Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens miljards eiro – cik tas ir? Tas ir apmēram tik, cik Latvija 2021. gadā tērēs visa veida izglītībai - no skolām līdz augstskolām, sporta un mūzikas skolas ieskaitot, un vēl visa veida kultūrai, atpūtai un reliģijas atbalstam. Tas ir katrs desmitais nodokļos iekasētais eiro un 10% no valsts budžeta. Un vēl tas ir skaitlis, kurš Latvijai tuvākajos gados būs jāizmaksā dažādiem investoriem atjaunojamo energoresursu jomā par obligātā iepirkuma  atbalsta priekšlaicīgu atcelšanu, liecina valdībai vēl 2019. gada vidū iesniegtais, Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtītais auditorfirmas KPMG zvērināto advokātu biroja atzinums par OIK ātrās atcelšanas tiesiskajām sekām.

Jāatgādina, ka jautājums par OIK atcelšanu ir aktuāls jau vairākus gadus – šis savulaik labi iecerētais “zaļās  enerģijas” atbalsta mehānisms, kļuvis par īstu indes ampulu politiskajā vidē, jo valdība, pirmkārt jau Ekonomikas ministrija, nebija spējīga izstrādāt skaidru un saprotamu uzraudzības mehānismu šajā jomā, kas ļāva kupli sazelt dažādiem krāpniekiem un ātras peļņas tīkotājiem.

Tieši EM neizdarības un krāpniecības dēļ tika pieprasīts pilnībā atcelt OIK, tas kļuva par vairāku partiju, piemēram, KPV LV priekšvēlēšanu lozungu, šis mērķis ierakstīts arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā. Šogad būtu jāsākas OIK sistēmas demontāžai, taču izskatās, ka, politisku lozungu vadīta, Latvija kopā ar ūdeni gatavojas no vannas izliet arī bērniņu.

Lietas būtība slēpjas tajā, ka par krāpniekiem bēda maza, tie jāapkaro, taču šajā jomā ieguldījuši līdzekļus arī virkne pazīstamu Latvijas uzņēmumu, piemēram, “Latvenergo” un “Rīgas Siltums”, un arī starptautiskie, piemēram, Somijas uzņēmums “Fortum”, kas darbojas Jelgavā. Kopumā atjaunojamās enerģijas ražošanai Latvijā izveidoti 356 uzņēmumi – 53 biogāzes stacijas, 46 biomasas stacijas, 64 dabasgāzes stacijas, 141 hidrolektrostacija un 52 vēja ģeneratoru stacijas.

Šiem uzņēmumiem ar krāpniecību nav nekāda sakara, un tie rēķinājušies ar to, ko valsts solīja – sniegt atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanai 20 gadus no stacijas darba sākuma brīža. Tā kā jaunu obligātā iepirkuma (OI) tiesību piešķiršana, atkarībā no staciju veida, tika pilnībā pārtraukta 2011. un 2012. gadā, tad 166 stacijas pārstās saņemt atbalstu līdz 2025. gadam (49 jau šobrīd vairs nesaņem), bet pēdējie OI eiro ieripos pēdējo triju staciju kontos 2033. gadā.

Valstij bija divas iespējas kā izbeigt OI – ļaut beigties esošajiem līgumiem un jaunus vairs neslēgt vai arī lauzt esošos līgumus, tiesāties un maksāt neizbēgamas soda naudas par investoriem sniegto solījumu nepildīšanu. KPV LV un vēl dažu politiķu politiskā spiediena dēļ, jo aiz kalniem vairs nav Saeimas vēlēšanas un jāpilda vēlētājiem dotie solījumi, valsts gatavojas iet pa līgumu laušanas un soda naudu maksāšanas ceļu.

KPMG analīze liecina, ka gaidāmo sodu summa būs ap vienu miljardu eiro un prognoze par tiesvedību iznākumu ir bēdīga. Un tās nebūt nav visas sekas – ir pilnīgi skaidrs, ka, priekšlaicīgi pārtraucot OI atbalsta maksājumus, daudzi no ražotājiem kļūs maksātnespējīgi un būs spiesti pārtraukt darbu. Tas tāpēc, ka bankām iesniegtie biznesa plāni uz kuriem balstījās kredītu atmaksas grafiki, šādus maksājumus paredzēja, un tos pārskatīt diez vai būs iespējams.

Tādēļ baumo, ka viens otrs varbūt ne tik veiksmīgs šīs jomas uzņēmējs to tik vien gaida, lai valsts pārtrauc OI atbalstu, – tad varēs uzvarēt tiesās un iekasēt visus maksājumus uzreiz, nevis gaidīt tos pa daļām vēl gadiem ilgi. Ar to viss nebeigsies – ir pilnīgi skaidrs, ka, neturpinot OI atbalstu, Latvija nespēs izpildīt savas saistības siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanā līdz 2030. gadam un nespēs izpildīt saistības par 40% enerģijas no atjaunojamajiem resursiem tajā pašā gadā.

Tas savukārt draud ar Eiropas Savienības sankcijām pret Latviju, kas varētu izpausties kā soda nauda vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā katru dienu līdz pat brīdim, kad Latvija būs izpildījusi savas saistības šajā jomā. Uz šī fona pat tas, ka darbu varētu zaudēt tūkstošiem cilvēku, jo Biogāzes asociācija prognozē, ka 80% šīs jomas uzņēmumu, kas galvenokārt ir zemnieku saimniecības, bankrotēs, liekas sīkums.      

Vai Latvija ir gatava uz gadu slēgt visas skolas, visas augstskolas, visus muzejus un izstādes, visus teātrus, koncertzāles un Operu, atteikties no Dziesmu svētkiem un “Skroderdienām Silmačos”, lai apmierinātu dažu politiķu – bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro, pašreizējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, partijas KPV LV un vēl dažu politiķu ambīcijas palielīties vēlētāju priekšā, ka spējuši izpildīt savus solījumus, un tikt ievēlētiem atkal?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...