Vīķe-Freiberga: vai Latvijas valsts vadīšana vai pārstāvēšana tāds štrunts vien ir?
PIETIEK12.10.2012.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vārdā viņas Facebook profilā publicētas pārdomas par pēdējā laika iniciatīvām sakarā ar bijušo prezidentu nodrošinājumu pēc pilnvaru beigām. Lai gan rakstības stils liecina, ka rakstītāja nav bijusi pati eksprezidente, kura to, visticamākais, tikai akceptējusi, publicējam šo viedokli pilnībā.
„Ar interneta starpniecību noskatījos lielāko daļu LTV radījuma Sastrēgumstunda trešdien, 10. oktobrī. Skatītāju balsojums raidījuma beigās uzrādīja, ka 300 līdz 400 ļaužu no Latvijas apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju uzskatīja, ka bijušie Valsts prezidenti būtu principā pelnījuši kaut kādu (detaļās nenoteiktu) sociālo nodrošinājumu pēc prezidentūras beigām.
Toties četras līdz piecas reizes vairāk skatītāju izteica marksistiski–ļeņinisko pārliecību, ka neatkarīgas, suverēnas un nacionālas Latvijas valsts vadīšana vai pārstāvēšana tāds štrunts vien ir un nav pelnījis jebkādu īpašu ievērību vai atzinību.
Ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd vēl dzīvi ir trīs eksprezidenti, tad taisnības labad šo jau tā pieticīgo pateicīgo atbalstītāju skaitu vajadzētu kristīgi sadalīt trijās daļās. Tas atstāj mazliet vairāk par 100 pateicīgiem iedzīvotājiem uz katru bijušo prezidentu.
Manā gadījumā, pēc astoņiem intensīva amata gadiem un tikpat intensīviem pieciem pēcprezidentūras gadiem, šos simts būtu jādala ar 13, lai aritmētiski izrēķinātu, cik atbalstītāju pa darba gadu man izdevies iekarot. Skaitlis sanāk kādi septiņi vai astoņi par katru darba gadu, kas manu ieguldījumu novērtējuši atbilstoši citur demokrātiskajā Eiropā sen atzītiem standartiem.
Ja atceramies Vecās derības stāstu par Sodomu un Gomoru, tad Lots no tā Kunga bija izkaulējis solījumu, ka šīs grēcīgās pilsētas varētu izmukt no izsauktās Dieva dusmības un soda, ja Lots tajās atrastu kaut 10 krietnus un dievbijīgus vīrus. Tā ir viena no šī nostāsta morālām mācībām – 10 labi cilvēki var atsvērt veselu pilsētu citādo!
Manā gadījumā pat 10 pateikties gatavie par katru padarītā darba gadu gluži vis nesanāk. Skaitlis ir mazāks par Bībelē piesaukto minimumu. Neko darīt. Savu ieguldījumu es nenožēloju un turpināšu strādāt Latvijas labā, kamēr vien spēki to atļaus. Visu mūžu esmu vadījusies no bērnībā ieaudzinātām patriotisma jūtām, morālām vērtībām un darba tikuma un ne jau tagad no visa tā atsacīšos.
Taču visiem tiem trīs līdz četriem simtiem pa visu Latviju, kuri izteicās gatavi novērtēt Valsts prezidenta darbu kā tomēr mazliet citādu nekā pārējie, vēlos šeit izteikt savu pateicību. Novēlu ikvienam no viņiem: lai dots devējam atdodas, lai Jūsu darbam un veikumam rodas izpratne un atzinība starp Jūsu līdzcilvēkiem un lai Jums šai pasaulē labi klājas!”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
