Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas kredītu reģistrā vēl nav visi Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, - tad nu valdība kopā ar Komercbanku asociāciju ir izdomājuši kredītu lamatas tiem, kas nav iekrituši iepriekšējā kredītu burbuļa gūstā.

Nav taču noslēpums, ka tūkstošiem ģimeņu pēc iepriekšējā kredītu burbuļa ir zaudējušas jumtu virs galvas un palikušas kredītu verdzībā, tāpat vēl aizvien ir daudz tādu cilvēku, kuri savulaik pirkuši mājokļus kredītā, bet tagad nav spējīgi nomaksāt ikmēneša maksājumus, un tā vietā, lai domātu par jaunām darba vietām, finanšu ministrs Andris Vilks saka, ka valsts no savas puses varētu atbalstīt jaunās ģimenes, veicot daļu no pirmās iemaksas, iegādājoties pirmo mājokli.

Vilks laikam nezina, ka ir jau tādi 03.11.2009. MK noteikumi Nr.1253 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"("LV", 177 (4163), 06.11.2009.) [stājas spēkā 07.11.2009.], kas ir spēkā arī pašlaik, tikai kredītu izsniedz tikai tām ģimenēm, kurām ienākumi atļauj aizņemties, t.i. kurām pēc kredīta maksājumiem paliek iztikas minimums uz katru ģimenes locekli.

Ja šī sistēma vāji darbojās 2005.gadā, kad iztikas minimums bija ~100 Ls mēnesī, tad kādiem ir jābūt ģimenes ienākumiem, lai kredītu saņemtu pašlaik, kad iztikas minimums ir 175 Ls mēnesī? (16.08.2005. MK noteikumi Nr.608 "Kārtība, kādā ģimenēm ar bērniem sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas (mājokļa) iegādei vai būvniecībai"līdz 07.11.2009.)

Laikam jau komercbankām neiet īpaši spīdoši, ja tās mēģina piesaistīt līdzekļus ar valsts palīdzību, maskējot šo valsts atbalstu bankām ar nosaukumu „Atbalsts jaunajām ģimenēm”. Ja paanalizējam Vilka sacīto: "Hipotekārās kreditēšanas tirgus pagaidām attīstās diezgan lēni, jo gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji vēl ir piesardzīgi, nogaida, kā attīstīsies situācija eirozonā un Latvijā, un viens no risinājumiem, ko valsts varētu piedāvāt gan demogrāfijas politikas atbalstam, gan arī hipotekārās kreditēšanas veicināšanai, būtu dalīta valsts un iedzīvotāju līdzdalība pirmajā iemaksā, jaunajām ģimenēm iegādājoties pirmo mājokli...", tad jāsecina, ka vai nu finanšu ministrs atklāti lobē komercbankas, vai pats nesaprot, ko runā, jo valsts nav pat mazo pirkstiņu pakustinājusi, lai aizsargātu no iepriekšējā nekustamo īpašumu burbuļa cietušos iedzīvotājus.

Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā parādu piedziņa pēc izpildījuma atgādina nāves sodu, kas ir necivilizēti, turklāt diez vai no mirušajiem vai aizbraukušajiem parādniekiem varēs ko piedzīt. Turpinot līdzšinējo parādu piedziņas praksi, tiesu izpildītāju atlīdzības katru gadu sasniedz jaunus rekordus, piemēram, zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Stepanovam ienākumi no saimnieciskās darbības 2011.gadā ir 1 683 881,10 LVL (140 323,43 Ls mēnesī). Tajā pašā laikā Ungārijā, kad aizņēmējs vairs nespēj maksāt, valsts izmanto pirmpirkuma tiesības, uzpērk parādniekiem atņemtos mājokļus, parādnieki var palikt un īrēt šos mājokļus.

Vilka piedāvājums ir absurds arī tāpēc, ka ģimenes pabalsts vienam bērnam ir Ls 8 mēnesī un tiek apspriestas iespējas šo pabalstu visiem bērniem neizmaksāt.

Ja reāli domā par demogrāfiju, tad valstij svarīgi ir veicināt ģimenēm otrā un trešā, ceturtā bērna piedzimšanu, nevis cīnīties par jauno ģimeņu iedzīšanu parādu verdzībā. Tikai tā var iegūt kvalitatīvu pozitīvu dzimstības pieaugumu. Lai ģimenes varētu atļauties un būtu ieinteresētas attiecīgi trešā un ceturtā bērna radīšanā, ir jābūt taustāmam valsts atbalstam - tikai un vienīgi nodokļu atlaižu veidā, lai lielāka ienākuma daļa paliek pašas ģimenes rīcībā.

Velti cerēt, ka valsts būs pietiekami drosmīga, lai uzliktu nodokli par tukšu telpu turēšanu bankām, kas būtu pietiekams stimuls tirgus attīstībai bez papildus valsts naudas.

Ja par iepriekšējo kredītu burbuli varēja domāt, ka tas izveidojās pieredzes trūkuma dēļ, tad atkārtota burbuļa pieļaušana no valdības puses ir noziegums pret tautu, par kuru pienākas bargs sods!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...