Vilnis Ķirsis: kārtība, atbildība, izaugsme un vēl uzspļaušana noteikumiem, kuri jāievēro „vienkāršajiem cilvēkiem”
Pietiek lasītājs17.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir partijas, kuru pārstāvis ne tikai vēl nav kļuvis par Rīgas mēru, bet pat ievēlēts Rīgas domē, taču tas tām netraucē jau tagad reizē ar dāsniem solījumiem par milzu pārmaiņām uzspļaut noteikumiem, kas jāievēro tiem pašiem vienkāršajiem rīdziniekiem, kuru balsis viņiem šķiet jau kabatā.
Pirms dažām dienām mēs varējām iepazīties ar Attīstībai/Par-Progresīvo Rīgas domes deputāta amata kandidāti Ilonu Geidi, kas ar savu partijas auto vispirms tika pieķerta invalīdu stāvvietā, tad ilgi un gari atvainojās, solījās nekad vairāk neko tādu nedarīt – un tiešām, nākamreiz to pašu auto jau atstāja vietā, kas paredzēta tikai un vienīgi preču piegādei un izkraušanai.
Taču nekauņas nav atrodami tikai šajā partijā vien, kā to uzskatāmi parāda šai publikācijai pievienotā fotogrāfija: acīmredzams, ka, ievēlot Rīgas domē Jaunās Vienotības kandidātu Vilni Ķirsi, ar solīto atbildību un izaugsmi kā būs, tā būs, taču kārtība gan neapšaubāmi būs gluži tāda pati kā vecās Vienotības laikos – „parastajai tautai” viena kārtība un vieni noteikumi, toties Vienotības bosiem nekādi noteikumi nav un nebūs rakstīti.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.