Iesaki rakstu: 
Viens miljards eiro – cik tas ir? Tas ir apmēram tik, cik Latvija 2021. gadā tērēs visa veida izglītībai - no skolām līdz augstskolām, sporta un mūzikas skolas ieskaitot, un vēl visa veida kultūrai, atpūtai un reliģijas atbalstam. Tas ir katrs desmitais nodokļos iekasētais eiro un 10% no valsts budžeta. Un vēl tas ir skaitlis, kurš Latvijai tuvākajos gados būs jāizmaksā dažādiem investoriem atjaunojamo energoresursu jomā par obligātā iepirkuma atbalsta priekšlaicīgu atcelšanu, liecina valdībai vēl 2019. gada vidū iesniegtais, Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtītais auditorfirmas KPMG zvērināto advokātu biroja atzinums par OIK ātrās atcelšanas tiesiskajām sekām.
Jāatgādina, ka jautājums par OIK atcelšanu ir aktuāls jau vairākus gadus – šis savulaik labi iecerētais “zaļās enerģijas” atbalsta mehānisms, kļuvis par īstu indes ampulu politiskajā vidē, jo valdība, pirmkārt jau Ekonomikas ministrija, nebija spējīga izstrādāt skaidru un saprotamu uzraudzības mehānismu šajā jomā, kas ļāva kupli sazelt dažādiem krāpniekiem un ātras peļņas tīkotājiem.
Tieši EM neizdarības un krāpniecības dēļ tika pieprasīts pilnībā atcelt OIK, tas kļuva par vairāku partiju, piemēram, KPV LV priekšvēlēšanu lozungu, šis mērķis ierakstīts arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā. Šogad būtu jāsākas OIK sistēmas demontāžai, taču izskatās, ka, politisku lozungu vadīta, Latvija kopā ar ūdeni gatavojas no vannas izliet arī bērniņu.
Lietas būtība slēpjas tajā, ka par krāpniekiem bēda maza, tie jāapkaro, taču šajā jomā ieguldījuši līdzekļus arī virkne pazīstamu Latvijas uzņēmumu, piemēram, “Latvenergo” un “Rīgas Siltums”, un arī starptautiskie, piemēram, Somijas uzņēmums “Fortum”, kas darbojas Jelgavā. Kopumā atjaunojamās enerģijas ražošanai Latvijā izveidoti 356 uzņēmumi – 53 biogāzes stacijas, 46 biomasas stacijas, 64 dabasgāzes stacijas, 141 hidrolektrostacija un 52 vēja ģeneratoru stacijas.
Šiem uzņēmumiem ar krāpniecību nav nekāda sakara, un tie rēķinājušies ar to, ko valsts solīja – sniegt atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanai 20 gadus no stacijas darba sākuma brīža. Tā kā jaunu obligātā iepirkuma (OI) tiesību piešķiršana, atkarībā no staciju veida, tika pilnībā pārtraukta 2011. un 2012. gadā, tad 166 stacijas pārstās saņemt atbalstu līdz 2025. gadam (49 jau šobrīd vairs nesaņem), bet pēdējie OI eiro ieripos pēdējo triju staciju kontos 2033. gadā.
Valstij bija divas iespējas kā izbeigt OI – ļaut beigties esošajiem līgumiem un jaunus vairs neslēgt vai arī lauzt esošos līgumus, tiesāties un maksāt neizbēgamas soda naudas par investoriem sniegto solījumu nepildīšanu. KPV LV un vēl dažu politiķu politiskā spiediena dēļ, jo aiz kalniem vairs nav Saeimas vēlēšanas un jāpilda vēlētājiem dotie solījumi, valsts gatavojas iet pa līgumu laušanas un soda naudu maksāšanas ceļu.
KPMG analīze liecina, ka gaidāmo sodu summa būs ap vienu miljardu eiro un prognoze par tiesvedību iznākumu ir bēdīga. Un tās nebūt nav visas sekas – ir pilnīgi skaidrs, ka, priekšlaicīgi pārtraucot OI atbalsta maksājumus, daudzi no ražotājiem kļūs maksātnespējīgi un būs spiesti pārtraukt darbu. Tas tāpēc, ka bankām iesniegtie biznesa plāni uz kuriem balstījās kredītu atmaksas grafiki, šādus maksājumus paredzēja, un tos pārskatīt diez vai būs iespējams.
Tādēļ baumo, ka viens otrs varbūt ne tik veiksmīgs šīs jomas uzņēmējs to tik vien gaida, lai valsts pārtrauc OI atbalstu, – tad varēs uzvarēt tiesās un iekasēt visus maksājumus uzreiz, nevis gaidīt tos pa daļām vēl gadiem ilgi. Ar to viss nebeigsies – ir pilnīgi skaidrs, ka, neturpinot OI atbalstu, Latvija nespēs izpildīt savas saistības siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanā līdz 2030. gadam un nespēs izpildīt saistības par 40% enerģijas no atjaunojamajiem resursiem tajā pašā gadā.
Tas savukārt draud ar Eiropas Savienības sankcijām pret Latviju, kas varētu izpausties kā soda nauda vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā katru dienu līdz pat brīdim, kad Latvija būs izpildījusi savas saistības šajā jomā. Uz šī fona pat tas, ka darbu varētu zaudēt tūkstošiem cilvēku, jo Biogāzes asociācija prognozē, ka 80% šīs jomas uzņēmumu, kas galvenokārt ir zemnieku saimniecības, bankrotēs, liekas sīkums.
Vai Latvija ir gatava uz gadu slēgt visas skolas, visas augstskolas, visus muzejus un izstādes, visus teātrus, koncertzāles un Operu, atteikties no Dziesmu svētkiem un “Skroderdienām Silmačos”, lai apmierinātu dažu politiķu – bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro, pašreizējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, partijas KPV LV un vēl dažu politiķu ambīcijas palielīties vēlētāju priekšā, ka spējuši izpildīt savus solījumus, un tikt ievēlētiem atkal?
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
