VID vadība: mūsu juriste Karina Plaude atrodas ilgstošā prombūtnē, un mēs neko nekomentēsim
PIETIEK23.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) juriste, no amata aizrotētā Finanšu policijas izmeklētāja Karina Plaude atrodas ilgstošā prombūtnē, un mēs neko nekomentēsim, - tas ir viss, ko VID vadība pēc ilgstošām pārdomām izlēmusi paskaidrot pēc neoficiālajām ziņām par kratīšanām, kas notikušas pie VID darbiniekiem K. Plaudes un Aiņa Latiša.
Lai gan pēc finanšu ministra Jāņa Reira izteiktās kritikas VID vadībai par to, ka tā slēpj no sabiedrības dienesta darbinieku pārkāpumus, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apgalvoja, ka viņas vadītā iestāde esot atklātības etalons, realitāte ir cita, - jau kārtējo reizi VID klusē saistībā ar informāciju par tās darbinieku iespējamu saistību ar noziedzīgiem nodarījumiem.
„Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka VID nesniedz informāciju par konkrētām izmeklēšanas darbībām. Papildus informējam, ka K.Plaude šobrīd atrodas ilgstošā prombūtnē,” – tas ir viss, ko VID saistībā ar neoficiālajām ziņām pavēstīja pēc divu dienu ilgām pārdomām.
„Neoficiāla informācija liecina, ka pāris dienas atpakaļ esot bijusi kratīšana pie bijušās VID izmeklētājas Karinas Plaudes - vēl nav zināms, sakarā ar ko, - un VID ēnu ekonomikas apkarotāja Aiņa Latiša – it kā saistībā ar viņa sievu Ivetu Mežaraupi. Mājās abiem.
Kratīšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un piedalījās Iekšējās drošības birojs. Jurģis Kijoneks, šamo draudziņš, bālā ģīmī skrējis meklēt informāciju, un neviens nav mācējis viņam neko pastāstīt...” – šādu informāciju Pietiek bija sniedzis kāds par norisēm VID zinošs avots.
K. Plaude pašlaik VID ieņem galvenā jurista amatu. Slavenajā izdevumā Astoņkājis viņa kā toreizējā Finanšu policijas vecākā izmeklētāja bija pieminēta šādi: „Dinaz lieta. Plaude. Tas ir cilvēks, kas Dinaz lietu notirgoja. Tā tik ir skaistule. Viņi tur izņēma lielu naudu, saņēma prēmiju, bet nezinu, par kādu summu notirgoja procesu. Viņi tagad tikai nogaida, lai paiet kaut kāds laiks, lai atdotu to naudu, ko izņēmuši ārā. Pie diviem miljoniem tur bija. Miljons piecsimt vai kā tur. (..)
Plaude… Viņa interesanta ar to slaveno Dīlers lietu. Ar to pašu slaveno Puķīti. Viņu arī var nosaukt kā - atslēgas cilvēks. Podiņa izpratnē. Kad vajadzēja Saskaņai ieriebt, Karina izdalīja lietu. No tās lietas. Tā ir milzīga lieta. Bet nu speciāli pieprasīja, lai Saskaņai ieriebtu.
Dīlers lieta… Nevis tik, cik Dīlers, viņus neinteresēja Dīlers, viņus interesēja Puķītis. Puķītis bija saistīts ar Repši un Vienotību. Un Āboltiņai vajadzēja Repši un to virzienu vienkārši apd…t. Es atvainojos. Reāli process jau cik tur gadus stāv. Tur ļoti daudz kas ir, un vajadzēja viņam jau sen būt vajāšanā. Bet process jau ir notirgots. Reāli notirgots...”
No izmeklētājas amata K. Plaude tika aizrotēta pēc skandāla pagājušā gada sākumā, kad pēc Signes Balderes-Sildedzes iesnieguma par iespējamu naudas atmazgāšanu farmācijas uzņēmumā Olainfarm un ar to saistītās kompānijās bez garas domāšanas sāka kriminālprocesu: tad VID ģenerāldirektore uzdeva izmeklētāju pārcelt citā darbā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
