Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunā uzņēmēja Ilze R. (vārds mainīts) ironiski smejas, kad viņai atgādina tagadējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirms pusgada dotos publiskos solījumus – dienesta mērķis esot kļūt par klientiem draudzīgāko valsts iestādi Latvijā. Gatavojoties atvērt nelielu konditoreju, Ilze R. no VID saņēmusi vēstuli, kurā paziņots – viņai jāinformē dienests par visiem plānotajiem darījumiem un pirkumiem vismaz vienu dienu iepriekš, lai VID var izlemt, vai konkrēto darījumu novērot. Pat tualetes papīra iegāde, par to iepriekš neinformējot, vēl neatvērtajai konditorejai var draudēt ar pēdējā laikā populāro saimnieciskās darbības apturēšanu.

Mēs vēlamies jūs novērtēt

„Uzņēmums man ir pavisam jauns, principā tikko uzsācis darbību. Nebija vēl izrakstīts neviens rēķins vai sniegts kāds pakalpojums, kad jau bija jāsāk sniegt skaidrojumi un informācija par visiem, pilnīgi visiem darījumiem!” stāsta uzņēmēja, kas savu SIA nodibinājusi tikai šā gada pavasarī.

Viņa nolēmusi atvērt nelielu konditoreju, un, gatavojoties šim soli, ir ļoti daudz darāmā un arī pirkumu. „Jāiet cauri visiem noteikumiem, lai izpildītu Pārtikas un veterinārā dienesta, sanitārās, pašvaldības utt. prasības. Ir neliels satraukums par to, kā visu labāk virzīt tirgū, lai patērētājam būtu interesanti. Jāpērk trauki, inventārs, materiāli, nepieciešams neliels kosmētiskais remonts. Izdevumu daudz,” uzskaita uzņēmēja.

Taču, lai dzīve būtu interesantāka, Ilze R. nesen saņēmusi no VID oficiālu vēstuli ar norādījumu, ka uzņēmumam tagad jāinformē dienests par pilnīgi visiem plānotajiem darījumiem, turklāt tas jādara vismaz vienu dienu iepriekš, lai VID varētu izvērtēt, vai piedalīties darījumā – to „novērtēt”.

Jau sazinoties ar VID, uzņēmēja gan guvusi zināmu „pretimnākšanu”: „Par impulsīvajiem pirkumiem zvanīt, stāvot pie kases, neesot jēgas, jo viņi neskriešot, bet nākamajā dienā man ir jānosūta čeks! Nosūtīju čeku par pirkumu Depo, kam sekoja jautājumi - ar ko braucu, kurp aizvedu, kas veiks remontu?”

Ņemot vērā ierobežotos naudas līdzekļus, telpu remonta veikšanā bijis plānots piesaistīt ģimenes locekļus, bet, to paskaidrojot VID, nekavējoties sekojuši iebildumi – pat neiedomājieties to darīt tāpat vien, ņemiet darbā, skaitiet stundas, maksājiet algu un nodokļus!

„Vai viņiem ir būtiski, vai es izmaksāju algu, - nē! Viņiem ir būtiski, lai es samaksāju nodokļus par algu. Un šobrīd visa algas izmaksa tiek atlikta līdz reālai darbības uzsākšanai. Vai šajā gadījumā jūs saskatāt kaut jel kādas rūpes par biznesu?” teic Ilze R.

Taču visapgrūtinošākā – ņemot vērā, ka konditorejas atklāšana paredzēta jau pavisam drīz – vienalga esot nepieciešamība par jebkuru pirkumu informēt vismaz vienu dienu iepriekš un nākamajā dienā nosūtīt čekus. „Visu laiku jādomā, vai tik tiešām esmu informējusi par visiem darījumiem, nosūtījusi visus čekus VID. Bet kā nedomāt, ja VID vēstulē ir skaidri draudi par saimnieciskās darbības apturēšanu!”

 

Gribat pirkt tualetes papīru – paziņojiet!

Ir zināmas reizes, kad uzņēmēji tādu vai citādu iemeslu dēļ pārspīlē bardzību, ar kādu pret viņiem vēršas VID, un arī citādi „sabiezina krāsas”. Taču šis acīmredzami nav šāds gadījums, - Dienas rīcībā ir arī VID uzņēmējai sūtītā vēstule ar nosaukumu „Par novērošanas veikšanu”. Tās autentiskumu apstiprina arī pats VID.

Bez kādiem paskaidrojumiem par to, kādu iemeslu dēļ un uz kādu aizdomu pamata šādas darbības iecerētas pret jaundibinātu uzņēmumu, VID vēstulē pavēstīts, ka no konkrēta datuma dienests attiecībā uz šo uzņēmumu veiks „pakalpojumu sniegšanas, preču iepirkumu un/vai realizācijas darījumu novērošanu”.

