Iesaki rakstu: 
Vēl viena Anda Kudora demagoģijas čupa sakarā ar tekstu, ko Krievijas prezidents nesen uzrakstīja par Ukrainu, iznāk tieši dažas dienas pēc Latvijas prezidenta reitingu publicēšanas.
Šeit ir vērts atzīmēt, ka Putina teksts par Ukrainu tika publicēts 12. jūlijā un Andim bija pietiekami daudz laika, lai uzrakstītu savu komentāru par to daudz agrāk nekā augusta vidū. To Andis neizdarīja un tikai tagad mēģina novirzīt uzmanību no viena prezidenta uz citu tieši tad, kad tiek publicēts Egila Levita katastrofāli zemais reitings. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība.
Lielākā daļa ukraiņu skata Krieviju kā agresoru un nevēlas ar to būt vienos un tajos pašos integrācijas projektos.
Argumentu par to, cik ļoti ukraiņi ienīst Krieviju, patīk izmantot ukraiņu nacionālistiem. Viņi sāk runāt par naidu pret krieviem, kad viņiem jautā, kāpēc Ukrainā visu laiku pieaug valsts parāds, kāpēc algas Ukrainā ir vienas no zemākajām civilizētajā pasaulē un kāpēc miljoniem ukraiņu bija spiesti imigrēt pēc 2014. gada revolūcijas, tostarp uz Krieviju? Galu galā, ja ukraiņi tik ļoti ienīst Krieviju, tad kāpēc viņi aizbrauc tur strādāt?
Protams ka ne uz vienu no šiem jautājumiem ukraiņu nacionālisti nevar atbildēt nevar, un tāpēc viņiem ir jānovirza tēma uz krieviem, naidu, karu utt. To pašu dara arī Andis savā tekstā.
Palieku gan pie pārliecības, ka Putins & Co netic nekādām ideoloģijām un neseko nekādām vērtībām, izņemot varu un naudu.
Ja Andim būtu kaut neliela izpratne par Krievijas politiskajiem procesiem, viņš zinātu, ka ideoloģiju Krievijā aizliedz konstitūcija un tāpēc Putins & Co fiziski nevar pieturēties pie kādas ideoloģijas.
Paldies par to, ir jāsaka ASV Valsts departamentam, kura darbinieki 90. gadu sākumā palīdzēja proamerikāniskam demokrātiskajam prezidentam Borisam Jeļcinam sastādīt Krievijas konstitūcijas saturu. Viņi to darīja, protams, ne tāpēc, ka gribēja pilnībā iznīcināt Krieviju, bet tāpēc, ka vienkārši vēlējās dalīties ar krieviem ar savu politisko pieredzi. Un tas, ka šīs pieredzes dalīšanas laikā Amerika ar ķīlu izsoļu un marionešu oligarhu palīdzību mēģināja uzpirkt visus iespējamos resursus Krievijā, protams, ir nekas cits ka nejaušība.
Lai saprastu, cik dziļi amerikāņi iespiedās Krievijas valdībā, es teikšu, ka deviņdesmito gadu sākumā ASV Valsts departamenta darbiniekiem bija savi biroji Maskavas Baltajā namā, uz kuriem bija izkārtas plāksnītes ar viņu vārdiem.
Bet Andis aizmirst mums par to pastāstīt un tā vietā ideoloģijas trūkumā vaino prezidentu Putinu, kuram ar to nav nekāda sakara.
Krievijas valsts galva (Putins) atgādina sava politiskā skolotāja Anatolija Sobčaka viedokli.
Šeit Andis mēģina mums pastāstīt, ka Putins kā pamatskolas skolnieks skrēja pēc Sobčaka un, atvēris muti, pierakstīja katru „sava skolotāja” vārdu.
Pirmkārt, kad 1990. gadā Putins un Sobčaks strādāja kopā Sanktpēterburgas administrācijā, Putinam jau bija 38 gadi. Viņš nebija iesācējs, nepieredzējis speciālists, bet bija pieaugušs un pieredzējis profesionālis.
Otrkārt, kad 1990. gadā Putins un Sobčaks strādāja kopā Sanktpēterburgas administrācijā, Putins jau bija nostrādājis VDK 15 gadus un tur sasniedza diezgan iespaidīgu karjeru.
Treškārt, kad 1990. gadā Putins un Sobčaks strādāja kopā Sanktpēterburgas administrācijā, Putins jau piecus gadus bija strādājis ārvalstu izlūkdienestā VDR. Padomju laikos VDR bija VDK stratēģiski nozīmīga teritorija, kur dienēt sūtīja tikai daudzsološākos kadrus ar svešvalodu zināšanām. Padomju laikos bija gandrīz neiespējami nejauši vai pēc “blata” iekļūt izlūkdienestā VDR teritorijā.
