Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Arī Latvijas gadījumā bija divas racionālas un ekonomiski pamatotas iespējas „Rail Baltica” savienojumam ar Rīgas centru un lidostu. Viena – 1520 sliežu ceļa pagarinājums līdz lidostai, otra – ātrgaitas tramvajs. Ekonomija būtu daudzos simtos miljonu eiro no projekta izmaksu viedokļa un daudzkārt labāka izmantošanas iespējā, jo abas alternatīvas strādātu nesalīdzināmi labāk uz pilsētu.
Mūsu politiķi izvēlējās dārgāko un neekonomiskāko. Turklāt šī izvēle nebalstījās uz pieejamajiem finanšu resursiem. Un ko tagad? Naudas nav, un saistības jāpilda. Ja neizdosies izlūgties iespēju palielināt valsts parādu, tad neatliks nekas cits kā pārplānot valsts budžetā līdzekļus uz „Rail Baltica” no izglītības, zinātnes un medicīnas nozarēm. Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi.
Ironiskā kārta šī ziņa sakrīt laikā ar citu ziņu par amatpersonu atalgojuma paaugstināšanu.
Laiks būtu atcerēties, ka arī uz publisko sektoru ir jāpielieto tas pats privātajā biznesā lietotais atalgojuma princips – par ko tiek maksāts? Atalgojums nebūtu jādala lielā vai mazā, bet nopelnītā vai nenopelnītā.
No racionālā viedokļa skatoties, Igaunijas atbildīgajam ministram un premjeram varētu maksāt divreiz vai trīsreiz lielāku algu nekā mūsējiem un vēl ieekonomēt/nopelnīt kādu miljardu vai divus.
Tagad esam tur, kur esam. Steidzīgi jāmeklē budžetā 39 miljoni eiro, lai nenobankrotētu būvnieku, kā arī garākā termiņā miljardi nesaimniecisku risinājumu realizācijai. Turklāt zīmēšanās masu medijos un dokumentu pārsūtīšana no viena kabineta uz otru vairs nelīdz.