Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vilks paēdis, kaza apēsta

Dainis Īvāns, speciāli Pietiek
18.09.2011.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzejnieks Knuts Skujenieks kādā nesen atskaņotā radio intervijā atgādinājis, ka tautai ne vienmēr ir taisnība. Diezin vai taisnība bijusi ļaudīm, kas šī gada 2. septembrī vietējās „saimnieciskās un politiskās elites” gādātā autobusā devās apriet Rēzeknes – Gulbenes šosejas 76.-86. kilometra dižkoku alejas aizstāvjus, Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ekspertus.

„Es personiski pazīstu 5 līķus!” sauca viens kungs, bet īgna veča nemitīgi bubināja: „Vam ģeņeg nado?”*

Sakacinātā tauta cītīgi traucēja ekspertu darbu un aurēja, ka koku dēļ viņiem gribot atņemt ceļu.

Naids pret senču stādīto aleju itin zīmīgi sabalsojās ar Gulbenes pašvaldības vienaldzīgo attieksmi pret vienu no skaistākajiem, vērtīgākajiem novada dabas pieminekļiem. Vēl vairāk. Domes funkcionāru atrašanās protestētāju ierindā radīja priekšstatu, ka Gulbenē vara un tauta ir tikpat „vienotas” kā komunistu laikos.

Kāds no vietējiem amatvīriem jau iepriekšējā tikšanās reizē pašvaldības ēkā man retoriski jautāja, kā Latvijā trūkst vairāk – koku vai ceļu? – un sašuta pēc atbildes, ka arī kokiem un simtgadīgai alejai ir vērtība.

VARAM ekspertīze to apstiprinājusi. Ekoloģiskās un ainaviskās nozīmības normatīvus visupirms ignorējusi Gulbenes pašvaldība. Likumu par sugu un biotopu aizsardzību projektēšanas gaitā nav ievērojusi Satiksmes ministrija kopā ar a/s Latvijas Valsts ceļi. Tikai tagad alejā konstatētas vērtības, ieskaitot Eiropā īpaši aizsargājamā lapkoku praulgrauža  dzīvotni un vērtīgu putnu mājvietas, par kurām vajadzēja būt skaidrībā pirms ceļa rekonstrukcijas. Nav pieaicināti šādos gadījumos nepieciešamie padomdevēji - dendrologi, ornitologi, entomologi, ainavu arhitekti un kultūras pieminekļu speciālisti. Vārdu sakot, projekts izrādījies paviršs, lai neteiktu – nederīgs vismaz konkrētam ceļa posmam un tā īpatnībām.

Gulbenes dome un Satiksmes ministrija nāves spriedumu dižkokiem joprojām attaisno ar it kā biežo satiksmes negadījumu skaitu. Tai pašā laikā to neapstiprina nedz projektam pievienota statistika un salīdzinājums ar līdzīgiem ceļiem Latvijā, nedz ceļu policijas slēdzieni, ka avārijās būtu vainojami „agresīvie koki”, nevis atļautā braukšanas ātruma neievērošana, vadītāju neuzmanība un pārgalvība vai kādi citi apstākļi.

Jāpiebilst, Satiksmes ministrijas pārstāvji dižkoku alejas apskatē 2. septembrī pat nepiedalījās, kaut bija solījušies. Un kālab piedalīties? Vienkāršāk ir gadiem ierastā veidā nospļauties uz likumiem, godaprātu, dabas retumiem. Gulbenes domi, Satiksmes ministriju un VARAM pagaidām vada vienas un tās pašas partijas pārstāvji. Vārna vārnai acīs neknābs. Iepriekšējos gados betonētie korumpētas pārvaldes pamati ir pietiekami stipri. ZZS vides ministrs R. Vējonis jau nestāsies ceļā ZZS satiksmes ministram U. Augulim un ZZS Gulbenes domes priekšsēdētājai S. Daudziņai. Tomēr VARAM speciālistu slēdzienā, kas 8. septembrī nosūtīts abām amatpersonām, konstatēti pārkāpumi, kuru dēļ projektu vajadzētu pārstrādāt un haltūristus sodīt. Kaut vai nosūtīt uz šoseju būvi Lībijas tuksnesī, kur līdzīga bezatbildība nenodarītu tik lielu postu.

Arī 2. septembrī panākto „kompromisu”, kas vietējā presē dēvēts bezmaz vai par „saprāta uzvaru”, nevar uztvert kā a/s Latvijas Valsts ceļi un Gulbenes kungu solījumu laboties. Trīs, piecu koku saglabāšana nelīdzsvaros alejas iznīcināšanu. Vilks, protams, tagad jutīsies paēdis, bet kaza būs pagalam. Latvija - par vienu izcilu aleju nabagāka. Tautai, kam vienaldzīgs senču zaļais mantojums, arī jaunais ceļš nenesīs laimi un par katru cenu kāroto „attīstību”.

*kr.val. – Jums naudu vajag?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...