Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vidusšķiras attīstībai – labu izglītību

Zigurds Eglītis, inženieris, pedagogs
28.10.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Latvija gandrīz gadsimta ceturksni ir neatkarīga valsts, ekonomiskā pacēluma vietā joprojām mīņājamies uz vietas. Nav gaidītās spozmes arī izglītībā. Bet ko savai valstij esi devis TU? Varbūt tieši TEV jāpalīdz tai augt!

Neatkarības gadu pirmsākumos piekoptā valsts vadīšana bez noteiktas, ilglaicīgas ekonomiskās stratēģijas ir noslāņojusi sabiedrību izteikti bagātos un kontrastā – nabadzīgos iedzīvotājos, nesekmējot vidusšķiras kā ekonomiski spēcīgas formācijas veidošanos (saskatāmi tikai vāji tās aizmetņi).

Pirms konkrētāk pievēršamies šai problēmai, precizēsim, ko tad īsti sapratīsim ar terminu „vidusšķira”. Šajā formulējumā interpretācijas nianses varētu būt dažādas, taču, koncentrējoties uz sociāli ekonomisko aspektu, varam uzskatīt, ka Latvijas vidusšķira ir iedzīvotāju slānis, kam ilgtermiņā ģimenes gada ieņēmumi pārsniedz gada izdevumus, nodrošinot stabilu uzkrājumu rezervi.

Palielinoties nabadzīgo ļaužu nogrupējumam, arvien krasāk sāk izpausties bīstamas patērētāju sabiedrības tendences. Maznodrošinātie (un ne tikai) pierod pie lūdzēju pozīcijas, kas, protams, cilvēcīgi saprotams, bet vienlaikus iezīmē arī virkni negatīvu, sabiedrību degradējošu faktoru – vājinās patriotisma jūtas, deformējas darba tikums, izpaužas neiecietība vienam pret otru, parādās vispārēja vienaldzība un nihilisms (morāles normu, principu, tikumisko vērtību noraidīšana), pavīd atskārsme dzīves jēgu meklēt svešumā. Citiem vārdiem sakot – daļu sabiedrības sāk pārņemt apātija, nomācot aktīvo dzīves pozīciju.

Kā redzams, tā ir nopietna problēma. Ko darīt?

Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks nodrošināt efektīvus apstākļus ietekmīgas, lielu iedzīvotāju slāni aptverošas vidusšķiras izveidei (protams, par to tiek runāts, un arī ir pieņemtas dažādas koncepcijas un sastādīti perspektīvie plāni, bet „vezums” joprojām nekustas no vietas). Šajā sakarībā jāuzsver – būs valstī spēcīga vidusšķira, būs arī nauda izglītībai, medicīnai, aizsardzībai, pensijām.

Saeimai, valdībai un pašvaldībām likumdošanas iniciatīvu ceļā vajadzētu panākt, lai Latvijas iedzīvotāji, balstoties uz labu izglītību (kvalitatīvu un augsta līmeņa – koledžas, universitātes u.tml.), varētu kļūt par aktīviem sava finansiālā stāvokļa veidotājiem. Taču tas nenozīmē, ka sabiedrībai savas labklājības paaugstināšanai vajadzētu nepārtraukti visu gaidīt no valsts un pašvaldību institūcijām. Iespēju robežās arī katram pašam jātiecas uz progresu. Nepārvērtējama loma šajā procesā ir pedagogiem – tautas izglītības misijas veicējiem.

Turpinājumā – par manu devumu šajā jomā un ar to saistītās pārdomas.

Pēc Rīgas Politehniskā institūta (Rīgas Tehniskās universitātes) absolvēšanas, liekot lietā iegūto inženiera kvalifikāciju, ar lielu degsmi uzsāku pedagoga darbu grafisko disciplīnu jomā (jau studiju laikā biju pilnībā izdomājis, kā es to darīšu). Mācījos pats un mācīju citus. Tā kā manā priekšmetā labas mācību grāmatas latviešu valodā tad nebija, nolēmu, ka tā jāuzraksta man, un pēc kāda laika savu lēmumu arī realizēju – izstrādāju un tipogrāfiski izdevu mācību grāmatu „Tehniskā rasēšana” (izglītības organizatori man šādu iespēju nodrošināja). Manu veikumu izglītībā ievēroja un, kad Latvijā radās nepieciešamība sniegt starptautisku palīdzību pedagoģijā, izvēlējās mani un nosūtīja darbā par izglītības ekspertu uz Āfrikas valsts Mali galvaspilsētu Bamako (saskaņā ar bambara afrikāņu teiksmu – bedri ar krokodiliem, kurai pāri 18. gadsimta vidū gaisa balonā pārlidojuši Žila Verna romāna varoņi). Tur, nostrādājot 3 gadus un vaļas brīžos veldzējoties kobru ielenkto baobabu ēnā, man pavērās brīnišķīga iespēja iepazīties ar Āfrikas eksotiku, kultūru un baltajam cilvēkam neraksturīgo vidi, pārņemot arī daļu no Mali kuratores Francijas kultūras un pedagoģijas mantojuma, tajā skaitā grafisko dokumentu izstrādes un noformējuma normatīvās prasības un ar to saistītās tendences.

