Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas provincē uz lievenīša sēž tēvs pensionārs un viņa dēls. Tēvs saka dēlam: “Beidzot esmu sasniedzis finansiālu stabilitāti.” Dēls jautā: “Tēvs, nesaprotu, kā esi nonācis pie tāda absurda secinājuma?” “Viss ir ļoti vienkārši,” atbild tēvs. „Man naudas nebija, nav, un izskatās arī, ka nekad nebūs.”

Aptuveni tā var raksturot Vienotības valdīšanu. Un nosaukšu piemērus. Jūs taču atceraties “strukturālās reformas” un tam sekojošo “veiksmes stāstu”? Nevienā!!!!, uzsveru nevienā!!!!! citā valstī nebija “strukturālo reformu” un “veiksmes stāstu”. Izņemot Latviju. Un kaut kā sanāca, ka tieši Latvijā, ne citās valstīs, rezultāts - vājprātīgs no valsts izdzīto cilvēku skaits.

Tagad bija “kapitālais remonts”, “moneyval” un “kredītreitings”. Jūs piefiksējāt, ka nevienā!!!!, uzsveru nevienā!!! citā valstī nebija “kapitālā remonta”. Jūs tādu zvēru kā “moneyval” vispār pirmo reizi uzzinājāt no Vienotības. Neviena cita valsts un nekad nav dikti uztraukusies par šiem “moneyval”. Un es paskaidrošu, kāpēc.

Bet vispirms par rezultātu - “kapitālā remonta” sekas ir kontu atvēršana Igaunijā vai jebkur citur, kur, paldies Dievam, nevienam nav ienācis prātā veikt “kapitālos remontus” un “strukturālās reformas”. Un man ir pārliecība, ka šie visi zvēri ir Vienotības izdomājums, lai imitētu darbību, kas jau startā ir zināmi, kā beigsies, lai Kariņš varētu karināt ordeņus, kā izčakarēts Latvijā ir viss bizness.

Un tagad par kredītreitingu. Esot drausmīgs sasniegums. Milzīgs. Wow. Nu tik būs. Bet. Praktiski kredītreitings ir tikai iespēja aizņemties līdzekļus budžeta deficīta finansēšanai par zemāku cenu. Pārējais ir teorētiska spriedelēšana jeb, pardon my french, d...šana. Tas ir tikai, ka vienas aģentūras ieskatos mūsu ekonomika atbilst zināmam standartam. Un es gribētu teikt - atbilda.

Šis vērtējums atspoguļo to, kas mūsu ekonomikā NOTIKA (tranzīts vēl bija, kokus cirta un eksportēja, fondus apguva, bija finanšu sektors, kura vairs nav).

Premjers Kariņš teica, ka šis kredītreitings ir kā atzinība realizētajai politikai. Un tie ir meli.

Man ir jautājums - par kādu cenu šis reitings ir nācis?

Mēs esam nokāvuši starptautisko finanšu pakalpojumus sniedzošo industriju, kas vienkārši ir pārvākusies citur (Vienotības deputāts Latkovskis paziņoja, ka tas tiek darīts pec stratēģiskā partnera pieprasījuma. Tā arī pateica - mūsu stratēģiskais partneris “nesaprata”). Ja ir tādi draugi, tad ienaidniekus nemaz nevajag, man šķiet. Cilvēki kontus atvērt nevar, pat lieliem uzņēmumiem ir problēmas.

Mēs esam nokāvuši tranzītu (Vienotības realizētā retorika attiecībā pret kaimiņvalsti, kura šo tranzītu arī nodrošina. Piemērs, dziedātājs Ļepss (un mani viņš neinteresē) nedrīkst dziedāt Latvijā, bet Igaunijā un Vācijā drīkst. Piekritīsiet, pardon my french, tukša d...šana par ES valstu apdraudējumu.

Tātad par kādu cenu šis reitings ir nācis, un ko premjers Kariņš ar to darīs? Kā izmantos?

Salīdzināšanai. Lietuvas un Igaunijas ekonomikas aug un aug arvien straujāk. Igauņiem kredītreitings ir augstāks, bet leišiem tāds pats. Viņu ekonomika aug, mūsējā stagnē. Un atbilde ir vienkārša, valsts izaugsmi nenosaka, cik Tu aizņemsies, bet kāda Tev būs nodokļu politika, kāda būs birokrātija, cik ļoti maz vai daudz Tevi čakarēs bankas, tiesu sistēma un tā tālāk.

Varbūt kā valsts nepriecājamies, ka varēsim finansēt deficītu, bet izdomājam, kā nopelnīt? Varbūt neveicam pašizdomātas “strukturālas reformas” un “kapitālos remontus”, bet aizsargājam savējos? “Slabo”?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...