Ņemot to visu vērā, varam secināt, ka Anda vārdi par „skolnieku Putinu” ir meli.
Putins skaidro, ka šķelšanās esot notikusi gan pašu krievu kļūdu dēļ, gan "to spēku mērķtiecīgas darbības dēļ, kuri vienmēr ir tiekušies pēc mūsu vienotības graušanas”. Te Aleksandrs Lukašenko un Putins runā līdzīgi: "tie spēki"... Vai "tie spēki" ir arī kavējuši likuma varas funkcionēšanu, vairojuši valsts nozagšanu, totālo korupciju un blata sistēmu Krievijā, kura ir padarījusi Putina draugus par miljardieriem?
Te Andis ar kārtējās demagoģijas par korupciju un miljardieriem palīdzību cenšas novērst mūsu uzmanību no “tiem spēkiem”, par kuriem raksta Putins. Andis labi apzinās, ka Amerika katru gadu tērē miljardiem dolāru, lai destabilizētu situāciju Krievijā, taču atzīt to Andis nevēlas. Andis zina gan par sankcijām, gan par grantiem, gan par NVO, gan par specdienestu mācību nometnēm, gan par spiegiem, bet izliekas, ka visas šīs lietas neeksistē.
Te der atcerēties, ka nauda, ko “tie spēki” tērē spiedienam uz Krieviju, nepagāja garām pašam Andim. 2014. gadā ASV Izglītības ministrija ar Wilson Center palīdzību Andim piešķīra grantu "pētījumam" jeb, citiem vārdiem sakot, finansēja Anda spiegošanas aktivitātes par labu Amerikai. Kād Andis raksta par “tiem spekiem” viņš raksta pats par sevi.
(Putins) "Ir saglabājušies miljonu cilvēku jūtas, kuri izturas pret Krieviju nevis vienkārši labi, bet ar lielu mīlestību, tāpat kā arī mēs pret Ukrainu." (Andis) Pasakiet to nogalināto ukraiņu kareivju sievām, mātēm un bērniem!
Te Andis nedaudz koķetē ar ultraradikālajām nacionālistiskajām idejām, kas tagad ir tik populāras Ukrainā. Pirmkārt, mums tiks piedāvāts uzklausīt tikai tos, kuru radinieki nomira Donbasā. Tad mums tiks piedāvāts vispār neklausīties tajos, kuriem ir pozitīva attieksme pret Krieviju. Tad mums, iespējams, tiks piedāvāts atriebties tiem, kuriem ir pozitīva attieksme pret Krieviju, par tiem, kas miruši Donbasā. Un noslēgumā mums piedāvās izveidot koncentrācijas nometnes tiem, kas nemētājas ar dubļiem uz Krieviju.
Ņemot vērā, cik strauji Ukrainā attīstās ultraradikālu nacionālistu organizāciju darbība, doma par nometnēm diemžēl agrāk vai vēlāk var piepildīties dzīvē. Un saskaņā ar neoficiāliem avotiem pazemes koncentrācijas nometnes Ukrainā pastāv jau kopš 2015. gada.
Kremlī maļ maļamo – nevienai kaimiņu tautai nav pašai savas gribas. Ir vai nu Rietumu uzspiestā, jo paši cilvēki taču Latvijā, Lietuvā, Ukrainā varētu tikai gribēt sirdi plosošo draudzību ar Krieviju.
Ja par to, kāda ietekme Latvijā ir Amerikas vēstniecībai mēs visi labi apzināmies pat bez Anda, tad ko mēs varam teikt par Amerikas un Ukrainas attiecībām? Vai Andim ir taisnība, kritizējot Kremļa vārdus par to, ka Ukrainai nav suverenitātes?
Labs pierādījums Ukrainas patiesās suverenitātes trūkumam ir formāts, kādā amerikāņi parasti apspriež situāciju Ukrainā. Parasti šīs ir tikšanās, kas notiek starp Krievijas, Amerikas un Eiropas līderiem un kurās gandrīz nekad nav klāt pārstāvju no Ukrainas puses.
Tā, piemēram, 2016. gada 28. jūnijā Donalds Tramps un Krievijas prezidents pabeidza divpusēju sanāksmi Osakā notiekošā G20 samita laikā. Saskaņā ar Baltā nama informāciju viņi cita starpā apsprieda arī Ukrainu.
Vai arī 2021. gada 17. jūnijā ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tiekoties Ženēvā, apsprieda situāciju Ukrainā un Minskas vienošanām.
