“Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti
Jurģis Liepnieks, Neatkarīgā15.11.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas. Šim vingrinājumam nebūtu vispār nekādas jēgas, ja neskaita iztērētu naudu un enerģiju skriešanai uz vietas.
Otrkārt, es neparakstīšos tāpēc, ka pēc 2012. gada grozījumiem sliekšņi un regulējums ir tāds, ka ierosinātajā veidā Saeimu atlaist nav praktiski iespējams. Citiem vārdiem sakot - ir jau iepriekš zināms, un to zina arī procesa ierosinātāji - Saeima netiks šādā veidā atlaista. Attiecīgi viss šis process ir tikai dažu opozīcijas partiju centieni aktualizēt sevi un iespēja par kaut ko kampaņot, bet šim procesam nav nekādas citas jēgas.
Es neredzu iespējas piekrist tiem, kas nosoda šo kampaņu tāpēc, ka tā šķelšot sabiedrību vai destabilizēšot situāciju. Neko vairāk un papildus sašķelt te šobrīd nav iespējams, un patiesībā šāda bezjēdzīga kampaņa, tieši otrādi, ļauj "nolaist tvaiku". Tā ir iespēja neapmierinātajiem, un tādu, protams, ir ļoti daudz, vismaz kaut ko darīt, kaut kā paust savu attieksmi, kam drīzāk tad jau var būt sistēmu stabilizējošs efekts.
Arī Kremļa piesaukšana te ir nevietā. Tad jau “Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un politiskajām partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti, kas radījuši šo valstij tik bēdīgo situāciju.
Lai vai kā - es nebalsošu par Saeimas atlaišanu, jo neredzu šobrīd ne vismazāko iespēju, ka, atlaižot šo Saeimu, mēs varētu iegūt atšķirīgu vai labāku Saeimu.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
