Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš aizvadītās piektdienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība klusē gan par to, kur īsti ir notikusi Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa, kā arī izmeklēšanas daļas vadītājas Kristīnes Prusakas-Brinkmanes un operatīvās daļas vadītāja Māra Matisāna tikšanās ar Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas vadītāju Rustamu Badasjanu, gan par to, vai tie ir bijuši vienīgie augsto amatpersonu kontakti varbūt Erevānā, bet varbūt tepat kaimiņos – Maskavā.

Pēc tam, kad kāds Pietiek lasītājs bija nofilmējis VID delegācijas „omulīgo” atgriešanos ar avioreisu no Maskavas 15. septembra vēlā vakara stundā, VID vadība nav sniegusi nekādus skaidrojumus par to, kurp īsti un kādas nepieciešamības dēļ bija devušies Nodokļu un muitas policijas augstā ranga darbinieki.

Līdz ar to vienīgā informācija par ģenerāļa un divu pulkvežu braucienu pašlaik ir no Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas interneta mājas lapas, kurā aprakstīts, kā 14. septembrī komitejas priekšsēdētājs R. Badasjans pieņēmis Latvijas VID Nodokļu un muitas policijas delegāciju, lai apspriestu „kopējās cīņas ar nodokļu un muitas likumpārkāpumiem programmas”.

No Armēnijas ieņēmumu komitejas interneta mājas lapas iespējams secināt, ka Latvijas ģenerālis un pulkveži patiešām varētu būt bijuši Armēnijā, jo aprakstīts, kā Latvijas delegācija ar R. Badasjanu dalījušies iespaidos par savām darba pārrunām Armēnijas Valsts ienākumu komitejas Kontrabandas apkarošanas pārvaldē, Izmeklēšanas pārvaldē, Izmeklēšanas un operatīvās meklēšanas pārvaldē un Informācijas tehnoloģiju pārvaldē.

Taču Latvijas VID par to joprojām klusē, tikmēr Armēnijas Valsts ieņēmumu komitejas interneta mājas lapā informācija par tikšanos ar Latvijas delegāciju ir izvietota blakus citai informācijai par to, kā 15. septembrī Maskavā R. Badasjans ticies ar Federālā muitas dienesta vadību. Par to, kur notikusi tikšanās ar Latvijas delegāciju, nekas nav minēts, taču informācija par šo tikšanos ilustrēta ar foto, kurā viens no tajā redzamiem maskotiem cilvēkiem ir līdzīgs K. Podiņam. Nezināmu iemeslu dēļ Latvijas VID pagaidām nav vēlējies atbildēt pat uz jautājumu, vai šis cilvēks ir K. Podiņa līdzinieks.

Tikmēr neoficiāli informācijas avoti liecina, ka VID klusēšana varētu būt skaidrojama ne tik daudz ar mulsumu par plašo ievērību, ko šis brauciens guvis, cik ar apstākli, ka par to jau uzreiz pēc ģenerāļa un pulkvežu atgriešanās ir nopietni ieinteresējies Valsts drošības dienests, - VID vadībai tagad tam varētu nākties sniegt detalizētas ziņas par augsto amatpersonu brauciena iemesliem un to kontaktiem Maskavā.

Ņemot vērā, ka vairāki informācijas avoti ir skeptiski izteikušies par „ģenerāļu un pulkvežu tūrismu”, kas VID pēdējos gados esot kļuvis īpaši populārs, VID vadībai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, kurā ir šādi jautājumi:

1) uz kādu pasākumu bija devušās publikācijā minētās VID amatpersonas?

2) kāda bija nepieciešamība un lietderība doties uz šo pasākumu katrai no šīm amatpersonām?

3) kas tieši, kādā veidā un kādā formā noteica šo lietderību un nepieciešamību?

4) no kura līdz kuram datumam katrai no minētajām amatpersonām bija piešķirts komandējums, lai dotos uz šo pasākumu?

5) kādas bija komandējuma izmaksas katrai no minētajām amatpersonām (atsevišķi miniet transporta izmaksas, uzturēšanās izmaksas, dienas naudu)?

Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) uz kādu pasākumu bija devušās publikācijā minētās VID amatpersonas?

2) kāda bija nepieciešamība un lietderība doties uz šo pasākumu katrai no šīm amatpersonām?

3) kas tieši, kādā veidā un kādā formā noteica šo lietderību un nepieciešamību?

4) no kura līdz kuram datumam katrai no minētajām amatpersonām bija piešķirts komandējums, lai dotos uz šo pasākumu?

5) kādas bija komandējuma izmaksas katrai no minētajām amatpersonām (atsevišķi miniet transporta izmaksas, uzturēšanās izmaksas, dienas naudu)?

6) videofailos ir redzams, kā VID darbinieks K. Podiņš un, iespējams, arī citas augstas VID amatpersonas lidmašīnas salonā rupji pārkāpj epidemioloģiskās drošības prasības attiecībā uz sejas masku valkāšanu. Kā tieši VID vadība reaģēs uz šiem rupjajiem pārkāpumiem?

7) sniedziet man informāciju par katru komandējumu, kurā 2020. gadā un 2021. gadā devies VID darbinieks Kaspars Podiņš – komandējuma sākuma un beigu datums, komandējuma maršruts, komandējuma mērķis, komandējuma izmaksas, komandējuma lietderīgums un rezultāti.

8) sniedziet man informāciju par katru komandējumu, kurā 2020. gadā un 2021. gadā devies VID darbinieks Māris Matisāns – komandējuma sākuma un beigu datums, komandējuma maršruts, komandējuma mērķis, komandējuma izmaksas, komandējuma lietderīgums un rezultāti.

9) sniedziet šādu informāciju par katru komandējumu, kurā 2020. gadā un 2021. gadā devusies VID darbiniece Kristīne Prusaka-Brinkmane – komandējuma sākuma un beigu datums, komandējuma maršruts, komandējuma mērķis, komandējuma izmaksas, komandējuma lietderīgums un rezultāti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...