Prezidents Baidens vairākkārt apspriedis situāciju Ukrainā ar Putinu, taču nekad nav ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, neskatoties uz daudzajiem Zelenska lūgumiem tikties ar viņu.
Un šeit ir tas, ko Putins atbildēja uz jautājumu, kāpēc viņš netiekas personīgi ar Ukrainas prezidentu: "Kāpēc man tikties ar Zelenski, ja viņš nodeva savu valsti pilnīgai ārējai kontrolei? Jautājumi tiek atrisināti Vašingtonā, daļēji Parīzē."
Putins vēl un vēl norāda, ka Ukraina apkalpo citu intereses un tāpēc ir naidīga pret Krieviju. Šādi tiek apmānīti politikā mazāk izglītotie, kuri nezina, ko Rietumos domā par Ukrainu un Baltkrieviju. Parīzē, Briselē un Berlīnē būtu mazāk galvas sāpju, ja nebūtu tādu valstu Krievijas kaimiņos, kam ir tik sarežģītas attiecības ar Maskavu Kremļa reģionālo ambīciju dēļ. Rietumeiropa mierīgi pirktu gāzi no "Gazprom", bet te Ukraina ar savām višivankām un degošo Donbasu. slānekļa gāze
Parīzei, Briselei un Berlīnei ļoti vēlētos redzēt kārtību Donbasā, taču ne tāpēc, ka viņi ir pacifisti, bet tāpēc, ka caur Ukrainu no Krievijas uz Eiropu tiek piegādāta dabasgāze.
Tagad Ukrainā notiek karš, un Ukrainas gāzes tranzīta cauruļvada drošība ir apdraudēta. Eiropai šī situācija nozīmē pastāvīgu risku palikt bez Krievijas gāzes. Ja desmitiem tūkstošu Eiropas rūpniecības uzņēmumu un simtiem miljonu Eiropas mājsaimniecību paliks bez gāzes, Eiropai tas nozīmēs civilizācijas katastrofu.
Andim par to visu ir taisnība. Bet Andis pilnīgi nejauši, protams, aizmirst mums pateikt, ka apdraudēto tranzīta gāzi no Krievijas var viegli aizstāt ar visuzticamāko, godīgāko un demokrātiskāko gāzi pasaulē - amerikāņu slānekļa gāzi. Un acīmredzot tā ir vienkārša sakritība, ka tieši amerikāņu specdienesti bija iesaistīti nemieru organizēšanā 2014.gadā Ukrainā, kuri cita starpā apdraudēja Krievijas gāzes tranzītu drošību, bet Amerikas slānekļa gāzi padarīja par uzticamu alternatīvu.
Interesanti atzīmēt, ka ar uzticamas, demokrātiskas slānekļa gāzes popularizēšanu Eiropā nodarbojas arī Anda čomi no partijas JKP. Viņi ļoti aktīvi lobē slānekļa gāzes termināļa celtniecību Skultē un bāros dzer alu kopā ar amerikāņu slānekļa gāzes lobētāju Pēteri Ragaušu. Bilde, kurā redzams, kā Anda čomi no JKP partijas Gatis Eglītis un Janis Bordans dzer alu kopā ar Pēteri Ragaušu, atrodama šeit:
https://pietiek.com/raksti/saulkrastu_novads_vajadzigs_gazes_superprojekta_biditajiem
Volodimirs Zelenskis intervijā asprātīgi teica: "Mēs patiesi neesam viena tauta. Ja būtu, tad Maskavā visdrīzāk lietotu grivnas, bet virs Valsts domes plīvotu dzelteni zils karogs."
Iepriekš savā tekstā Andis pārmet Putinam & Co ideoloģijas trūkumu un saka, ka šiem cilvēkiem rūp tikai nauda un vara. Bet, kad prezidents Zelenskis, par savas valsts identitāti runājot visaugstākajā līmenī, var atcerēties tikai grivnu un karoga krāsu, Andis nesteidzas viņam pārmest ideoloģijas trūkumu. Šī ir vēl viena Anda dubultstandartu porcija.
Putins norādīja, ka Zelenska solījumi panākt mieru (Donbasā) esot izrādījušies meli. Viņam nonākot pie varas, situācija Donbasā esot tikai pasliktinājusies. Šos vārdus Ukrainas prezidentam vajadzētu uztvert kā komplimentu.
Pēc Anda domām, kā kompliments Zelenskim ir jāuztver vārdi, par to ka Donbasā turpina mirt cilvēki. Vai jūs saprotat? Andis aicina Zelenski priecāties par nevainīgu cilvēku, bērnu un sieviešu nāvem. Uzrakstījis šos vārdus, Andis labākajā gadījumā uzvedas kā sadists, bet sliktākajā gadījumā kā fašists.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
