Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav vēl īsti ieskrējies tiesas process par patiesu faktu publicēšanu grāmatā “Kolaborants”, kad Lato Lapsu aiztur uz vairākām stundām, izkrata, un tajā pašā dienā kratīšana notiek arī pie konkurējošā portāla Puaro.lv dibinātāja Jurģa Liepnieka. Man ir tikai viens jautājums: kas, pie velna, notiek?!

Kā jebkuram žurnālistam, kas neraksta tikai par istabas augiem vai remonta veikšanu, ja abas rokas ir kreisās, arī man ir gadījies uzklausīt vai rakstiski saņemt draudēšanu ar kriminālprocesiem. Pāris reizes tos ir mēģinājuši piepildīt, un atsevišķos gadījumos man ir bijis jādodas uz tiesu — vienu procesu es uzvarēju, jo to pilnībā izbeidza, un otrajā tas vēl priekšā. Nav izslēgts, ka tas notiks vēl kādu reizi nākotnē — ar to jārēķinās visiem medijos strādājošajiem.

Taču gan civillietu, gan kriminālprocesu gadījumos žurnālistiem ir skaidras konkrētās fiziskās personas, kas attiecīgo uzbrukumu organizē un izpilda, kas iesniedza prasības un kas tiesu zaudē. Starp citu, žurnālisti un mediji to vienmēr uztver tā: process beidzies, redakcija uzvarējusi, jautājums tiek uzskatīts par izsmeltu un slēgtu. Visi atgriežas pie nopietnākām lietām — jāaizpilda lappuses, portāla sadaļas vai ēters uz rītdienu.

Jurģa Liepnieka gadījumā acīmredzami ir citādi. Viņš, būdams filosofs pēc izglītības un pārliecības, tikko uzvarēja 14 gadus ilgajā t.s. “digitālās televīzijas” lietā, kopā ar citiem pārspēdams Ģenerālprokuratūru. Jau aprakstīju īso versiju, kāda ir šo notikumu nozīme: https://www.pietiek.com/raksti/digitalas_tv_kriminallietas_izgasanas_kas_tur_isti_notika,_un_kas_notiks_talak/

Savukārt vakar filosofu, izdevēju un reklāmas kampaņu organizatoru kratījuši dēļ aizdomām par nepareiziem nodokļu maksājumiem dažu tūkstošu apmērā.

Es šādu “signālu” saprotu kā pašreizējo varas struktūru (to, kurās Jurģis Liepnieks negrib piedalīties jau padsmit gadus) mājienu: “Tu, prātvēders, vari sadot mums pa mizu vienā acīmredzami patoloģiskā krimināllietā un uzvarēt tajā, mūs pārspējot mūsu pašu spēlē, bet mēs atradīsim, par ko tev piesieties vēlreiz!”

Baltkrievijas līmenim šādas darbības gluži pietuvojušās vēl nav — to būtība drīzāk izskatās pēc kāda noplukuša meksikāņu ciemata tuksneša malā, kur ļaundabīgs šerifs var pēc patikas tiranizēt un arestēt kādu sev neiepatikušos iedzīvotāju. Jo ko tu stipram padarīsi.

Lato Lapsas atkārtota vajāšana (lietošu tieši šo vārdu, jo tā ir žurnālistu vajāšana) toties ir saprotama divējādi. No vienas puses, ļoti slikti, pretīgi un demokrātiskā sabiedrībā neiedomājami. No otras puses — vai tikai nebūs tā, ka esošā “Kolaboranta” tiesvedība ir tik bezperspektīva, ka nākas steidzami fabricēt nākamo?

Diemžēl kopumā notiekošais ir ļoti, ļoti, ļoti nožēlojamu tendenču pazīme. Ja agrāk dažādas represīvās iestādes centās izturēties ar pašcieņu un neizpildīt katru politiķu vai naudasmaisu mājienu, ka vienu vai otru žurnālistu, redaktoru vai grāmatu autoru derētu pakratīt un padraudēt ar krimināllietu, tad kopš 2018. gada valsts iestādes sūta uz tiesu kriminālprocesus par patiesu faktu publicēšanu grāmatās vai korupcijas atmaskošanu medijos — jo korupcijas faktu publicēšana, redz, “radot viņiem neslavu”.

Gan Pietiek, gan Puaro.lv ir divi mediji, kas neietilpst lielajās izdevniecībās, kam nav saistība ar politiskajām partijām vai tirgu kontrolējošiem lieliem uzņēmumiem. Tomēr tie sekmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, tātad tie atraduši savu lasītāju un savu nišu strauji mainīgajā Latvijas mediju ainavā — neaizmirsīsim: kamēr šie portāli darbojas, ir aizvērušās vismaz desmit nacionālās un reģionālās avīzes (dažas ar 50+ gadu vēsturi), žurnāli, neskaitāmas interneta vietnes.

Pazuda LNT, TV5, Radio 101, Fit FM, tika pārpirkta un aizvērta visa ziņu aģentūras BNS redakcija Latvijā. Tikmēr Pietiek un Puaro.lv kļuvuši par Latvijas mediju vides stabilām sastāvdaļām, jo īsteno plurālistisku satura veidošanas pieeju, dodot tribīni visādu — arī savstarpēji pretrunīgu un izslēdzošu — uzskatu paudējiem. Mūsu valsts informatīvajā ainavā tādi portāli būtu vēlami vēl vairāki, jo īpaši tāpēc, ka to uzturēšanai mūsdienās vairs nav nepieciešama liela nauda vai daudzi darbinieki.

Taču es atsakos noticēt, ka represīvās iestādes “pilnīgi nejauši” sarunājušas vienā dienā un laikā aizturēt un izkratīt divus teju jebkuram cilvēkam Latvijā zināmus viedokļa līderus, kas ir bijuši dibinātāji diviem dažādiem interneta portāliem — sagadīšanās pēc tieši tādiem, kuros regulāri tiek publicētas ziņas par korupciju, naudas izsaimniekošanām, nelikumībām un represīvo iestāžu patvaļas gadījumiem. Un kuriem līdz šim izdodas uzvarēt ilgstošās tiesvedībās, kuras rosinājušas tās pašas iestādes.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...