Paziņojumā arī īsi aprakstīts, kā šī novērošana plānojama: „Pirms uzsākt pakalpojumu sniegšanas, preču iepirkuma un/vai realizācijas darījumus, lūdzam vismaz vienu dienu iepriekš informēt VID par plānotajiem darījumiem, sazinoties ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Normatīvo aktu ievērošanas kontroles daļas Trešās nodaļas galveno nodokļu inspektoru” (minēts vārds, uzvārds un koordinātes).

Arī pārējā pusotru lappusi garajā paziņojumā nekāds „novērošanas” nepieciešamības pamatojums nav minēts, vien norādīts, ka tā tiek veikta, „pildot VID normatīvajos aktos noteiktos pienākumus – kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību”.

Lai uzņēmumam nerastos šaubas par VID nodomu nopietnību, paziņojuma beigu daļa ir veltīta tam, ko uzņēmēja uzskata par draudiem. VID norāda – ja SIA veiks darījumus, par to nepaziņojot dienestam, „VID to vērtēs kā izvairīšanos no nodokļu nomaksas (nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana) un lems par SIA saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 pantu”.

Turklāt tas vēl nav viss. „Vēršam uzmanību, ka par nesadarbošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām un pieprasītās informācijas nesniegšanu ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9 pantā,” jauno uzņēmēju paskubina VID. Šī panta daļa paredz naudas sodus līdz pat 700 eiro.

VID šādi cīnoties pret PVN shēmām

Pats VID skaidrojumos par šādu vēstuļu izsūtīšanas pamatotību ir ļoti izvairīgs. Piemēram, uz lūgumu nodrošināt iespēju iepazīties ar attiecīgo VID iekšējo dokumentu, ar kuru šāds pamatojums ir izskatīts un atzīts par pietiekamu, tiek pavēstīts, ka „vēstules ir tradicionāls lietišķās komunikācijas instruments, kuru izmanto gan valsts struktūras, gan uzņēmēji”, bet „konkrēti risku mazināšanas pasākumu plāni nodokļu jomā un to pārskati ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Vēl nekonkrētāk VID skaidro to, vai šādas vēstules saņem visi jaundibināti uzņēmumi, bet, ja ne, tad pēc kādiem kritērijiem tiek atlasīti uzņēmumi, kas saņem šādas vēstules. Tiekot „izvērtēta VID rīcībā esošā informācija, tajā skaitā informācija par jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem”, un „mākslīgi izveidoto darījumu ķēdēs iesaistīto uzņēmumu kontroles pasākumu efektivitātes paaugstināšanai novērošanas tiek veiktas arī jaunreģistrētajiem riskantajiem PVN maksātājiem”.

Kā tieši tas var attiekties uz jaundibināma uzņēmuma vēlmi pirms konditorejas atvēršanas veikt sīkā inventāra pirkumus, VID nepaskaidro, un uzņēmēja tā arī paliek neziņā: „Ja zinātu iemeslus, kāpēc tiek saskatīti riski, varētu diskutēt par iemesliem, bet šādi... Nodokļus neesmu izkrāpusi, ilgi strādāju biroja darbu, tad pabiju bezdarbniekos, nu sākšu savu uzņēmējdarbību, bet...”

„Kāpēc VID man nevar uzreiz pateikt - esat riska grupā vai kaut kā tamlīdzīgi – nu, kā tas ir realitātē, nevis – „šis ir plānots pasākums”? Ja VID veic kādu no pasākumiem - auditu, novērošanu vai jebko citu -, no valsts interešu viedokļa vajadzētu cerēt, ka tam ir konkrēts iemesls. Vai šie iemesli būtu jāslēpj?” brīnās Ilze R.

Savukārt, komentējot konkrētās VID darbības, viņa tās nevarot nosaukt citādi kā par smieklīgām: „VID patērē nelietderīgi savu laiku un manējo! Vai PVN izkrāpšanas shēmu atklās, man nākamajā dienā pēc pirkuma sūtot čeku par degvielu vai tualetes papīru, vai precēm Depo kosmētiskā remonta veikšanai? Iespējams, viņi konstatēs, ka es esmu iekļāvusi izdevumos kaut ko par daudz, kas nav attiecināms, bet, ja runa ir par dažiem eiro... Šis, lūk, ir smieklīgi. Tā inspektors savu algu neatpelnīs...”