Kad pēc komandējuma atgriezos Latvijā, intensīvi pievērsos modernās pedagoģijas un psiholoģijas studijām, jo bija skaidrs, ka arī turpmāk darbošos izglītības nozarē. Un, līdzīgi kā savas darba karjeras sākumā, arī šajā dzīves posmā sakarā ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu un pievienošanos Eiropas tautu saimei un ar to saistītajām izmaiņām standartizācijas jomā man atkal palaimējās būt pirmajam mācību grāmatas autoram, kas konstruktoru dokumentācijā uzsāka pārejas procesu no padomju standartiem uz starptautiskajiem un Eiropas normatīvajiem aktiem. Tā laikā no 1998. līdz 2010. gadam izstrādāju un 6 daļās tipogrāfiski izdevu apjomīgu mācību līdzekli „Tehniskās grafikas ceļvedis”.

Tagad, izprotot 21. gadsimta pedagoģijas prasības, esmu pievērsos tehniskās grafikas, precīzāk – inženiergrafikas kursa digitālajam formātam. Patlaban (process turpinās) ir izveidots divdaļīgs būvniecības profila digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām „LVS EN ISO standartiem atbilstošu rasējumu noformējums”, kurš drīzumā būs pilnīgi brīvi (bez maksas) pieejams jebkuram interesentam. Lūdzu, izmantojiet to – pilnveidojiet savu profesionālo meistarību! Papildus jāpaskaidro – minētajos digitālajos materiālos būs sniegts arī šīs nozares svarīgāko terminu tulkojums angļu valodā, kas var lieti noderēt darbā ar tehnisko dokumentāciju (šeit derētu atgādināt – tehniskajai terminoloģijai ir jāatbilst attiecīgajā nozarē lietotajai oriģinālvalodai).

Cik tas ir svarīgi, var pārliecināties, pievēršoties tādu nozīmīgu normatīvo aktu, kā EN ISO adaptēto standartu titullapu latviskajam tulkojumam. Piemērs ilustrācijai. Adaptējamā ISO 128 – 22:1999 standarta oriģināla angliskajā versijā lasāms: „General principles of presentation – Part 22: Basic conventions and applications for leader lines and references lines”. VSIA „Latvijas Standarts” piedāvātais tulkojums: „Shēmu vispārīgie principi. 22. daļa. Vadošo līniju un norāžu galvenie nosacījumi un pielietojums.” Domāju, ka šī standarta pakārtotās nozares profesionāļu tulkojumā tas būtu šādi: „Attēlojuma vispārējie principi. 22. daļa. Norādes līniju un to plauktiņu izveides un pielietojuma pamatnosacījumi”.  

Atļaušos citu piemēru. Ministru kabineta 21.05.2013. noteikumu Nr. 281 7. pielikumā „Tehniskā grafika. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts” norādīts: „7.5. konstruē objektus trijos skatos, zina to nosaukumus un novietojumu rasējumā Eiropas sistēmā”. Kaut gan šajā dokumentā minēta atsauce uz LVS EN ISO standartiem, tomēr tā sastādītāji, iespējams, nekompetences dēļ liek pedagogiem rasējuma projekciju (attēlojuma) izvietojumā vadīties pēc padomju laika standartu dotā dalījuma: Eiropas un Amerikas sistēmā. Uzšķirot LVS EN ISO 5456 – 2:1999 standartu, uzzinām – Eiropas Savienības dalībvalstīs rasējumu attēlojuma izkārtojumā izmanto nevis Eiropas sistēmu, kā to iesaka aplūkotā dokumenta autori, bet gan projekciju pirmā un trešā kakta metodi. Domājams, ka arī pateicoties šādai izglītības stratēģu „kompetencei” neatkarīgās Latvijas gados no vispārizglītojošo skolu mācību plāniem gandrīz izzudis tāds „nevajadzīgs” priekšmets kā rasēšana jeb tehniskā grafika. Kā var saprast no šīs „racionalizācijas”, „tālredzīgi” IZM ierēdņi ir izlēmuši, ka perspektīvā inženierzinātnes un tām pakārtotā ražošana Latvijā nepastāvēs.

Atšķirībā no sabiedrībā uz augšu tikušu atsevišķu indivīdu kategorijas (politiķu, kam vajadzētu stāvēt un krist par Latvijas valsti, neatkarības sākumposma varasvīru akceptēto Latvijas nodokļu maksātāju darbā uzkrāto materiālo resursu privatizētāju u.tml. tā sauktās sabiedrības elites pārstāvju), kuri savus lolojumus sūta mācīties uz ārzemēm ar domu tur arī palikt, es ticu Latvijas izglītības sistēmas progresam. Latvija var un tai vajag nodrošināt mūsdienīgas izglītības līmeni. Protams, ja mēs visi, gan tie, kas esam šajā procesā iesaistītie izpildītāji, gan tie, kuru rokās ir šī procesa organizatoriskās sviras, nesavtīgi strādāsim. Ir pagājis pietiekami ilgs neatkarības laiks, lai sabiedrība varētu attīrīties no sārņiem. Jāmainās gan pozitīvā attieksmē pret apkārtējo vidi, gan reālajā darbībā, varbūt pat nenozīmīgajā.

Ja savus pienākumus veiksim godīgi un profesionāli (protams, ja tam ir atbilstoša izglītība) un strādāsim tā, lai darbs nav slogs, bet iedvesmas avots, un Latvijas izglītības sistēmu (tie, kas tajā darbojas) balstīsim uz četriem stūrakmeņiem: motivācija, radošums, laikmetīgums, atbildība, Latvijā sniegtā izglītība un uz to vērstā ekonomiskā attīstība neatpaliks no veiksmīgāko pasaules valstu līmeņa. To, ka mēs varam gūt arī labus panākumus, apliecina mūsu zinātnieku starptautiskie sasniegumi.

Veidosim dzīvi labāku!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...