Viens Šveices labklājību baudošs vietējais dzērājs cenšas izslēgt mani no frakcijas
Aldis Gobzems04.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Teikšu godīgi. Pirmo kauju esmu pazaudējis. Pirmajā kaujā uzvarējis ir Meroni. Stipendiāti. Uzvarējis ir arī Kampars, Jaunups, Vonsovičs, Viņķele. Bet viena zaudēta kauja nav zaudēts karš. Priekšā vēl nepilni četri gadi. Karš turpināsies, un tas tiks uzvarēts.
Kādēļ TV kamera pagriezta pret mani 24h režīmā, lai meklētu katru manu kustību, grimasi? Kādēļ vienīgais, kas vēl nav izpreparēts, ir manu apakšbikšu krāsa? Es nevienu dienu kopš neatkarības atjaunošanas neesmu bijis pie varas, bet melnā PR akcijas ir notikušas ik nedēļu, it kā tieši es valsti būtu nolaidis, nevis tie, kuri kameru priekšā smaidot griež lentītes, bet pie izslēgtām kamerām kārto rebes, kas tautu jau sen dzen nabadzībā.
Kādēļ nevienu neinteresē, kas ir tas iemesls šiem uzbrukumiem? Mana atbilde ir īsa un konkrēta - tiem, kuri pērk politiku par naudu un kuri pārdodas par naudu, ir jāķeras pie vismazākā salmiņa, lai noņemtu mani no trases. Jo esmu bīstams. Jo nepakļaujos un neesmu pakļaujams. Tā notiks arī šovakar [raksts tapis svētdien] kādā TV kanālā. Tā notiks arī rīt [pirmdien] kādā aizmuguriskā pasākumā.
Patiesais iemesls šai pielietotajai melnajai PR kampaņai pret mani ir tas, kā un par ko runāju no Saeimas tribīnes. Manām uzrunām no Saeimas tribīnes nav nekāda sakara ar to, ko rāda un tiražē par mani. Par manām uzrunām esot jāklusē, jo manas uzrunas vistiešākajā mērā ir par tiem, kuri šobrīd ir uzvarējuši pirmajā kaujā un par kuriem izgaismoju politisko dubultmorāli un iespējamo korupciju un savstarpējās saites šajā korupcijas ķēdē.
Šī brīža mans zaudējums un nebeidzamās melnā PR akcijas ir tā cena, ko maksāju par drosmi saglabāt stingru mugurkaulu jebkuros apstākļos, nepārdodoties un runājot atklātu valodu. Pie tā var pieskaitīt politiski motivētu advokāta statusa zaudēšanu, ko organizēja Vonsovičs ar Bunkus ģimeni; arī viena Šveices labklājību baudoša vietējā dzērāja, kas pats nemāk nepaplašinātu teikumu bez piecām kļūdām uzrakstīt, centienus izslēgt mani no frakcijas, jo izgaismoju tos, kuri dod un kuri arī paņem pretī - par muguras liekšanu un Meroni interešu ievērošanu.
Mani rīt izslēgšot no partijas. Tā runā. Aizmuguriski. Tikpat gļēvi, kā no advokatūras. Bet pirms tam noskatieties šīvakara [svētdienas vakara] apzināti šim nolūkam pakārtotu svētdienas vakara pārraidi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