Skaļie pārmaiņu solījumi gada sākumā

Pašreizējā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kas šajā postenī stājās pagājušā gada novembra vidū, gan pirms darba sākuma, gan nākamajos mēnešos medijiem bieži un apjomīgi izklāstīja savus nodomus VID darba pārkārtošanai un uzlabošanai.

„Kādā tikšanās reizē uzņēmēji teica – sākumā viņiem ir vajadzīga auklīte. Ja nepieciešams, mums ir jābūt auklītei, kas palīdz spert pirmos soļus biznesā un rada priekšnoteikumus, lai uzņēmums varētu augt, attīstīties, strādāt arvien labāk un maksāt nodokļus,” – tā VID ģenerāldirektore intervijā LV portālam solījās šā gada februārī.

Tāpat februāra sākumā kādā apaļā galda diskusijā I. Cīrule paziņoja, ka viens no VID mērķiem esot kopā ar sociālajiem partneriem un valsts pārvaldes iestādēm mēģināt Latvijā radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kur uzņēmumi būtu priecīgi un lepni darboties, kur būtu ērti, kur valdītu tikai godīga konkurence un kur no laba prāta gribētu maksāt nodokļus

Šajā pasākumā VID ģenerāldirektore arī pavēstīja, ka dienesta vadības kopējais „slēptais mērķis” esot kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā – „būt atvērtam klientiem, gatavam sadarbībai, komunikācijai, gatavam ieviest jaunus principus klientu apkalpošanā”, līdz ar to „jaunajiem uzņēmumiem spēles noteikumus padarot vienkāršākus”.

I. Cīrule arī paziņoja - „VID labi saprot, ka nemākam vienmēr labi komunicēt, reizēm izsūtām vēstules, kuras saņēmējs nesaprot”, taču turpmāk VID kontrole varētu notikt „ar pavisam citādāku nokrāsu nekā līdz šim” un pārbaudē „VID varētu sniegt konsultāciju un palīdzēt, šķiroties kā draugiem”.

Savukārt vēl citā mediju pasākumā VID ģenerāldirektore deklarēja, ka „pašreizējie VID vadītāji ir ļoti profesionāli un motivēti, gatavi darīt visu, lai klients mūs uztvertu savādāk un atjaunotos uzticība sabiedrībā. (..) Jābūvē sava komunikācija tā, lai klients to varētu izprast un rīkoties tā, kā VID viņam ir ieteicis”.

Cīrule vairās atcerēties skaļos pārmaiņu mērķus

Tagad, pusgadu pēc šiem VID ģenerāldirektores programmatiskajiem paziņojumiem viņa pati par tiem izteikties nevēlas, deleģējot skaidrojumus VID Sabiedrisko attiecību daļai. Tā savukārt izvairās no skaidrām atbildēm par to, kāda ir pārmaiņas un jaunu komunikācijas stilu solījušās I. Cīrules personiskā atbildība un saistība ar jaunajām „draudu vēstulēm”.

Uz jautājumu par to, kuras tieši amatpersonas no VID vadības ir apstiprinājušas šādu vēstuļu lietderību un vai šo amatpersonu vidū ir pašreizējā VID ģenerāldirektore, konkrētas amatpersonas netiek nosauktas, pieminot vienīgi abstraktu „VID vadību”, kas „ir akceptējusi šādu vēstuļu nepieciešamību un ir informēta par to izsūtīšanu, jo viens no VID prioritārajiem mērķiem ir PVN izkrāpšanas shēmu apkarošana”.

„VID vadība” vēstules saturu un formu uzskatot par pilnīgi normālu komunikāciju: „VID vēstuļu sagatavošanā ievēro spēkā esošos normatīvos aktus un vispārējos lietvedības pamatprincipus. Vēstules mērķis ir savlaicīgi informēt uzņēmēju par pārbaudi, aicinot viņu sagatavot VID darba veikšanai nepieciešamos dokumentus. Tāpat uzņēmējam pirms VID vizītes ir tiesības zināt kādas tiesiskās sekas ir noteiktas likuma normās un var tikt piemērotas.”

Arī uz jautājumu, kā tieši šādu vēstuļu izsūtīšana tuvina pašreizējās VID ģenerāldirektores pirms pusgada deklarēto „slēpto mērķi” – kļūt par klientiem draudzīgāko iestādi Latvijā, pati I. Cīrule atbildēt nevēlas. Savukārt VID Sabiedrisko attiecību daļas atbilde ir: „Informējam, ka ar šo vēstuļu palīdzību uzņēmums savlaicīgi tiek informēts par plānotajām pārbaudēm, kā arī par to, kā šīs pārbaudes norisinās un kas nepieciešams to veikšanai.” 

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...