Vilks brīdinājis par vēlmi pamest politiku pēc budžeta pieņemšanas
PIETIEK03.07.2012.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) brīdinājis savus partijas biedrus par vēlmi drīzumā pamest politiku, līdz tam pabeidzot darbu pie nākamā gada valsts budžeta paketes izstrādes un pieņemšanas, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, partijas iekšienē finanšu ministrs savu vēlmi aiziet pamatojis ar nogurumu. Tāpat dzirdams, ka Vilks būtu vēlējies strādāt ciešākā sazobē ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), no kura gandrīz divu amatā nostrādāto gadu laikā "neesot sagaidījis "paldies"".
Vilkam tuvi avoti banku aprindās Pietiek arī norādījuši, ka viens no finanšu ministra iespējamās aiziešanas iemesliem ir atalgojums, kas valdības darbā nav salīdzināms ar iepriekš galvenā SEB bankas ekonomista amatā saņemto algu. Vilka amatpersonas deklarācija par 2011. gadu rāda, ka ministra amatā viņš nopelnījis nedaudz vairāk par 21 000 latu. Ministrs arī deklarējis nedaudz vairāk kā 50 000 eiro lielas parādsaistības.
Finanšu ministrs, kurš šonedēļ atrodas atvaļinājumā, uz Pietiek nosūtīto jautājumu atbildi divu dienu laikā nesniedza. Tomēr Pietiek zināms, ka Vilks par saviem plāniem ir informējis šauru personu loku Vienotībā, ieskaitot premjeru Dombrovski. Informācija par šādu iespēju ir izskanējusi arī ar banku sfēru saistītās aprindās, no kurām pirms darbības politkā nāk pats Vilks.
Kāds finanšu ministra partijas biedrs neoficiāli apstiprināja informāciju par Vilka demisionēšanas iespēju, tomēr uzsvēra, ka šī nav pirmā reize, kad no viņa dzirdētas līdzīgas runas, tādēļ Vienotībā esot diezgan liela paļāvība, ka Vilku no šī soļa varēs atrunāt. "Viņš jau visu laiku par to runā," nevēloties oficiāli apstiprināt šīs ziņas, Pietiek teica kāds informēts avots Vienotībā. Ja finanšu ministrs tomēr atkāptos, Vienotība kā premjera partija šo amatu saglabātu, un starp iespējamiem aizstājējiem Pietiek saukts, piemēram, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība).
Pietiek jau rakstīja, ka nesen, kad Saeimā 21. jūnijā draudēja izgāzties finanšu ministram būtiskais balsojums par lēmumu par 25 miljonu latu ieguldīšanu Hipotēku bankas pamatkapitālā, Vilks jau Vienotības vadību bija brīdinājis, ka demisionēs, ja lēmumam netiks nodrošinātas nepieciešamās balsis. Pateicoties politiskiem komprimisiem, balsojums neizgāzās, un finanšu ministrs savu brīdinājumu nepiepildīja.
Vilks politikā ienāca no tā dēvētās Lietussargu grupas - daļas Meierovica biedrības pārstāvju, kuri iesaistījās politikā, 10. Saeimas vēlēšanās startējot no Vienotības saraksta.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
