan ir deklarējusi, ka nezināmām personām esot izsniegusi divus aizdevumus – 150 tūkstošus dolāru un 240 tūkstošus eiro, taču saskaņā ar viņas amatpersonas deklarācijām šie aizdevumi jau divus gadus nav mainījušies.
Ne Deglava, ne Revertas vadība šīs dīvainības tā arī nav vēlējušās komentēt. Ir skaidrs, ka arī VID sods ir tikai simbolisks: uzliktais naudassods par Interešu konflikta novēršanas likuma prasības neievērošanu, ka amatpersonai jādeklarē visi darījumi, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, viņai bijuši jāsamaksā tikai 50 latu.
Darbs valstiskajā Parex bankā gan ir ļāvis Deglavai kļūt par vienu no vislabāk apmaksātajām Latvijas valsts amatpersonām: kā rāda viņas deklarācija, 2011. gadā Parex – tagad Reverta – viņa oficiālajā atalgojumā saņēmusi bankā saņēmusi 84 tūkstošus latu, bet vēl 5515 latus – turpat bankā kā „ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības”.
Taču, neraugoties uz iespaidīgajiem valsts bankas sniegtajiem ienākumiem, Deglavas oficiālie uzkrājumi pērn palielinājās tikai par 22 tūkstošiem latu, - 2010. gada beigās tie vēl bija 23 461 lats.
Interesanti, ka, kaut arī iepriekš Deglava nebija uzrādījusi kādas parādsaistības, bet viņas oficiālie aizdevumi nav mainījušies, pērn viņa saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāzē atrodamajām ziņām deklarējusi divas aizdevuma atmaksas – 54 500 dolārus un 54 500 eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
