Iesaki rakstu: 
KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu arī pret savu vietnieci Jutu Strīķi, - disciplinārlieta ierosināta par oktobra beigās Strīķes sniegtajām intervijām trim medijiem. Pirms nedēļas, 25.novembrī Vilnītis disciplinārlietu ierosināja pret otru savu vietnieku Alvi Vilku.
Sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtētais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ar „papīru” ieročiem ķēries klāt arī cīņai pret KNAB priekšnieka vietnieci apkarošanas jautājumos Jutu Strīķi.
Vilnītis ierosinājis disciplinārlietu pret Strīķi par viņas trim medijiem – portālam Pietiek, TV3 un TV5 raidījumam Bez cenzūras oktobra beigās bez saskaņošanas ar priekšnieku sniegtajām intervijām.
Kā Pietiek atzina Strīķe, viņa piektdien saņēmusi Vilnīša rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu.
Intervijās Strīķe kritiski izteicās par Vilnīša piedāvāto KNAB reorganizācijas shēmu, kas bija konceptuāli atbalstīta Valsts prezidenta valdītās Nacionālās drošības padomes (NDP) iniciētajā starpinstitūciju komisijā.
Faktiski Strīķe intervijās norādīja, ka Vilnīša darbības ir pretrunā ar KNAB izveidošanas mērķi un ka, īstenojot Vilnīša iecerēto KNAB reorganizāciju, faktiski tiktu mazinātā KNAB loma korupcijas apkarošanā.
Vairāku ekspertu vērtējumā Vilnīša iecerētā KNAB reorganizācija oligarhiem ļautu beidzot tikt vaļā no Strīķes, jo jaunā KNAB pārvaldes shēma viņas amatu nemaz neparedz.
Pirms nedēļas, 25.novembrī ar KNAB priekšnieka rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta pret biroja priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos Alvi Vilku.
Oficiālais disciplinārlietas iemesls bija par amatpersonas rīcības atbilstību KNAB iekšējās kārtības noteikumu normām un Nacionālās drošības padomes lēmumam. Taču gan paša Vilnīša, gan Vilka pirms tam atzītais liecināja, ka arī šī disciplinārlieta saistīta ar Vilka intervijām un izteikumiem medijos par KNAB reformu.
Vilnīša rīkojums par disciplinārlietu pret Strīķi, ļoti iespējams, ir prettiesisks, jo nokavēti lietas ierosināšanas termiņi. Proti, saskaņā ar likumdošanu disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas.
Vismaz interviju portālam Pietiek Strīķe sniedza 28.oktobrī, līdz ar to piektdien, 3.decembrī izdodot rīkojumu par disciplinārlietu saistībā ar viņas Pietiek sniegto interviju, Vilnītis ir nokavējis likumā paredzētos termiņus un savu „administratīvā resursa ieroci pret Strīķi” ir izšāvis veltīgi.
Konflikts KNAB ilgst jau vairāk nekā gadu, un faktiski lielākā daļa KNAB darbinieku ir nostājušies pret Vilnīti, apšaubot viņa spējas vadīt biroju. Amatā Vilnītis tika iecelts ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā 2009.gada sākumā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
