Iesaki rakstu: 
Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija ir sarežģīta, taču darām visu, lai to iespējami ātri atrisinātu. Vienlaikus nevaru noklusēt faktu, ka "Clean R "pārziņā" Rīgā ir tikai apmēram 5% ietvju trijās priekšpilsētas. Rīgas ielas, tilti, atlikušie 95% ietvju ir namu apsaimniekotāju, autostāvvietu pārraudzītāju, kā arī pašvaldības un privāto uzņēmumu pārziņā.
Šī "sadrumstalotība", protams, neveicina efektīvu un savlaicīgu darbu pie ietvju attīrīšanas no sniega. Taču izcelt pakalpojumu sniedzēju, kas atbildīgs par 5% rezultāta kā galveno vaininieku sarežģītai situācijai pilsētā, nav īsti korekti korekti.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis publiski ir uzsvēris: "Iepriekšējās nedēļas nogalē esam piedzīvojuši īpaši intensīvu snigšanu, sasniedzot tādu sniega segas biezumu, kāda nav bijusi pat dažās ziemās visas sezonas laikā." (LTV1 Rīta Panorāma, 06.12.2021.) Ārkārtas situācijas rezultātā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Rīgā izsludināja Sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru snigšanu. Cīņā ar nepieredzēti lielo sniega apjomu uz laiku zaudēja virkne stratēģiski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju - Lidosta Rīga, Latvijas Dzelzceļš, Rīgas satiksme, ielu un tiltu uzturētāji, kas arī saņēmuši līgumsodus.
Apzinoties situācijas nopietnību, jau piektdien uz Rīgas ietvēm un teritorijās, kuru uzturēšana ziemā ir mūsu pārziņā, atradās visas (vairāk nekā 80) "Clean R" rīcībā esošās tehnikas vienības un cilvēki. Tai pašā dienā piesaistījām arī papildspēkus, lai turpinātu nodrošināt ietvju tīrīšanu arī ārkārtas situācijā. Līdz šim brīdim bez pārtraukuma esam turpinājuši strādāt 24/7 režīmā, lai situāciju stabilizētu. Šobrīd no sniega atbrīvotas 80% "Clean R" pārziņā esošo ietvju. Tomēr turpinām darbu maksimālas jaudas režīmā, lai nodrošinātu 100% rezultātu.
Latvijas mērogā „Clean R” pārziņā kopumā ir gandrīz 700 kilometru ielu un ceļu tīrīšana ziemas periodā, kā arī vairāk nekā 1 miljons 820 tūkstoši kvadrātmetru publisko un privāto teritoriju. Līdz šim brīdim esam godprātīgi un nežēlojot darba stundas veltījuši visas pūlēs, lai pakalpojumus nodrošinātu labākajā iespējamajā veidā. Un, lai gan Sarkanā brīdinājuma apstākļi uz brīdi ietekmējuši mūsu spēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu labākajā kvalitātē, ceru uz pilsētnieku un Rīgas domes sapratni un esmu pārliecināts, ka kopīgi pārvarēsim šo sarežģīto situāciju.
Intensīvās snigšanas dēļ visas nedēļas garumā bijuši sarežģījumi arī ar darbu izpildi Rēzeknē, kur arī nodrošinām ietvju tīrīšanu. Šodien esam tikušies ar Rēzeknes domes vadību un vienojušies par tālākajiem soļiem, tostarp to, ka katru otro dienu ar pašvaldības pārstāvi mums būs operatīvā sanāksme, kurā atskaitīsimies par padarīto un, atbilstoši pašvaldības norādījumiem, mainīsim fokusi, ja tas būs nepieciešams.
"Clean R" neatsakās no līguma saistībām, tostarp no līgumā paredzētiem sodiem, tomēr pretēji publiski paustajiem paziņojumiem par līguma laušanu šobrīd turpināsim strādāt un reaģēsim atbilstoši apstākļiem. Būtiski, ka Rēzeknei, kurai ikdienas režīmā nodrošinām 6 tehnikas vienības, jau pirmdien tehniskais nodrošinājums ir dubultots, pilsētai nosūtot vēl 7 papildus tehnikas vienības. Esam pārrunājuši arī savstarpējās sadarbības uzlabošanas iespējas, jo arī šobrīd Rēzeknē ir ietves, kuras nespējam iztīrīt tikai tāpēc, ka, piemēram, sniegu nav izvedis cits dienests.
Intensīvā režīmā turpinām ietvju attīrīšanu no sniega arī Valmierā, Jūrmalā, Tukumā un Liepājā. Milzīgais sniega apjoms liek mums strādāt bez pārtraukuma, taču šajās pašvaldībās gadiem ilgā sadarbībā esam līdz detaļām noregulējuši savstarpējo komunikāciju un situāciju risinām kā saliedēta komanda. Tas palīdz operatīvāk reaģēt arī akūtu situāciju gadījumā.
Tāpēc nešaubos, ka sadarbojoties kā komandai, spēsim atrisināt sarežģīto situāciju ar ietvju tīrīšanu arī mūsu galvaspilsētā.
* vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
